Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Latvijas bobslejā nesatraucas par jaunajā sezonā piezemētākiem mērķiem

Runas par nāvi – stipri priekšlaicīgas. Latvijas bobslejā sparīgi gatavojas jaunajai sezonai

Pieradumam ir liels spēks – bobslejs ar medaļām pasaules mēroga sacensībās regulāri lutināja teju 10 gadu. Tagad renes sporta līdzjutējiem būs jāsamazina prasības, jo skaidrs, ka bobslejs šosezon, visticamāk, zelta olas Latvijas sportam vairs nedēs. 

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan uzsvēra, ka ne pirmo reizi izlases darbā ir jāatgriežas pie pamatiem, un tādēļ nav jāsēro.

"Kā saka – runas par mūsu nāvi ir stipri priekšlaicīgas," uzsvēra Ekmanis. "Es to varu salīdzināt ar 2010. gadu, kad [pilots Jānis] Miņins aizgāja, toreiz arī mēs sākām pilnīgi no nulles."

Arī bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis pasmej, ka velti būs iedomāties, ka kāds panikā plēš matus un lamājas, ka nekas nav kārtībā, taču nekāda agonija nenotiek.

Ne viens vien meistars iepriekš beidza karjeru, turklāt nav teikts, ka viņiem jau būtu pievienojies pēc operācijas atlabstošais pašreizējais izlases līderis Oskars Ķibermanis,

atgādināja Prūsis.

"Tā [Oskars] Melbārdis beidza [braukt] un nebija pārtraukuma, tā Miņins, un nebija pārtraukuma. Es ceru, ka Ķibermanis vēl nebeigs [karjeru]," teica Prūsis.

Ķibermaņa gulšanās zem skalpeļa pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm ir iemesls, kāpēc Latvijas bobsleja fasāde šobrīd krāsojas drūmākos toņos.

Pēdējās četrgades līderis vēl aizvien neziņā, vai varēs atgriezties augstākajā līmenī.

"Priecē, ka viņam [Ķibermanim] bija līdzīga kaite kā [pludmales volejbolistam] Mārtiņam Pļaviņam, kurš jau ir ierindā. Mēs ceram, ka arī Ķibermanis varētu atgriezties ierindā un taisīt to labo rezultātu," sacīja Ekmanis. "Par pārējo komandu – mēs viņus trenēsim, viņi mācīsies."

Savukārt Prūsis uzsvēra, ka

pašreizējā situācijā lieliska iespēja parādīt sevi ir, piemēram, pilotam Emīlam Cipulim.

"Jo viņš [Cipulis] dabū daļu no inventāra, ko izmantoja Ķibermanis, par cik viņa nav [sastāvā]. Tas faktiski ir labākais inventārs, kas pieejams," uzsvēra Prūsis. "Plus arī stūmēji labākie ir viņa rīcībā."

Bobsleja izlasē patlaban trasē trenējas četri piloti – ar savainotajiem Ķibermani un Dāvi Kaufmani būtu pat seši. Tā ka jaunatnei un atlasēs ieraudzītajiem vīriem ir interese sevi pierādīt šajā sporta veidā.

Tiesa, Latvijas sporta finansēšanas sistēma allaž ir sekojusi panākumiem –

ja bobslejā rezultātu nebūs vairākas sezonas pēc kārtas, federācija var saņemt arvien mazāk valsts naudas.

Tas gan neattiecas uz savainotajiem sportistiem – viņi pēc atgriešanās saglabās vietu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV).

"Droši vien, ka lūgsim tādu pārejas atbalstu, jo mums ir pārejas periods," atzina Ekmanis. "Komanda mums ir, materiāls mums ir. Tas rezultāts, ja arī nebūs, mēs lūgsim kaut kādu papildu atbalstu. Paldies, ka ir nākuši pretī un mums atļauj daļu LOV finansējuma izmantot jaunajiem. Ja tas nebūtu, tad būtu pavisam čābīgi."

Latvijā dažādos sporta veidos ir manāma veco iestrādņu atgriešanās. Arvien vairāk individuālo sportistu stājušies spēka struktūru sporta klubos, kur sportistiem nodrošina pamatalgu. Izņēmums nav arī bobslejs – sevi pierādījušie bobslejisti ir Valsts policijā. 

Ekmanis atgādināja, ka

spēka struktūras balsta bobsleju arī daudzviet citur pasaulē, tostarp spēcīgākajās valstīs. 

"Tā ir pareizā sistēma, visā pasaulē tā dara, ka spēka struktūras atbalsta sportu," teica Ekmanis. "Vācijā tas ir Bundesvērs, Itālijā – poliči, Austrijā arī Bundesvērs. Čehijā ir, Lielbritānijā visi [bobslejā] ir militāristi, Kanādā visi ir militāristi."

Finanšu atspaids bobslejā krietni atraisa rokas, jo federācijas vadībai nav jādomā, kā sakasīt naudu, lai izmaksātu algu. "Ja tas nebūtu, tad gan būtu cauri viss. Tad visam varētu pārvilkt svītru," atzina Ekmanis.

Bobsleja kuluāros daudz runā par tehniskām lietām tieši kamanu attīstībā, un Latvijai pret pārējiem neesot lielu priekšrocību.

Pirms Phjončhanas olimpiādes valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bobslejam tehnikas attīstībā piešķīra gandrīz 400 tūkstošus eiro.

"Tāds fenomens bija, tad jau visi, kā, lai saka, bija tik neapmierināti," pastāstīja Prūsis. "Tie pārējie visi... Lai viņi dzīvo, kā saka. Es esmu 16 gadus [izlasē], aiziet 17. gads. Vienu reizi tāds gadījums bija un tad pārējie bija baigi apbižojušies. Nu, droši vien – pamatoti, nepamatoti, lai viņi skatās paši."

Ar to pašu tehniku bobslejisti turpina braukt, un kamanas esot labas, piebilda Ekmanis.

Savukārt Prūsis uzsvēra, ka

prioritāte finanšu ieguldīšanai bobsleja izlasē būs paši braucēji, jo bez augstas meistarības labas kamanas līdz medaļām neaizvedīs.

"Mēs pa priekšu investēsim cilvēkos, pēc tam tikai dzelžos," paskaidroja pieredzējušais treneris. "Protams, būtu ideālais variants, ja tās lietas notiktu paralēli, bet, ja tev nebūs cilvēku, tad tā labā tehnika nekur neaizbrauks."

Pasaules kausu sezona bobslejā sāksies novembra beigās ar trim posmiem Ziemeļamerikas trasēs. Latvija tur nestartēs daļēji kamanu transportēšanas lielo tēriņu dēļ – šoreiz tas izmaksātu 100 tūkstošus eiro līdzšinējo 50 tūkstošu vietā. Līdzīgu lēmumu pieņēma vēl virkne komandu, tāpēc

pirmie posmi līmeni zemākajā Eiropas kausa izcīņā solās būt ar ļoti spēcīgu sastāvu.

Tā būs laba vide Latvijas jaunajiem braucējiem sevi salīdzināt ar pasaules spici.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti