Treneris Prūsis: Tas vairāk ir mīts, ka bobslejā nonāk no vieglatlētikas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jau vairākus gadus Latvijas bobslejisti un skeletonisti ir pasaulē labāko vidū, ko apliecināja arī Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles. Lai meklētu jaunus talantus, sestdien Murjāņos notiks atlases testi, kur gaidīs visus nopietnus interesentus. Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis Latvijas Radio pastāstīja, ka kandidātu līdzšinējām gaitām nav būtiskas nozīmes un tas vairāk uzskatāms par mītu, ka bobslejā arvien nonāk no vieglatlētikas. 

Prūsis ļoti vēlētos testos atrast kādu talantu, taču pēdējos gados atsaucība bijusi niecīga. Treneris gribētu satikt puišus ar labiem fiziskiem dotumiem; tiesa, Prūsis atzīst, tās ir tikai viņa vēlmes, jo gribētāju nopietni izmēģināt spēkus ir ļoti maz. 

Uz testiem gaidīs nākamos bobslejistus un skeletonistus
00:00 / 04:40
Lejuplādēt

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas zinātņu prorektors Juris Grants atceras, ka akadēmijā tapuši pirmie bobi, un mācību iestādē veiksmīgi strādā studentu vispārējās fiziskās sagatavotības attīstībā. Bobslejā nav specializētas sporta skolas, un vēsturē daudzi uz bobsleju veiksmīgi pārcēlušies no vieglatlētikas, sacīja Grants.

Savukārt Prūsis bobsleja īpašo saikni ar vieglatlētiku vairāk raksturo kā mītu, jo, viņaprāt, sporta karalienes līmenis Latvijā nav tik augsts kā citās valstīs.

"Tas ir mīts, jo mūsu vieglatlētika nav tādā līmenī kā spēcīgākajās valstīs," paskaidroja Prūsis. "Nevaram pretiniekus nobiedēt ar to, ka mums atnākuši vieglatlēti."

Ja spēcīgākajās ārvalstīs kāds no iekšējā sprinteru rangā tālākiem numuriem aiziet uz bobsleju, tas ir jūtams pienesums. Savukārt Latvijā pat no labākā sprintera pienesums varētu nebūt tik jūtams, paskaidroja Prūsis. Viņš atgādina, ka nav tik svarīgi, vai atnāks vieglatlēts, basketbolists vai futbolists. Vienīgā prasība trenerim ir, lai būtu fiziski spēcīgi puiši ar motivāciju trenēties.

Sporta skola bobslejā nevar būt, jo savulaik ar šo sporta veidu atļāva sākt nodarboties tikai pilngadību sasniegušajiem. Tagad ar vecāku atļauju var sākt pāris gadus agrāk. Prūsis vēlētos sadarbības sistēmu valsts līmenī, lai citos sporta veidos sporta skolās trenējušies un panākumus neguvuši jaunieši nebūtu sportam zuduši, bet varētu pārcelties, piemēram, uz bobsleju. 

Gan bobslejā, gan skeletonā latvieši kāpuši uz goda pjedestāla olimpiskajās spēlēs, taču valstī nav šajos sporta veidos specializētas sporta skolas. Latvijas skeletona izlases treneris junioriem Gints Dzērve uzsvēra, ka tuvākās rezerves sagatavo pašu iniciētajā skeletonistu akadēmijā, kas nav ne Murjāņu Sporta ģimāzijas (MSĢ) filiāle, ne atsevišķa sporta skola.

Skeletonā nonāk pa dažādiem ceļiem, piemēram, Eiropas junioru čempionu Kristu Netlauu savulaik atveda viņa treneris no futbola. Dzērve uzsver, ka skeletonā jābūt eksplozivitātei un atbilstošiem auguma parametriem, lai ietilptu kamanās. Tātad tas nebūs sporta veids divmetrīgiem braucējiem.

Jaunus talantus bobslejā un skeletonā meklē, lai būtu iekšējā konkurence un turpinājums nākotnē. Testi notiks sestdien MSĢ manēžā, kur gaidīs spēcīgus, ātrus un sevi apliecināt gribošus jauniešus, vēlams 16-26 gadu vecumā un ar augumu virs 175 centimetriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti