Uz šādu repliku Aleksandram atbilde nav ilgi jāmeklē – ja nebūtu mīlestība pret sportu, tad jau sen vairs to nedarītu. Turklāt Patrijuks, ja vēlētos, patiesi pirms krietna laika jau noliktu malā plinti un slēpes, jo apstākļi, lai vasarā sagatavotos gaidāmajām sezonām, nav bijuši bez izaicinājumiem.
Patrijuks neslēpj - četras piecas sezonas dabūjis arī piestrādāt, lai sapelnītu naudu iztikai un to nebūtu jāprasa vecākiem. Nometnēs gan viņš piedalījies, taču tik nopietni kā šogad, tam nebija pievērsies.
Pēdējās sezonas Aleksandrs ir stabila vērtība Latvijas biatlona izlasē, īpaši jau stafetes posmos.
Nākamo attīstības soli karjerā viņš sper kopā ar treneri Ilmāru Brici, kurš jau trenē Latvijas labāko biatlonisti Baibu Bendiku un lietuvieti Tomu Kaukēnu. Tomēr atrašanās Latvijas Armijas sporta kluba sastāvā liedz mērķtiecīgi turpināt šo pieeju.
“Ja es neredzētu, ka Aleksandrs to grib, tad es noteikti tā necīnītos, lai viņam būtu iespēja trenēties kopā ar Baibu. Es redzu, ka viņš grib sasniegt,” raidījumā ”Sporta studija” norādīja biatlona treneris Ilmārs Bricis.
Aleksandrs atzīst, ka sadarbība ar Brici jau bijusi iepriekš – pirms diviem gadiem viņš nometnē sapratis, cik Baiba dara daudz, un cik Ilmārs iepriekš ir darījis daudz.
Bricis atklāja, ka ar viņa gribēšanu, lai trenētie audzēkņi nonāk starp topa sportistiem, ir par maz. Tas jāgrib arī sportistiem pašiem un mērķtiecīgi uz to jāvirzās. Taču ne vienmēr sportisti, kas nonāk topa augšgalā, jau pašā sākumā ir bijuši vistalantīgākie un stiprākie savās vecuma grupās. Bet, ja atlētam ir milzīga motivācija, tad viss var izdoties.
“Galvenā kļūda, ko Ilmārs man liek labot, ir tas, ka es reizēm pazaudēju šaušanas ritmu. Es paātrinos,” atklāja Patrijuks. Bet treniņos viņš redz, ka ir jādomā par kvalitatīvu šāvienu.
Bricim nav grūtību trenēties divas reizes dienā un sastādīt konkurenci saviem audzēkņiem.
Turklāt tas labāk palīdz izprast viņu spējas. Aleksandrs atklāj, ka treneris ne tikai tur līdzi sportistiem, bet vēl arī iedod tempu.
Strādājot kopā ar Brici, Aleksandrs necenšas noteikt ātrus mērķus. Jāprogresē visos elementos. Tomēr virziens ir skaidrs – Pekinas ziemas olimpiskās spēles. “Tas ir tikai laika jautājums. To visu var izdarīt. Ir jāpaciešas, ir jāsakož zobi, un ir jāizdara tas, kas ir reāli no šī pavasara iesākts darīt,” teica Patrijuks.
