Latvijas biatlonā situācija sezonas sākumā attīstījās dramatiski – LBF iecirtās, lai Čakars nebūtu jāakreditē Pasaules kausa sacensībām, un konflikta turpinājumā zuda sporta veidam nodrošinātais projekts Bruņotajos spēkos.
Sezonas sākumā LBF atteicās akreditēt Čakaru kā treneri Pasaules kausa sacensībām – par savu opozīciju speciālists uzskata senāko dienu Latvijas biatlona zelta četrinieka paaudzi. Kopš 1998. gada Čakars izjutis intensīvu spiedienu, kurā esot iesaistījusies arī daļa mediju. Par problēmu Čakars nosauca opozīcijas nevēlēšanos veicināt biatlona attīstību.
Pirms gada Čakaram pārmetumus veltīja bijušais biatlona izlases līderis un pašreizējais sportistes Baibas Bendikas treneris Ilmārs Bricis. Čakars gan sacīja, ka iemesli viņam nav zināmi, lai arī domstarpības par sportistu pieteikšanu sacensībām iepriekš ir bijušas. Taču neviens acīs no LBF un federācijai pietuvinātiem cilvēkiem neko Čakaram neesot teicis, tostarp līdzšinējais LBF ģenerālsekretārs Gundars Upenieks.
Aktīvi pret Čakaru no lielā četrinieka vēršoties arī Jēkabs Nākums, bet visklusākais esot Oļegs Maļuhins.
Čakars uzsvēra, ka viņam allaž ir savs viedoklis, ko viņš droši izsaka publiski, un tas noteikti daudziem nepatīkot. Par savu nopelnu viņš uzskata Latvijas sieviešu biatlona izlases izveidošanu, un savulaik par to nav bijis iebildumu arī no LBF.
Savukārt pavasarī NBS Sporta klubs saņēmis LBF signālu, ka sadarbību ar Čakaru neturpinās, jo esot anonīmas sūdzības. Čakars teica, ka tas viņam bijis jaunums, un turpinājumā sekoja vēl divas sarunas sporta kluba sapulcēs, norādot, ka treneris vairs nav vajadzīgs.
Čakars tikmēr uzskata, ka ir sagatavojis sportistus, kuri vēlējās strādāt. Pēc viņa teiktā, armijas sporta klubs nav labdarības iestāde, kas pieticīgus rezultātus uzskatītu par milzu sasniegumu.
Kurš par viņu rakstījis sūdzību, Čakars nezina, lai arī daļa sportistu prom no trenera devās visai skaļi. Čakars gan piebilda, ka par sportistu vēl neuzskata Aleksandru Patrijuku, kam vispirms būtu jāiekļūst pasaulē TOP40.
"Tie ir cilvēki, kas ir atraduši labu vietu, labi iekārtojušies. Var braukāt, var vizināties un nodarboties ar sportu. Tas ir mans viedoklis, ko daudziem pasaku acīs, un, protams, kas daudziem nepatīk," kritiski par otrā plāna biatlonistiem teica Čakars. "Ja vēlies saņemt algu, ja vēlies aizstāvēt valsts vārdu, saņemt inventāru, saņemt apmaksātas nometnes, vēlies saņemt vēl, vēl un vēl, pretim dodot 70.–90. vietu Pasaules kausos, un piedalīties tāpēc, ka nav Latvijai vairāk dalībnieku pasaules čempionātos, Eiropas čempionātos, un izcīnīt tur kādu laimes vietu no 50. līdz 70.... Tie nav sasniegumi individuālajā sporta veidā."
Par sportistu Čakars uzskata biatlonistu, kas augstākā līmeņa sacensībās spēj slēpošanā iekļūt TOP20 vai sašaut visus mērķus.
Čakars uzsvēra, ka nestrādā, lai cīnītos par 60. vietu. Viņš gan neuzskata, ka aktīvās nostājas un prasīguma dēļ viņu būtu pametuši audzēkņi. Pēc viņa teiktā, tika veidota opozīcija un stāstīts jaunajiem sportistiem, ka pie Čakara neko nevar sasniegt un viss ir nepareizi.
"Viens no oratoriem bija Patrijuks, izmantots kā orators," teica Čakars.
Latvijas biatlona sasniegumu lejupslīdē Čakars visvairāk vaino sistēmas trūkumu, jo haotisks darbs novedot pie rezultātiem kā pa amerikāņu kalniņiem.
Biatlona projekts NBS Sporta kluba paspārnē ar treneri Čakaru un audzēkņiem tika izveidots 2018. gadā, bet nu tas praktiski ir beidzies.
Jaunās sezonas sākumā notika publiska rīvēšanās, ka LBF negrib akreditēt Čakaru kā treneri Pasaules kausam, bet NBS negrib laist tādā gadījumā sportistus bez trenera. Sportisti tādēļ pārceļas uz Zemessardzi, un Čakars kā treneris darbu vairs neturpina, bet NBS klubā biatlona projekts tiek pārtraukts.
Pēc Čakara teiktā, NBS biatlonā bija sākta sadarbība ar Vācijas Bundesvēra sporta klubu, viesojoties mācību treniņu nometnēs Oberhofā, kur trenējas Vācijas izlase. Bija iespēja arī sagatavot šautenes un tikt pie tādām slēpēm, kuras nevar nopirkt veikalā.
Čakars pieļauj, ka līdzšinējie NBS Sporta kluba biatlonisti pēc 1. janvāra nebūs vairs karavīri, bet kļūs par zemessargiem ar atšķirīgu darba algu un mazāku atbalstu. NBS bija savs fizioterapeits, atrisinātas transporta problēmas, kā arī sportisti saņēma algu un devās uz mācību treniņu nometnēm, uzsvēra treneris. Viņš piebilda, ka augstas klases biatlonista sagatavošanai ir nepieciešams atbilstošs nodrošinājums, bet pirmkārt sportistam jābūt ideāli labai veselībai, spējot darboties milzu slodzes apstākļos.
Vai kāds biatlonists turpinās pie viņa trenēties, Čakars atturējās vērtēt, bet atzina, ka pašlaik sadarbība ar visiem audzēkņiem ir pārtraukta.
Čakars ironizēja par viņam LBF piedāvāto akreditāciju Pasaules kausa sacensībām bez iespējas pilnvērtīgi strādāt, kas liegtu piekļuvi tehniskajai zonai, tostarp šautuvei. Treneris uzsvēra, ka kas tāds nebija vajadzīgs ne viņam pašam, ne NBS Sporta klubam.
"Tādus piedāvājumus – lūdzu, ņemiet konfekti, bet tās iekšā nav, ir tikai papīrītis... Jūs ēdīsiet ilgi pie galda ar mani kopā tādas konfektes?" teica treneris.
Čakars atturējās teikt, vai turpinās strādāt par biatlona treneri, bet noteikti to vēlētos.
Viņš uzsvēra, ka nekad nav bijis labs Briča vai citu LBF pārstāvju komandu izpildītājs. Čakars gan pieļauj, ka domstarpībās pie vainas varētu būt viņa prasīgums pret sevi un citiem, tostarp komunikācijā ar sportistiem.
Biatlonā Latvijai ir bijuši labi sportisti ar viļņveidīgiem rezultātiem un atsevišķiem sportistiem līderu lomā, taču panākumu sistēmu radīt nav izdevies. NBS projekts biatlonā ticis sākts raustīt jau pirmajā darbības gadā, bet rezultātos atspoguļojas iepriekšējā sezonā ieguldītais darbs, uzsvēra Čakars.
Treneris pauda gatavību sarunām ar LBF, lai virzītu sporta veida attīstību. Zaudētāji no Čakara izspiešanas esot biatlonisti, kam tiekot ierobežotas karjeras iespējas. Tomēr personālijas sistēmu ietekmē minimāli, piebilda Čakars.
"Man nav nekādu ambīciju. Tas, ka ir jābūt darbam, viss darbs ir jāvirza uz rezultātu un nedrīkstam apbižot jaunos sportistus," savu sadarbības skatījumu atklāja Čakars. "Visu laiku jaunie sportisti tiek nolikti otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā plauktiņā. Viņiem netiek dota izaugsme un pamats virzībai uz priekšu."
Jaunajiem sportistiem Čakars vēlas vienlīdz labas starta iespējas, kā arī uzsvēra, ka jāiegulda ļoti liels darbs psiholoģijā, lai latvieši uzskatītu sevi par līdzvērtīgiem konkurentiem biatlona lielvalstu pārstāvjiem.
