Protams, vislielākās diskusijas pēdējās dienās ir par Alžīrijas bokseri Imanu Halifu. Svarā līdz 66 kilogramiem itāliete Andžela Karīni pēc vairākiem sāpīgiem belzieniem pat atteicās turpināt cīņu, uzskatot, ka viņa sacenšas pret… vīrieti. Atteicās paspiest roku sāncensei, un tad tikai sākās – diskusijas gan sociālajos medijos, gan arī politiķu aprindās.
Halifai testosterona līmenis ir neparasti augsts, atbilstošs vīriešiem, tas tika jau vairākkārt pierādīts kontrolēs citās sacensībās. Olimpiskajās spēles IBA (Starptautiskās Boksa asociācijas) noteikumi gan nedarbojas un šādi testi netiek veikti. Ļoti aktīvi iesaistījās Itālijas premjerministre Dzordžija Meloni.
So che non mollerai, Angela, e so che un giorno guadagnerai con sforzo e sudore quello che meriti. In una competizione finalmente equa. pic.twitter.com/bJ2GfAUTzq
— Giorgia Meloni (@GiorgiaMeloni) August 1, 2024
Savu viedokli publiski izteikusi slavenā rakstniece Džoanna Roulinga (Harija Potera grāmatu sērijas autore). Roulinga norādīja, ka šis notikums metīs mūžīgu ēnu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Vairums aizstāv itālieti, norādot, ka tā ir ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska sakāve Itālijas bokserei. Savu viedokli izteicis arī ASV miljardieris un platformas "X" īpašnieks Īlons Masks. Viņš dalījies ar ASV peldētājas Rīlejas Geinsas ierakstu, ka "vīriešiem nav vietas sieviešu sportā", piebilstot – "absolūti pareizi".
Absolutely https://t.co/twccUEOW9e
— Elon Musk (@elonmusk) August 1, 2024
Kā vienmēr, neitrāla cenšas palikt Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kura savā paziņojumā saka, ka ikvienam cilvēkam tiek dotas tiesības nodarboties ar sportu. Tiktāl taisnība, bet vai citiem cilvēkiem no tā jācieš? Turklāt tieša kontakta sporta veidā? Vārdu sakot, skandāls ir liels un tā jau boksam nav laba slava mūsdienu olimpiskajās spēlēs. Nav arī tādas vienotas boksa federācijas, kas visu to kūrētu un apraudzītu. Bokss ir krietni sadrumstalots un faktiski viss pakārtots profesionālajām cīņām.
Mūsdienās daudz runā par dzimumu līdztiesību, un SOK arī vairākkārt uzsvērusi, ka tieši Parīzes spēlēs tā pirmo reizi ir perfekti īstenota – dalībnieku skaits vienāds. Kā rāda šis atgadījums, tad reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši. Jā, var piekrist dalībnieku kvotām abiem dzimumiem un medaļu sadalījumā (kaut ir sporta veidi, kuros ir izņēmumi, piemēram, vingrošanā vīriešiem ir vairāk atsevišķu rīku, t.i., disciplīnu). Līdztiesībai jābūt, bet kārtējo reizi atkārtošu jau agrāk paša sacīto un rakstīto – tad arī starptautiskās olimpiskās kustības vadībā jābūt diviem – vīrietim un sievietei, kuri vai nu vadītu šo organizāciju kopā vai pamīšus. Piemēram, pa diviem gadiem. Par to Tomass Bahs nekad nav iestājies, arī SOK vadībā kopumā matemātiski nevar likt vienlīdzības zīmi dzimumiem, vienmēr prezidenta amatā arī bijis vīrietis.
Tāpat ir pretēji piemēri, kas runā par labu sievietēm, kā tas ir tenisā. "Grand Slam" turnīros jau labu laiku ir vienādas naudas balvas abiem dzimumiem (gan par titulu, gan par iekļūšanu jebkurā turnīra kārtā). Cik tad setos jāuzvar vīriešiem "Grand Slam" pamatturnīrā, lai iegūtu titulu, un cik sievietēm? Vīriešiem tātad nepieciešamas septiņas uzvaras, pa trim setiem katrā cīņā un tātad minimāli jāspēlē 21 sets.
Ja spēles spraigas un katrā pretinieki arī uzvar divos setos, tad kopā 35 seti. Sievietēm titulam var pietikt ar 14 uzvarētiem setiem un maksimālais skaits kopā var būt tikai 21. Tā kā ir veidi, kuros sievietēm ir absolūta līdztiesība un pat finansiāli labāki apstākļi, ko panāca Billija Džīna Kinga – agrāk izcilā amerikāņu spēlētāja, vēlāk juriste un cīnītāja par sieviešu tiesībām. Runāt par absolūtu vienlīdzību sportā pagaidām laikam vēl nevar, kā to pierāda reālā dzīve.
Visbeidzot, lai ne tikai par diskusijām un pārpratumiem, arī par apmeklētājiem. Tūristu pieplūdums Parīzē pašlaik atkal ir milzīgs, ko īpaši var izbaudīt nedēļas nogalē. Arēnas vairumā gadījumu ir pārpildītas, ielās atgriezusies dzīvība, ko nevarēja teikt par pēdējām dienām pirms atklāšanas ceremonijas un lielajiem ierobežojumiem. Ļaudis tā vienkārši netika iekšā pašā centrā, bet nu daudzi ierobežojumi atcelti. Cilvēki redz, ka viss notiek, nekādu lielu incidentu drošības jomā nav bijis, un nu dodas uz Parīzi baudīt dzīvi un olimpiskās spēles. Ticiet man, pēc divām olimpiskajām spēlēm Covid-19 ēnā Tokijā un Pekinā tā ir izcila sajūta ikvienam.