Sākotnēji sportiste gan bija cerējusi piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs 2020. gadā, tomēr pēc veselības pārbaudēm tika nolemts beigt cīkstones karjeru.
„Ilgstošas problēmas ar sprandu, man tas jau ir daudzu gadus,” teica Skujiņa. Cīkstone atklāja, ka jau pēc 2014. gada panākumiem Latvijas olimpiskās vienības ārsti esot viņu brīdinājuši. „Pēc Eiropas čempionāta 2014. gadā viņi teica, ka ilgi es nepavilkšu ar tādu sprandu,” situāciju atminas Skujiņa. „Šogad, pēc pasaules čempionātā, veicu atkārtotu magnētisko rezonansi. Pēc rezultātiem atbilde bija tāda, ka bez operācijas nedrīkst [turpināt],” skaidroja Skujiņa. Latvijas cīkstone neslēpa, ka bija opcija veikt operāciju Vācijā, tomēr atjaunošanās process būtu pārāk ilgs, tādēļ tika pieņemts lēmums beigt karjeru.
Lai gan sportiste sacensībās vairs neplāno startē, pilnībā no cīņas sporta viņa neatvadās. „Audzināšu jaunos sportistus un cīnīšos par to, lai cīņas sports Latvijā kļūtu atpazīstamāks,” teica Skujiņa.
Cīkstone neslēpa, ka plāno palīdzēt arī Armandam Zvirbulim Latvijas Cīņu federācijā. „Mēs darbojamies kopā. Centīsimies izvest federāciju no krīzes, ko iepriekšējais prezidents sastrādājis,” piebilda Skujiņa. Viņa arī Slavēja Zvirbuli par to, ka viņš pēdējā brīdī tika pie šī amata, spēja saglābt situāciju un pieteikt dalībniekus Eiropas čempionātam. „Situācija bija tik kritiska, ka starptautiskā federācija atteica sadarboties ar Latvijas Cīņu federāciju.”
Skujiņa iepriekš tikusi pie panākumiem U-18 un U-20 vecuma grupās Eiropas čempionātos, tomēr viņas karjeras augstākais punkts bija 2014. gadā, kad viņa prata Eiropas un pasaules čempionātos iegūt bronzas godalgas.
