Biatlonā ierasti izmanto patronas ar svina lodēm, kam vienlīdz kvalitatīvi analogi vēl nav atrasti.
Pēc Eiropas ķīmisko vielu aģentūras informācijas, ik gadu vidē nonāk apmēram 14 000 tonnu svina, bet šaušanas sportā munīcijā gadā izlieto no 10 000 līdz 20 000 tonnām smagā metāla.
Ziemeļvalstu munīcijas ražotāja "Nammo" pārstāvis Endre Lunde uzskata, ka Eiropas Komisijas vēlme attiecināt jaunās vides prasības arī uz biatlonu nav taisnīgas, jo šaušana notiek ierobežotā teritorijā, kur var savākt lauvas tiesu izlietoto ložu. Lunde atzina, ka centieni atrast kvalitatīvu svina aizstājēju pašlaik nav devuši rezultātu, lai gan ir izmēģināts gan varš un citi metāli, gan polimēru maisījumi. Turklāt citu materiālu izmantošana būtiski ietekmētu patronu cenu.
Jauni noteikumi svina izmantošanai munīcijā varētu stāties spēkā jau 2022.gadā, teica Lunde.
Savukārt Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) valdes loceklis Tūre Boigards atzina, ka vides jautājumi ir ļoti svarīgi, bet sporta veidā šaujamieroču lietošanai pašlaik nav alternatīvu. Biatlonā ir izmēģināti arī lāzera ieroči, taču bez īpašiem panākumiem. Snigšanas apstākļos lāzers nebūtu izmantojams, bet šaušanas pārcelšana uz apjumtu platību krasi izmainītu sporta veida būtību.
Svina aizliegšana biatlonā nozīmēs krīzi, atzina Norvēģijas biatloniste Marte Olsbu Roiselande, bet viņas komandas biedrene Tirila Ekhofa sacīja, ka tādā gadījumā sporta veidu pametīs, lai gan to nevēlas.