Filmas «Melbārdis» režisors Tripāns: Šis ir stāsts par īstu veci

Oskars Melbārdis – viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas bobslejistiem. Sportists vasarā noslēdza savu karjeru, taču viņš mūžam paliks Soču olimpisko spēļu čempions. Filmas "Melbārdis" režisors Armands Tripāns sarunā ar lsm.lv sacīja, ka Melbārdis ir ''īsts vecis visās dzīves jomās'', jo viņš ir ne tikai izcils sportists, bet arī lieliska personība ārpus trases.

Filmas "Melbārdis" pirmizrāde jau šodien 20.05 kanālā LTV7.

“Visu filmu paskaidro viens vārds – vecis,” teica Tripāns. Viņš sacīja, ka tas nav vienkāršs apgalvojums, bet tas ietver sportu, ģimeni, Latviju, mērķtiecību, godprātību un cilvēcību.

“Es gribu, lai cilvēki ierauga, ko nozīmē būt vecim. 

Šī filma nav par panākumiem, tā ir par skaudru stāstu sportā,” atklāja filmas režisors.

“Ļoti spilgti kadri būs par to, kā vīri gatavojās pasaules čempionātam Sanktmoricā, kur vīri trenējās garāžā. Aukstā, slapjā garāžā,” teica režisors, piebilstot, ka būs arī citi neredzēti kadri.

Viens no kadriem, kas visvairāk Armandam iespiedies atmiņā, ir mirklis, kurā Melbārdis bija emocionāli nonācis savā zemākajā punktā. Daudzi varbūt neticēs, bet tajā brīdī sieva viņam prasījusi, vai viņš grib izdarīt pašnāvību.

“Turpinājums ir cīņa ar saviem dēmoniem un pārdzīvojumiem visas karjeras gaitā. Tas ir tas Oskara spēks filmā. Viņš ir tik cilvēcīgi spēcīgs savā vājumā, ka tas ir patiesībā spēks,” teica Tripāns. Viņš paskaidroja, ka ne visiem ikdienā ir spēks atzīt, ka viņš ir sagrauts un ka viņam ir vajadzīga palīdzība.

Tripāns pats vairs lieki galvu nelauza par šo filmu, jo darbs jau ir padarīts. “Tu palaid filmu tautās un vairs nedomā, ka ir kaut kas liels izdarīts vai mazs,” teica režisors.

“Vīlušies būs tie, kas gaidīs, ka tā būs filma par neuzvaramu čempionu, ka tā būs filma par medaļām,” skaidroja Tripāns.

“Filma būs par to, ka ne viss ir zelts, kas spīd,” viņš piebilda.

Bobslejs ir sports, kurā nepieciešama skarba fiziskā uzbūve, taču savā būtībā Melbārdis neatbilst vizuālajam apmānam.

“Viņš ir kā plīša lācītis, kuru gribas samīļot un jauki parunāt,” skaidroja Tripāns.

Viņš arī piebilda, ka ir grūti salikt kopā sportista emocionālo pusi ar viņa brutālo spēku.

Oskars filmas tapšanā pilnībā uzticējās režisoram. “Viņš būtībā pats izstāsta nevis medaļas cenu, bet dzīves cenu, ko prasa būt sportistam,” norādīja Tripāns. Melbārdis savas karjeras laikā ir daudz ziedojis, lai kļūtu par čempionu, par ko arī būs stāstīts šajā filmā.

“Pirmais solis man bobslejā ir pirmais solis pretim medaļām un pirmais solis, lai es iznīcinātu savu ķermeni,” Melbārdi citēja Tripāns.

Lai gan Melbārža karjeras laikā esam pieraduši redzēt viņu kā nesatricināmu un nosvērtu atlētu, arī Oskars ir cilvēks – ievainojams. Šajā filmā tiks atspoguļotas viņa cilvēciskās puses, kas allaž mums ir palikušas ārpus kadra.

“Melbārdis” uzņemta līdzīgā stilā kā filma “Stupelis”, kurā Kaspars Stupelis kameras priekšā stāstīja savu dzīves ceļu.

“Oskars nosēdīsies jums priekšā televizorā, un viņš izstāstīs visu savu stāstu sportā,” norādīja Tripāns.

“Vēlējāmies pieturēties pie līdzīga stila. Ar visiem stāstiem tā nevar. Oskars bija gatavs izstāstīt, būtībā tā filma ir viņa atvadas no sporta.”

Oskars Melbārdis (no kreisās), Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga Siguldā saņem Soču olimpisko zeltu

Tripāns arī norādīja, ka šī filma ir kā autobiogrāfisks stāsts, kurā režisors no savas puses neiejaucās. “Es ļauju viņam būt atklātam pilnīgi visā. Tur būs gan priecīgi brīži, gan nedzirdēti joki, pārmetumi Latvijas izlasei, tur būs traģiskie brīži, jo neviens neiedomājas, kam viņš iet cauri. Kad viņam Siguldā kaklā tiek kārta olimpiskā medaļa, pilna Sigulda ir, bet viņš gribētu varbūt, lai puse no tiem cilvēkiem tur ir, bet lai būtu viņa tētis,” stāstīja režisors. Viņš norādīja, ka tas ir viens no Melbārža iekšējiem pārmetumiem, ka zelts bija jāizcīna jau Sočos, nevis pēc vairākiem gadiem ar tiesām.

“Tā ir filmas galvenā vērtība – tas nav Tripāna darbs, tas nav operatora darbs, tas ir viena no Latvijas labākā sportista dzīvesstāsts īsā griezumā,” par filmu teica Tripāns.

Viņš neslēpa, ka režisors ar Melbārdi bija uz viena viļņa, jo arī pats Oskars vēlējās pastāstīt stāstu, ko citi nezina.

“Es negribu nekādā veidā akcentēt savu darbu vai savu kolēģu darbu. Mēs esam tikai tiltiņš starp sportistu un savu profesiju,” pieticīgs bija Tripāns. Viņš skaidroja, ka tas ir viņa kā žurnālista pienākums – palīdzēt radīt filmu, kamēr sabiedrība nav piemirsusi par sportistu.

Bobslejs jau ilgstoši ir viens no Latvijas galvenajiem ziemas sportiem, kam pašmāju līdzjutēji allaž sekojuši līdzi. “Viņš ir mūsu sporta sava veida Lāčplēsis, kurš ir ievainots bijis. Tās rētas un ievainojumus mēs arī redzēsim filmā,” par sportista lielo lomu Latvijas sportā izteicās Tripāns.

Melbārdis jau iepriekš vairākkārt cīnījies ar traumām. Vasarā viņš gūlās uz operācijas galda, kas liedza viņam karjeru noslēgt ar Pekinas olimpiskajām spēlēm. Tajās viņš gan bija klātienē, nevis kā sportists, bet gan viens no komandas personāla.

Liela daļa čempionu sportā ir ar niknu un brīžiem pat nejauku raksturu, taču Melbārdis nebūt neatbilst šim raksturojumam.

“Oskars ir savādāks, tāpēc viņš ir Oskars Melbārdis,” Tripāns sacīja.

Bobslejs ir komandas sporta veids, tāpēc Melbārdim allaž blakus bijuši arī citi sportisti. Lai gan viņi šoreiz nebūs uzmanības centrā, Melbārža stāstā viņi spēlēja lielu lomu un būs pieminēti  arī šajā filmā. “Man ir vajadzīga komanda, viens es nevaru būt čempions,” Melbārdi citēja režisors.

“Gribētu, lai Latvijas sabiedrība netendētos uz “es”, bet uz “mēs”,” Tripāns skaidroja, ka šāda ideoloģija bijusi arī Oskaram. Viņš vienmēr atzinis, kad pieļāvis kļūdas, kuru rezultātā komanda neuzvarēja, nevis pretēji.

Katram panākumam ir sava cena. Tas arī būs izstāstīts Oskara dzīves ceļā.

Vienmēr rodas jautājumi – vai tas ir tā vērts un kam tas ir vajadzīgs?

Melbārža ceļš sportā nav rožu ziedlapiņām kaisīts, jo sportists karjeras gaitā strādājis pat gaterī. Jau filmas pašā ievadā Melbārdis nespēja atbildēt, kas viņam patīk bobslejā, jo viņam vienkārši šis sports patīk.

Filmēšanas process sākās uzreiz pēc Melbārža paziņojuma par karjeras beigām. Skaidrs, ka jaunus kadrus ar bobslejistu kamanās vairs nebija iespējams dabūt, tāpēc filmā tiek izmantoti arhīva materiāli. Filmā būs arī redzami kadri no Oskara pašreizējām mājām un dzīves.

Filma tapusi ļoti īsā laikā – kopš zvana par ideju līdz filmas nodošanai pagāja vien trīs mēneši.

“Filmējām zibenīgi, jo Oskars brauca uz pasaules kausa posmiem un Pekinu kā treneris,” sacīja Tripāns, piebilstot, ka filmēšanas darbi bija jāpabeidz līdz Ziemassvētkiem.

“Šis nav stāsts par to, cik viņam ir sekotāju “Instagram”. Viņam sekotāji ir tauta, viņš var savākt pilnu Siguldu,” teica Tripāns, kurš saskata līdzību ar divkārtējo olimpisko čempionu Māri Štrombergu, kurš reiz varēja savākt Valmieru pilnu ar līdzjutējiem.

Melbārdim pirmās olimpiskās spēles bija Vankūverā 2010. gadā. Šīs bija arī pirmās olimpiskās spēles sporta žurnālistam Tripānam. Abi divi jau iepriekš tikušies intervijās. Tas palīdzējis filmas veidošanā.

“Es zināju, kas nav pateikts, ko Oskars pats ir gatavs pateikt, par ko viņš kaunas vai tieši pretēji – ko grib izcelt,” teica Tripāns.

Filmā “Melbārdis” tiek hronoloģiski iziets sportista stāsts, atskatoties uz katra gada spilgtākajiem notikumiem.

Tripāns uzskata, ka Melbārdis Latvijas bobslejā bijis centrālā figūra. Melbārdis piedzima piecas dienas pēc Jāņa Ķipura zelta medaļas 1988. gada Kalgari ziemas olimpiskajās spēlēs. Ķipurs zeltu izcīnīja zem PSRS karoga.

Tieši pirmo braucienu Melbārdis aizvadīja Siguldas trasē ar Ķipuru aizmugurē. Tāpat viņa pirmais un vienīgais kritiens bobsleja trasē ir kopā ar Ķipuru.

"Ķipurs izcīnīja pirmo un vienīgo zeltu PSRS, Melbārdis Sočos izcīnīja pirmo zeltu Latvijai," līdzības turpina saskatīt Tripāns.

Pirms pilota karjeras Melbārdis startēja kā stūmējs kopā ar Jāni Miņinu, kurš bija sava laika labākais Latvijas bobslejists.

Melbārdis savas karjeras laikā izcīnījis vairākus ievērojamus panākumus. Neapšaubāmi lielākais no tiem ir Soču olimpisko spēļu zelts četrinieku sacensībās, kā arī divnieku bronza Sočos un 2018. gada Phjončhanas spēlēs. Tāpat viņš 2016. gadā izcīnīja pasaules čempionāta zeltu četrinieku sacensībās, bet gadu iepriekš izcīnīja Pasaules kausu gan divnieku, gan četrinieku sacensību kopvērtējumā.

Par sportista karjeras beigām Melbārdis 33 gadu vecumā paziņoja pagājušajā vasarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt