Cīkstoņi mērķē uz Rio un gatavojas vērienīgam Eiropas čempionātam Rīgā

Cīņa nav sporta veids, kas ikdienā plaši spoguļotos medijos, tādēļ Latvijas Cīņas federācijā (LCF) ar vēl jo lielāku nepacietību gaida Eiropas čempionātu, kas marta pirmajā pusē kļūs par nozīmīgu notikumu ne tikai pašmāju cīņas sporta faniem un atlētiem. Organizatori gatavojas sacensībām, kas olimpiskajā gadā trijos cīņas veidos uz Rīgu atvedīs teju tūkstoš sportistu, treneru un viņu palīgu, bet ceļu uz „Arēnas Rīga” skatītāju tribīnēm varētu meklēt vairāk nekā desmit tūkstošu ārzemju līdzjutēju. Būs par ko turēt īkšķus arī vietējiem faniem, jo vairāki Latvijas sportisti pamatoti pieskaitīti favorītiem cīņā par medaļām.

Iespēja vairot cīņas sporta popularitāti ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ Latvija pretendēja uz Eiropas čempionāta rīkošanu un lielas konkurences apstākļos ieguva organizatoru tiesības, lsm.lv pastāstīja Latvijas Cīņas federācijas prezidents Dzintars Urbančiks. Latvijas cīņas sportam ir panākumiem bagāta vēsture, kurā spožas lappuses savulaik ierakstīja gan 1936.gada Berlīnes olimpisko spēļu sudraba laureāts Edvīns Bietags, gan 1921.gada pasaules vicečempions Rūdolfs Ronis. Arī pašlaik ir pamats ar cerībām raudzīties Riodežaneiro olimpisko spēļu virzienā, tomēr līdz augustam sportistiem vēl ir citi uzdevumi, turklāt par iespēju startēt Brazīlijā pagaidām droša var būt tikai Anastasija Grigorjeva.

Eiropas čempionātam būs svarīga loma arī olimpiskajā kvalifikācijā, jo tikai „Arēnā Rīga” startējušie nodrošinās iespēju turpināt cīņu par tiesībām startēt olimpiskajās spēlēs.

Aprīļa vidū Serbijā notiks Eiropas olimpiskais kvalifikācijas turnīrs, bet vēlāk aprīlī Ulanbatorā, Mongolijā, un maija sākumā Stambulā varēs startēt vēl divos pasaules kvalifikācijas turnīros, pastāstīja LCF ģenerālsekretārs Jānis Rončs, kurš uz Rio dosies tiesneša statusā.

Tieši olimpisko perspektīvu dēļ Rīgā pulcēsies nopietni pretendenti, jo pagaidām ceļazīmi uz Rio ir nodrošinājuši tikai sportisti, kas pērn pasaules čempionātā Lasvegasā savā svara kategorijā iekļuva labāko sešiniekā. Teorētiski arī viņiem starts Rio vēl nav garantēts, jo olimpisko ceļazīmi sportisti attiecīgajā svara kategorijā izcīnīja nacionālajai olimpiskajai komitejai, nevis sev personiski. Urbančiks uzsvēra, ka katrā svara kategorijā Rīgā būs sava zvaigzne – ja ne pasaules čempions, tad medaļnieks noteikti. Startēs arī Ukrainas cīkstone Jūlija Tkača, kura 2014.gadā kļuva par pasaules čempioni, bet pērn Lasvegasā Grigorjevas pārstāvētajā svara kategorijā (63 kg) izcīnīja bronzu.

Anastasija Grigorjeva (pa kreisi) un Laura Skujiņa
​Foto: Inita Kresa-Katkovska

Grigorjevai pašlaik veiksmīgi aiz muguras ir palikušas visas peripetijas ar trenera maiņu. Pēc sadarbības izbeigšanas ar Sergeju Kursīti par Grigorjevas pastāvīgu treneri pērn rudenī kļuva igaunis Ahto Raska, kurš strādā Somijā un trenē arī vairākas spēcīgas Igaunijas un Somijas sportistes.

Eiropas čempionātā Grigorjeva startēs jau sacensību atklāšanas dienā 8.martā, kad uz paklāja kāps arī brīvā stila cīkstonis Armands Zvirbulis (86 kg), kuru līdzās daugavpilietei un Laurai Skujiņai (69 kg) uzskata par mājinieku galvenajām cerībām kontinenta meistarsacīkstēs.

Sagaidāms, ka savu Anastasiju Rīgā atbalstīs arī Daugavpils 3.vidusskolas skolēni, kas iesaistījušies programmā „Sporto visa klase” un karjerā trijos Eiropas čempionātos uzvarējušo sportisti uzaicināja par savu patronesi. LCF izdalīs apmēram 300 bezmaksas ielūgumus pašvaldībām un vietējām sporta skolām, lai bērni varētu čempionātu apmeklēt bez maksas. Jaunie līdzjutēji saņems arī suvenīrus, kas viņiem palīdzēs skaļāk atbalstīt savējos.

Cīņas federācija var lepoties ar itin iespaidīgiem sporta veida popularitātes rādītājiem jauniešu vidū - pēc pērnajiem datiem Latvijā cīņas sportā iesaistīti vairāk nekā 2000 bērnu, bet licencētu sportistu skaits pārsniedz tūkstoti. Piemēram, jaunākajā grupā Latvijas jaunatnes čempionātā Bauskā pērn startēja teju 250 bērnu. Cīņas sportā ir pārstāvēti visi reģioni un lielākās pilsētas, izņemot Ventspili, kur lauzēji jau vēsturiski nav iemantojuši popularitāti.


Armands Zvirbulis
Foto: Andrejs Baburovs/LETA

Pēc Grigorjevas un Skujiņas panākumiem arvien lielāku popularitāti cīņas sports iemantoja meiteņu vidū, un puiku skaitliskais pārsvars kļuvis pavisam minimāls, sacīja Rončs, kurš cer, ka bērni iedvesmosies arī no Eiropas čempionāta Rīgā.

Skujiņa pirms traumas savā svara kategorijā bija sasniegusi otro vietu pasaules reitingā, taču tagad izdevies visas likstas pārvarēt, un viņa ar individuāli uzaicinātu sparinga partneri Daugavpilī gatavosies Eiropas čempionātam, kas sportistei būs pirmās sacensības pēc atgriešanās uz cīņas paklāja.

Arī Skujiņu Cīņas federācijā uzskata par nopietnu olimpiskās ceļazīmes pretendenti, bet vīriešiem labas izredzes pacīnīties par tikšanu uz Rio ir labu formu sasniegušajam Armandam Zvirbulim un Imantam Lagodskim, kurš februāra sākumā Parīzē ieguva 3.vietu „Grand Prix” turnīrā.

Grieķu-romiešu cīņā cerības saista ar Aleksandru Višņakovu (līdz 80 kg), Aleksandru Jurkjanu (59 kg), un ar interesi arī tiek gaidīts, ko parādīs vecmeistars Igors Kostins (130 kg). Dāmām pretendentu vidū ir arī daugavpiliete Karolina Tjapko (48 kg). Trīs olimpiskie kvalifikācijas turnīri pavasarī būs tuvu viens otram, tādēļ lielāka ir iespēja, ka vairāk kā divas iespējas katram sportistam netiks dotas, un LCF lolo cerības, ka pietiks jau ar pirmo atlases turnīru.

Cīņā pirms pāris gadiem būtiski mainījās noteikumi, kas nācis par labu skatītājiem, gan sporta veidam kopumā, atzīst Rončs. Viņš nešaubās, ka cīņas kļuvušas gan krāšņākas, gan skatītājiem vieglāk saprotamas. Gan brīvajā, gan grieķu-romiešu cīņā pretinieki uz paklāja ir divus periodus un punktus krāj summā. Kurš sešās minūtēs sakrāj vairāk punktu, tas arī uzvarētājs. Protams, var uzvarēt arī ar izteiktu pārsvaru vai izcīnīt tīru uzvaru ar pretinieka nolikšanu uz lāpstiņām. Iepriekš noteikumi paredzēja skaitīt punktus pa periodiem līdzīgi kā tenisā, un varēja vinnēt ar mazāku punktu skaitu summā, ja vien izdevās uzvarēt vairāk periodos.

Tagad tiesnešiem kļuvis vienkāršāk, un noteikumi vērsti uz sportistu lielāku aktivitāti, tādēļ vairs nevar kļūt par čempionu bez darbības, izmaiņu pozitīvo ietekmi raksturoja Rončs. Metieni no stāvus pozīcijas brīvajā cīņā tagad ir četrus punktus vērti, guļus visi uzvēlieni dod divus punktus. Arī par metieniem no stāvus pozīcijas, bet ne bīstamā situācijā, var nopelnīt vienu vai divus punktus.

Rončs arī noraida iespēju, ka tiesnesis varētu ietekmēt cīņas gaitu pēc saviem ieskatiem. Ja nepatīk tiesneša darbība uz paklāja, var uzreiz cīņas gaitā protestēt, turklāt uzreiz neatkarīga žūrija izvērtē, vai protests ir pamatots. Tiesības uz protestu arvien saglabājas, līdz žūrija to atzīst par nepamatotu. Savukārt sportistu trenerus disciplinē risks saņemt no tiesneša dzelteno vai pat sarkano kartīti, kas vienlaicīgi nozīmē 5000 Šveices franku sodu nacionālajai federācijai. Tiesneši arī apzinās, ka neprofesionāla darbība apdraud viņu turpmāko karjeru, uzsvēra Rončs, kurš pirmoreiz kā tiesnesis piedalījās jau Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008.gadā. Viņš ir pārliecināts, ka rezultātu cīņā par 50% nosaka psiholoģija, tādēļ treniņcīņu rezultāti no sacensībām var ļoti krasi atšķirties un iziešana uz paklāja ir nopietns pārbaudījums.

Pirms trim gadiem cīņas sportam draudēja palikšana ārpus olimpisko spēļu programmas, taču brīdinājumi nāca sporta veidam par labu, jo lika saņemties un ieviest pozitīvus risinājumus, kas padarīja sporta veidu interesantāku, uzskata Urbančiks.

LCF prezidents gan ir pārliecināts, ka klasiskie sporta veidi jāatstāj kā olimpisko spēļu kodols, bet papildinājumu var pievienot pēc vajadzības. Ja cīņai atņemtu olimpisko statusu, kā augstu sasniegumu sports Latvijā tas beigtu pastāvēt, nešaubās Rončs.

Taču šopavasar Latvija vismaz uz brīdi kļūs par Eiropas cīņas sporta megapoli, no 8. Līdz 13.martam pulcējot kontinenta godalgu pretendentus. Urbančiks lēš, ka ārzemju tūristu skaits būs rakstāms sešiem cipariem un prāvi ienākumi tiks nodrošināti gan Rīgas, gan Latvijas valsts budžetā. Ārzemju viesu interesēm pielāgota arī sacensību programma, nedēļas nogales brīvdienām atstājot grieķu-romiešu cīņu, kas ir populārāka Ziemeļvalstīs. Tikai ar Somijas cīņas federācijas starpniecību vien Rīgā sacensību nedēļas nogales brīvdienās ieradīsies apmēram 500 fanu un vēl grūti prognozējams skaits ieradīsies kā individuāli ceļotāji. Līdzās skandināviem liela interese ir arī potenciālajiem viesiem no Vācijas.

Organizatoriem par Eiropas čempionāta norisi lielu galvassāpju nav – atliek vien sagaidīt pēdējos precizētos pieteikumus, lai personalizētu katram sportistam un delegācijas loceklim vajadzīgo servisu. Čempionāta sarīkošanas izmaksas nav mazas – Urbančiks pastāstīja, ka kopējā tāme ir tuvu miljonam eiro. Lai iekārtotu „Arēnu Rīga” vien, vajag apmēram 300 000 eiro, tostarp jāsagādā podesti, paklāji un jāierīko televīzijas komunikācijas. Čempionāta norisē un tehniskajos standartos viss ir stingri reglamentēts, tādēļ pirms čempionāta sākuma vēl būs pārbaudes un arēnas pieņemšana.

Svarīgākajiem Eiropas čempionāta notikumiem varēs sekot arī tiešraidē LTV7. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt