Uz sezonas pirmo Pasaules kausa (PK) posmu Somijā nedevās Renārs Birkentāls, Annija Keita Sabule un Rūdis Balodis. Sportistus vienoja tas, ka visi bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sporta klubā un viņus trenēja Māris Čakars. Latvijas Biatlona federācija (LBF) nevēlējās trenerim Čakaram izsniegt trenera akreditāciju.
Tieši tas noveda pie dažādiem strīdiem un aizliegumiem sportistiem startēt sacensībās.
"Mēs sporta kluba treneri Māri Čakaru neakreditējām un nedevām akreditāciju kā trenerim, bet mēs bijām gatavi viņam dot administratīvās personas akreditāciju. Viņš varēja būt visur, tikai ne šautuvē. Pārējās visās vietās viņš būtu. Neklāstīšu, no kā tas viss ir radies, – ir tā, ka visam ir savi iemesli, tai skaitā valdes lēmums, kurš ir galējs un vairākas reizes pārspriests," pastāstīja LBF prezidents.
Pilna saruna ar Kasparu Sakniņu
LBF prezidents uzsvēra, ka Čakars varēja turpināt sportistus trenēt, taču nedrīkstētu noteikt, kurš, kad un kur startē – to darītu federācijas nozīmēts treneris.
Sakniņš arī piebilda, ka Čakars esot pārkāpis ar ētiku saistītus jautājumus, taču plašāk nekas netikšot komentēts – kādi tieši ir šie pārkāpumi, tas lai paliekot iekšienē.
Publiski runājuši arī paši sportisti, kuri iestājās par sadarbību ar savu esošo treneri.
"Mēs [sportistu viedokli] ņēmām vērā, mēs daudz nācām pretī. Ja pašā sākumā mēs teicām, nu pirmais, kad ievēlēja gan mani, gan valdi, mēs gribējām uztaisīt kopēju komandu – lai visi trenējās kopā," stāstīja Sakniņš. "Tas ir gan loģistikas jautājums, gan finanšu jautājums. Ja visi trenējas kopā, tad treniņu procesa izmaksas krietni samazinās. Ja trenējas trīs vai četras komandas, tad tas viss ir gan loģistiski, gan citās jomās daudz dārgāk un sarežģītāk."
Līdz šim nav vēl izdevies izveidot vienu apvienotu biatlona komandu, kas trenētos un startētu kopā. Taču tiek strādāts un lēnām viss virzās uz to, ka nākotnē šāda komanda pastāvēs.
NBS sporta klubs jau ir apstiprinājis, ka beigs darbību biatlonā, tajā pašā laikā izbeidzot darba attiecības ar treneri Māri Čakaru.
Šobrīd visi trīs NBS sporta kluba biatlonisti ir paņēmuši atvaļinājumus, lai varētu turpināt startēt sacensībās.
Sporta kluba aiziešana no biatlona ir liels zaudējums visai Latvijas biatlona kopienai.
"Tos mēs saucam par zaudējumiem, un mums ir jāsaprot, ka tas bija liels ieguldījums sporta veidā. Sporta veida principus nosaka federācija, nu tā mums valstī ir iekārtots. Policijā mums arī ir sportisti, viņi mums neliek, nelūdz un neuzstāj uz to, ka vajag viņu treneri. Tā ir kā iespēja sportistam veidot savu duālo karjeru, lai varētu sportot un par to vēl saņemt atalgojumu," teica LBF prezidents.
"Mēs vēlējāmies sadarboties ar armiju, mēs piedāvājām dažādus variantus, kā to visu darīt, un uzskatīt, ka mēs nevēlējāmies sadarboties, – nu tas nav pareizi pasniegts. Mēs piedāvājām trenerus no armijas iekšienes, piedāvājām, ka Māris [Čakars] var palikt viņiem iekšienē – dažādus variantus piedāvājām, lai sportisti varētu gatavoties un startēt sacensībās izlases sastāvā, nevis tikai kā armijas sportisti. Rezultātā Annija [Sabule] un Renārs [Birkentāls] neaizbrauca uz vasaras pasaules čempionātu, neaizbrauca uz pirmo Pasaules kausa posmu."
Šobrīd tiekot strādāts, lai kompensētu robu, ko atstāj NBS sporta kluba aiziešana no biatlona – sportistiem tiek rastas iespējas trenēties un sacensties.
Tāpat iespēju trenēties un sacensties cenšas dot arī jauniešiem, piemēram, Talsos, kur seno biatlona tradīciju dēļ šis ziemas sporta veids ir ļoti pieprasīts.
"Uzbūvēt biatlonu vietā, kur nav tradīcijas, ir ļoti grūti. Ir jābūt vienkārši dullam cilvēkam, kurš ir gatavs iet visam pāri, lai to darītu. Talsos biatlons ir tradicionāls. Lai cik visiem dīvaini liekas, kā tur var trenēties, tur nav sniega, nav kas – tad tik slikti arī nav. Ja ir sniegs Kurzemē, tad Talsos ir sniegs," atzina Sakniņš.
LBF prezidents arī uzskata, ka viena no Talsu veiksmes atslēgām ir spīts sevi pierādīt, pierādīt to, ka arī bez rollertrases un mākslīgā sniega ir iespējams sasniegt rezultātus. Talsi gan nav vienīgā jaunā biatlona pilsēta – biatlons citā formā ir sācis attīstīties arī Ogrē. Tur populārs ir pneimo biatlons jeb biatlons, kur izmanto pneimatiskos ieročus. Šis biatlona veids ir izplatīts gan citviet Eiropā, gan Skandināvijā un ir arī ievērojami lētāks.
Ļoti svarīgs aspekts ir publicitāte, jo tai ir liela loma sporta popularitātes un intereses attīstībā. Šajā jomā darbu papildus ieguldīs arī LBF, lai uzlabotu mārketingu un komunikāciju, tādējādi parādot sevi un iespējams piesaistot kādus finanšu atbalstītājus. Viens no popularitātes veicināšanas mērķiem ir mēģināt sākt biatlona kustību Rīgā, kas ir viens no LBF neizpētītajiem lauciņiem.
Viens no galvenajiem motivējošajiem elementiem jauniešu piesaistē ir nepieciešamība pēc pāris gadiem izveidot jaunus Latvijas biatlona izlases līderus.
"Līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm ir četri gadi. Otepē pasaules čempionāts [2027.gadā], Andrejs [Rastorgujevs] teica, ka gribētu tur startēt, Baiba [Bendika] ir teikusi, ka grib startēt. Varbūt viņi arī startēs vēlāk, bet tas ir pietiekami ilgs periods. Es uzskatu, ka pa šiem pieciem gadiem mums ir jāsagatavo, jānotur tie jaunieši, kas šobrīd ir 15–17 gadus veci, lai viņi tanī brīdi spētu vai jau pamīšus tās vietas aizpildīt un cīnītos par iespējami augstāku rezultātu, ja Baiba un Andrejs jau beigs karjeru," pastāstīja Sakniņš.
Svarīgi šobrīd ir panākt, lai jauniešiem būtu kopējs treniņprocess, ekipējums un nodrošināts viss nepieciešamais. Jauniešiem galvenās sacensības ir Junioru kauss, kas norisinās dažādās Eiropas valstīs, un to organizē Starptautiskā Biatlona savienība. Vēl ir Baltijas kausu sacīkstes, kur piedalās visas Baltijas valstis un Somija.
"Jauniešiem ir, kur startēt, nav tikai Latvijas un Lietuvas čempionāts, kur nostartēt. Ir lielāka mēroga sacensības, kur treneri var redzēt, kas sanāk, kas nesanāk un uz ko mums jāstrādā nākotnē, lai mēs vēlamo rezultātu sasniegtu," teica Sakniņš.
