Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Trenera arodu apguvušais Masaļskis labprāt nodod zināšanas lielākiem un mazākiem hokejistiem

Pēc paaudžu maiņas Latvijas džudo lielākās cerības uz meitenēm

Latvijas jaunās džudistes gūst panākumus, nostiprina cīņas sportā sievišķīgo pusi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Anna Gulīte un Una Dolgiļeviča ir pierādījums, ka Latvijas džudo patlaban dominē dāmas. Annai un Unai ir daudz kopīga – ne tikai tas, ka abas cīņas sportā ienāca, pateicoties brāļiem, turklāt Una ar brāli ir dvīņi. Līdzīgs bijis arī tas, ka abām jātrenējas kopā ar puišiem.

Pasaules kadetu čempionāta bronzas medaļniece Gulīte Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka brālim bija izšķiroša loma viņas nonākšanai džudo.

"Iesāku [džudo] tāpēc, ka mans brālis sāka. Man bija kādi trīs, četri gadi, brālis ir piecus gadus vecāks. Viņš sāka džudo, es atnācu uz to zāli, meitenēm tas nebija pārāk populārs sporta veids, bet es atnācu, paskatījos," pastāstīja Gulīte. "Man likās – vau! – tik forši izskatās, es arī varētu to izdarīt." 

Līdzīga iepazīšanās ar džudo bijuai Eiropas kadetu čempionāta sudraba medaļniecei Dolgiļevičai.

"Sākumā bija tā, ka es nemaz negribēju iet, bet brālis gribēja un mūs abus vienkārši aizsūtīja trenēties džudo," atzina Una. "No vienas puses, puiši ir stiprāki, un tad es, cīnoties ar stiprākiem puišiem, iespējams, varu uztrenēties labāk."

Gulīte džudistes gaitu sākumā trenējās puiku kompānijā, jo tobrīd citas iespējas praktiski nebija. 

Anna Gulīte
Anna Gulīte

"Es biju atnākusi un, man liekas, šeit nebija nevienas meitenes. Pārsvarā bija tikai puikas," pirmos iespaidus džudo atstāstīja Gulīte. "Tāpēc man treniņos bija mazliet tā dīvaini – nebija meiteņu, es tāda vienīgā tur. Man bija četri gadi. Manuprāt, es esmu ļoti attīstījusi džudo meitenēm. Ne tikai es, mums ir daudzas talantīgas meitenes."

Latvijas džudo izlases treneris Gatis Mīlenbergs paskaidroja, ka 

meitenes trenējas puišu programmā, jo viņām nelielā skaita dēļ nav atsevišķas programmas.

"Gan jau ka citās valstīs ir, mūsu valstī ir divas trīs meitenes un viņas trenējas ar puišiem," sacīja Mīlenbergs.

Kopīgais Annas un Unas stāstos ir arī grūtību pārvarēšana – Anna pēc izcīnītās bronzas pasaules kadetu čempionātā divus mēnešu nenāca uz treniņiem. Bija gluži kā pazudusi, bet tad atgriezās ar sporta psiholoģes palīdzību.

"Tas varbūt būs mazliet smieklīgi, bet man ir problēmas ar svaru. Džudo tas ir ļoti svarīgi, ir jāievēro [svara] kategorijas," paskaidroja Gulīte. "Bieži bija tā, īpaši pagājušogad – vajadzēja svaru katru reizi pirms sacensībām nomest. Tas man tā mazliet sāka krist uz nerviem. Bet tagad viss ir labi, ēdu veselīgi. Bija kāds laiciņš, kad vispār negribēju nākt uz treniņiem, gandrīz nenācu. Tas bija ļoti grūti – sēdēt mājās visu laiku. Tad sapratu, ka tomēr bez džudo esmu nekas, es nevaru bez džudo izdzīvot, tā var teikt. Ir bijušas vairākas reizes, kad vairs to negribu darīt, gribu padoties. Skatos uz citiem klasesbiedriem, un viņi visi atpūšas, iet darīt ko grib, tusē. Man tā – es arī to gribētu darīt, bet nevaru, man ir treniņi visu laiku. Tad vecāki piespiež, pasaka, ka nevajag tādas lietas darīt. Un tie cilvēki nav paši labākie, ar kuriem vajadzētu darīt lietiņas. Uz treniņiem [vecāki] liek nākt. Nav jau tā, ka tikai liek, es arī pati gribu."

Unai pauze no džudo bija ilgāka, bet piespiedu kārtā, jo viņa iedzīvojās savainojumā. 

Una Dolgiļeviča
Una Dolgiļeviča

"Bija operācija, tad es sešus, septiņus mēnešus nevarēju trenēties džudo. Atsāku tikai gada beigās," nepatīkamajā pieredzē dalījās Dolgiļeviča. "Tas, es domāju, bija visgrūtākais – tik ilgu laiku pavadīt bez tā, ko patīk darīt, ir atņemta tāda kā tavas ikdienas daļa. Pēc tam saņemt spēkus un atsākt, nepadoties!"

Annai ir tikai 16 gadi – viņa vēl turpina juniores gaitas, bet Unu 20 gadu vecumā gaida pirmā sezona pieaugušo konkurencē.

Līdz ar to mērķi abām džudistēm ir dažādi.

"Motivācija noteikti ir viens no maniem sapņiem – nokļūt olimpiskajās spēlēs," paskaidroja Dolgiļeviča. "Gan jau noteikti motivē kluba biedri, parādot savus sasniegumus, sacensībās iegūstot augstus rezultātus. Arī noteikti brālis, kas iet uz treniņiem kopā ar mani katru dienu. Dažreiz, kad vispār negribas iet uz treniņu, jau esi nogurusi, gribas atpūsties, bet redzi, ka brālis jau krāmē somu treniņam, tad saproti, ka tev arī ir jāiet."

Unu motivē tikšana uz olimpiskajām spēlēm, bet Annai vairāk gribas iegūt pieredzi un redzēt pasauli. 

"Es vienkārši turpināšu, un varbūt tas sapnis kaut kādā brīdī parādīsies," atzina Gulīte. "Šobrīd es vienkārši cenšos trenēties un braukt uz vairākām sacensībām, redzēt pasauli, redzēt dažādus cilvēkus. Tas šobrīd ir mans mērķis – apceļot pasauli."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti