Pagājušā gada izskaņā portāla „Delfi” digitālajā žurnālā MVP tika publicēta nu jau bijušā Siguldas ledus trases direktora Daiņa Dukura intervija. Tā iemeta dzirksteli pakulās, aizsākot publisku konfliktu, kas jau labu laiku bija gruzdējis Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas iekšpusē. Zelta aunāda tā īsti nav sadalīta joprojām, bet bobsleja pārstāvji un vadoņi jau publiski „caur puķēm” izteikušies, ka Pekinas olimpiskajās spēlēs labu rezultātu var arī nebūt.
Bobsleja izlases galvenā trenera Sanda Prūša publiskajā vēstulē, kas medijos nonāca pagājušajā nedēļā, uzsvērts bezledus starta estakādes trūkums.
„Katrs rezultāts, kas mazāks par “izcili” (lasi – pjedestālu), jau tiek uzskatīts par sliktu un meklēti iemesli. Tālu nav jāmeklē – te viens no tiem: mums vairs nav iespēju, īpaši četriniekiem, trenēties starta estakādē,” rakstīja Prūsis.
Patiesībā jau bobslejam nav citas izejas kā vien „piegādāt medaļas”.
Tas nav sporta veids, kas iesaista jauniešus, jo ar to drīkst nodarboties tikai pilngadīgie. Tāpat tas ir nišas sporta veids, kurā sacenšas vidēji 20 dažādu valstu sportisti, bet uz augstiem rezultātiem tēmē piecu vai sešu valstu ekipāžas, kuru pārstāvjiem pieejama trase savā mītnes zemē.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents, uzņēmējs Jānis Kols Latvijas Radio pauda, ka estakāde ir vitāli nepieciešama, lai būtu pamats cerēt uz medaļām nākotnē. Kols ir pārliecināts, ka Prūsis nevēlas tērēt laiku, nervus un naudu, lai cīnītos par vietām otrajā ešelonā.
"Par starta estakādi mēs runājam par ļoti, ļoti maziem līdzekļiem. Tā principā ir noliktavas telpa, kur mēs līdz šim esam diezgan labi spējuši uztrenēt starta ieskrējienu," teica Kols. "Ja nav pietiekamu līdzekļu, tad grūti runāt par lielākiem mērķiem un rezultātiem, prasīt šos rezultātus."
Interesanti, ka federācija esot rakstījusi vairākas vēstules Izglītības un zinātnes ministrijai, bijušas tikšanās, arī sarunas ar Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāju Sandi Riekstiņu (Jaunā konservatīvā partija). Dzirdīgas ausis neesot atrastas, tāpēc izspēlēta Prūša kārts.
Dīvaini gan, ka iepriekš spēcīgu lobiju baudījušais bobslejs tagad nevar rast 20 tūkstošus eiro, lai piepucētu veco estakādi.
Pieredzējušais sporta žurnālists, digitālā žurnāla MVP galvenais redaktors, Ingmārs Jurisons piekrīt tēzei, ka estakāde diezin vai būs labu rezultātu garants bobslejam.
"Kārtējo reizi reizi mēs atkal gribam simtprocentīgi visu uzlikt uz valsts pleciem. Ja bobslejam starp privātajiem sponsoriem ir pašiem savas būvniecības firmas, bobslejs nedaudz tomēr sev lāča pakalpojuma izdarīja, izgaismojot renes iekšējās intrigas," teica Jurisons. "Manuprāt, bobslejs ir mazliet sev izracis bedri ar to, ka šobrīd uztaisīja sev sabiedrisko attiecību sadaļu ļoti neveiksmīgu. Šajā brīdī, kad tas ir sakritis ar mazliet sliktākiem rezultātiem un tekstiem, ka mums nekas "nespīd". Bobslejs ir tāds grezns un dārgs papagailis, kas sēž uz pleca, ar kuru mēs lepojamies, izrādām kaimiņiem un pērkam dārgu barību. Bet, kad tas papagailis sāk lamāties un kakāt uz tā pleca, nav forši."
Nule kā aizvadītajā sezonā bobslejistu rezultāti nebija ierastajā spožumā, bet tam ir objektīvi iemesli.
Pandēmijas ietekmētajā sezonā bija neproporcionāls sacensību kalendārs divnieku un četrinieku ekipāžām, arī sportistu traumas un nepilnvērtīgs sagatavošanās darbs vasarā. No Latvijas Olimpiskās vienības bobslejisti šosezon saņēma aptuveni 170 tūkstošus eiro, federācijas naudasdevēju pulkā ir „Latvijas Valsts meži”, „Latvijas gāze”, Rīgas brīvosta un „Lidosta Rīga”.
Jurisons pauda, ka bobsleja druvas vadoņi jau tagad laikus bruģē sev atkāpšanās ceļu, ja Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs pēc gada tomēr nebūs medaļu spozmes. Sak’, naudu estakādei neiedevāt, teicām, ka tā būs.
"Daugavas" stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš, vaicāts par bobsleja estakādes nākotni, Latvijas Radio rakstiski pauda, ka šobrīd tiek vērtēta finansējuma piesaistes iespējamība, kā arī potenciālā objekta noslodze.
Nātriņš ir arī Siguldas trases pagaidu vadītājs. Viņš jau janvārī pauda, ka
pērn neoficiāli izskanējusī informācija par 30 miljonu valsts naudas ieguldīšanu Siguldas trasē nākotnē nav bez pamata.
Nacionālās attīstības plānā bija iekļauts šāds jautājums, bet finansējums vēl nav piešķirts. Kamēr nav juridiska dokumenta un nav pieņemts lēmums, komentēt šo jautājumu Nātriņš nevarot.
Kols vēlas, lai Nātriņš par "pāris desmitiem tūkstošu eiro" estakādes ēkā uzlabotu ventilāciju un nomainītu grīdas segumu, lai sportisti tai neizkristu cauri. "Ja no jūlija mēs nevaram sākt trenēties šajā starta estakādē, tad diemžēl ir jānoņem arī no mums atbildība [un vēlme] no mums prasīt kādus augstus rezultātus," teica Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents.
30 miljonu piesaukšana jau 2020. gadā lika sarosīties, paliekot bobsleju, skeletonu un kamaniņu sportu zem krietnākas sabiedrības lupas. Daudzi vairs ar eiforijas aizmiglotu skatu neuztver katru renes sportistu medaļu, bet vērtē konkurences līmeni, medaļas cenu un atdevi valstij kopumā. To pašu sākuši darīt arī valsts naudas devēji.
