Sporta studija

Aļona Ostapenko par FedCup dueli pret ASV un līderes īpašībām

Sporta studija

Ingars Ivanovs par «volejbola ģimeni», Avo Kēlu un pēdējo soli līdz Europas čempionātam

Oskars Melbārdis par olimpisko zeltu Siguldā, problēmām un pārdzīvojumiem pēc Phjončhanas

Bobslejists Melbārdis: Pēdējās sezonas pats sačakarēju, bet līdz Pekinas spēlēm vēl ir laiks

Pieredzējušais bobsleja pilots Oskars Melbārdis līdzās komandas biedriem februārī Siguldā saņēma Soču olimpisko spēļu zelta medaļu, kas līdzjutēju radītās gaisotnes dēļ viņam kļuva par emocionāli spilgtu piedzīvojumu. Savu veikumu pēdējos gados sportista gaitās Melbārdis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" novērtēja ļoti kritiski, sakot, ka vairāku cēloņu dēļ bija nolaidis rokas. Taču motivācija sportā Lielajam Oskaram nav zudusi un Pekinas ziemas olimpiskās spēles ir viņa radara laukā.

Olimpisko zelta medaļu pasniegšanu Latvijā Melbārdis uzskata par gana svarīgu notikumu. Ne gluži pašu medaļu pārdalīšanas un zelta pasniegšanas faktu, bet to, kā Siguldā tas notika. Bobslejisti arī savā starpā vēlāk pārrunāja ceremoniju un visiem bija pārsteigums un liels izbrīns, cik daudz atbalstītāju atnāca uz apbalvošanu.

"Tas bija mūsu skatītāju priekšā, mūsu valstī, tiešām skaisti," teica Melbārdis.

"Sočos arī bija apbalvošana, tas nestāvēja līdzi. Tiešām baigi liels atbalsts ir. Prieks par cilvēkiem kas atnāca un skatījās."

Pienācis pie apbalvošanas skatuves, Melbārdis cilvēku pūli nevarēja īsti redzēt un sajust. Toties, dodoties ar Daumantu Dreiškenu vispirms saņemt divnieku ekipāžas bronzas medaļas, skats Melbārdi pārsteidzis. "Tas bija vareni redzēt, cik daudz cilvēku seko mums līdzi," viņš teica. 

Melbārdis negribētu, lai Latvijā izbeigtos bobslejs –  sporta veids ar saknēm un tradīcijām. Pieredzējušais sportists lēš, ka bobslejs turēsies virs ūdens, kamēr treneriem būs dzirkstele un sportisti gribēs darīt. Oskars gan saskata, ka

nākamās  olimpiskās spēles varētu kļūt par punktu, pēc kura vairāki paies malā un bobsleja kuģis varētu sašūpoties. 

Kopš 2010. gada Melbārdis ir pilots un atpakaļ stūmēja lomā vairs nevēlas nonākt, lai arī atbildība ekipāžas aizmugurē būtu mazāka. Oskars lēš, ka vairs nav tik spēcīgs, lai varētu kā stūmējs palīdzēt, bet tajā pašā laikā pret ekipāžas biedriem viņš jūt lielu cieņu, jo pilota kļūdas smagāk trasē izjūt stūmēji. 

Melbārdis par doto iespēju arvien startēt ir pateicīgs un atzina, ka nebūtu apvainojies uz treneri, ja izdzirdētu, ka viņa laiks sportā ir pagājis. 

"Pēc Korejas olimpiādes biju baigi padevies. Lielākā problēma, ka biju galvā iesprūdis," pastāstīja pilots. "Likās, es daru, trenējos, katru dienu kaut ko izdaru, bet tas bija ķeksītis. Esmu uztaisījis treniņu, baigi forši. Bet nebija kā agrāk un kā šobrīd, ka trenējies, lai būtu labāks, un izdari arī kaut ko papildus."

Raugoties šodienas acīm, Oskars saka, ka tolaik rīkojās neprofesionāli un muļķīgi. Pareizs risinājums būtu palikt komandā un tās apritē, lai arī nepiedaloties visās sacensībās. 

"Es nožēloju, ka to gadu izlaidu un pagāju malā. Es reāli sačakarēju šīs iepriekšējās sezonas – divus, trīs gadus," paškritiski nesenā pagātnē atskatījās Melbārdis. "Pats savas kļūdas pēc sabojāju. Tāpēc arī sekoja visas tās traumas, tā bija paša vaina. Savlaicīgi vajadzēja ar pāris speciālistiem parunāt un savest kārtībā galvu, domāšanu. Tā bija tīri mana vaina."

Kļūmīgā virzienā Oskars devies, sasummējoties daudzām lietām. Viņš atzīst, ka

fasādē tas nebija redzams varbūt pat ģimenei, bet sportists sajutās pilnīgi nolaidis rokas. 

Melbārdis neslēpj, ka ir emocionāls, un jebkurā sporta veidā, ja Latvijas karogu paceļ blakus lielajām valstīm, tas viņam raisa īpašas sajūtas un pārskrien skudriņas. Ir bijuši gadījumi, kad arī sacensībās viņam kāda asariņa nobirst. Daudz kas viņam var uzjundīt emocijas, kaut vai filmas vai nelaimīgi cilvēki ielās. Viņš uzskata, ka "papinkšķēt" vajadzēja brīdī, kad bija vissmagāk, bet, turot pārdzīvojumus iekšā, viss aiziet "pa fāzi”.

Oskars ir gandarīts, ka viņu uzņēma atpakaļ komandā un palīdzēja no jauna iejusties kolektīvā, jo vēl ilgāka kavēšanās būtu pielikusi sportista karjerai punktu. Melbārdim ir racionāls mērķis – Pekinas spēles. Bez tā viņš vairs nebūtu bobslejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Bobslejs
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt