Latvijas biatlonā sevi piesaka perspektīvi jaunieši, treneri tikmēr noveco

Nedēļas nogalē Antholcā, Itālijā, sāksies pasaules čempionāts biatlonā, kur spēcīgāko atlētu vidū Latvijas līderi būs Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika. Junioru konkurencē pasaules čempionāts jau aizvadīts, un Latvijas biatlona jaunā maiņa savu vienaudžu konkurencē sasniedza solīdus rezultātus. Latvijas Biatlona federācijas (LBF) ģenerālsekretārs Gundars Upenieks sarunā ar lsm.lv pastāstīja, ka sarežģītajā sporta veidā jārēķinās gan ar ziemu bez sniega, gan citiem ne mazāk nopietniem izaicinājumiem, lai jauno sportistu karjera veiksmīgi turpinātos.

ĪSUMĀ:

Izturības sporta veidos rezultātu progress nav tik ātrs, tādēļ paies vēl divi olimpiskie cikli, līdz būs pamats no pašreizējiem junioriem gaidīt augstākos rezultātus, sacīja Upenieks. Labākos rezultātus pasaules jauniešu un junioru čempionātā Latvijai sasniedza Edgars Mise, Renārs Birkentāls un Kirils Matjuhins, iegūstot vietas pirmajā un otrajā desmitā. Taču viņu olimpiskās spēlēs būs ne ātrāk kā 2026.gadā, jo tikai aptuveni 25 gadu vecumā var izvērtēt, ko katrs sportists biatlonā spēj sasniegt.

Gundars Upenieks

Upenieks atgādina, ka Rastorgujevs pirmoreiz pa īstam atvērās Soču olimpiskajās spēlēs 25 gadu vecumā un arī Bendika katru gadu progresē, bet ne straujiem lēcieniem. Jauniešiem ir svarīgi iegūt briedumu, uzlabot fizisko sagatavotību, ar katru gadu kļūt labākiem slēpošanā un šaušanā. Pašlaik tikai norvēģis Johaness Dāle debijas gadā pieaugušo konkurencē ir spējis 23 gadu vecumā ielauzties elitē, kas nav ierasta situācija.

Junioriem priekšlaicīgi jākļūst pieaugušiem

LBF ir apmierināti ar jauniešu un junioru puišu rezultātiem pasaules čempionātā. Birkentāls bija astotais individuālajā distancē un 19.vietā iedzīšanā jauniešu konkurencē, Mise ieguva 13.vietu junioriem, kā arī otrajā desmitā jauniešiem iekļuva Matjuhins. Piepildījās federācijas vadības cerības uz rezultātiem TOP 15, tiesa, no meitenēm tika gaidīts vairāk, un arī zēnu rezultāti jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lozannā nebija iepriecinoši.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Renārs Birkentāls (@rokijs_24) on Feb 2, 2020 at 10:41am PST

Renārs Birkentāls sasniedza jauniešu izlasē labāko rezultātu pasaules čempionātā

Latvijas biatlona realitātes dēļ labākajiem junioriem priekšlaicīgi jāstartē pieaugušo konkurencē. Upenieks atzīst, ka junioram Misem pašlaik būtu labāk startēt Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) kausa izcīņā, nevis konkurencē ar vislabākajiem biatlonistiem lielākoties ieņemt vietas rezultātu tabulas beigu daļā Pasaules kausa posmos. Iemaņas labāk ir apgūt sava līmeņa sportistu konkurencē, tomēr

Latvijas izlasē ir nepieciešama pilna stafetes komanda, lai varētu krāt vairāk reitinga punktu, un bez labākajiem junioriem tas nav paveicams.

Nākamajā sezonā risināsies cīņa par iespēju tikt uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm ar pilnu komandu, un trijatā būs vieglāk krāt punktus nāciju ieskaitē. Ja Mise pašlaik startētu IBU kausā, tas palielinātu risku nākamajā sezonā palikt ar diviem sportistiem Pasaules kausa apritē, paskaidroja Upenieks.

"Ja būtu vairāk sportistu, kas varētu startēt Pasaules kausā, skaidrs, ka jauniešiem un junioriem būtu jāstartē savā līmenī," teica LBF ģenerālsekretārs.

Brīvdabas sporta veidam jāadaptējas bezsniega ziemai

Pamatīgas galvassāpes Latvijas biatlonā radījuši laikapstākļi, jo februāra sākumā uz sniega pašu mājās vēl nebija notikušas nevienas sacensības un nav organizatoru spēkos ko izmainīt. Tikai februārī bija pirmās dienas, kad Madonā un Priekuļos varētu ražot mākslīgo sniegu. Tik silta bezsniega ziema daudzus gadus nav bijusi, un tas ir liels izaicinājums arī finansiāli. Pasaules, IBU un junioru starptautiskās sacensībās startējošie nevar trenēties mājās, jo sniegs jāmeklē ārzemēs, savukārt uz vietas Latvijā

ir sarežģīti noturēt bērnu un jauniešu interesi par biatlonu, ja nav nodarbību uz sniega.

LBF rēķinās, ka lielākoties ziema tiks pavadīta vasaras biatlona sacensībās ar šaušanu un skriešanu, nevis slēpošanu. Sacensības mājās līdz šim tikušas pārceltas, bet Upenieks atzīst, ka kalendārā īsti vietas vairs nepaliek un nav pamata cerēt uz piemērotiem apstākļiem martā. Tā gan nav tikai Latvijas problēma, jo zaļa zāle sniega vietā rada sarežģījumus arī citur.

Sniega trūkums šosezon sarežģīja arī Pasaules kausa posma sarīkošanu Oberhofā

Igaunijā ir apņēmušies februāra otrajā pusē Otepē sarīkot Eiropas čempionātu, tādēļ kaimiņ ir piesaistījuši sniega ražošanas tehniku arī no kaimiņvalstīm. Pasaules kausa posmā Oberhofā, Vācijā, visapkārt sacensību trasei zaļoja zāle, tiesa, vāciešu rocība ļauj sniegu saražot laicīgi un to uzglabāt, kā arī sacensībās apstrādāt ar ķimikālijām pret kušanu. Oberhofā pat nenotika treniņi uz sniega, lai to saglabātu sacensībām.

Talsi - biatlona flagmanis Latvijas rietumos

Biatlonam Latvijā ir seši tradicionāli attīstības centri - Alūksne, Madona, Daugavpils, Cēsis, Talsi un Pļaviņas ar grupām sporta skolās un treneriem. Šogad katrā centrā sagatavots vismaz viens dalībnieks jaunatnes biatlona lielākajiem forumiem, lai gan Talsos smejas, ka viņiem pavasarīgi ziemas laikapstākļi nav nekas jauns. Iespējas slēpot Talsos ir vismazākās, turpretim pasaules čempionātā jauniešiem veiksmīgi startējušais Birkentāls ir tieši talsenieks. Tiesa, viņš kā viens no labākajiem jau trenējas kompānijā, kas startē starptautiskās sacensībās un treniņos tiek uz sniega ārzemēs.

Upenieks atzīst, ka ir svarīgi noturēt jauniešus un nodrošināt viņiem apstākļus, lai jaunie sportisti sajustu spēju konkurēt ar biatlona pasaulē spēcīgāko vienaudžu trešdaļu.

Ja izdodas labi starti pasaulē, līderiem mājās cenšas līdzināties tie, kas līdz augstākā līmeņa sacensībām vēl nav izauguši.

Biatlons ir dārgs un salīdzinoši elitārs sporta veids, jo munīcija maksā dārgi. Sporta skolas nodrošina pamata vajadzības, bet jau jaunatnes līmenī neiztiek bez vecāku palīdzības labāka inventāra un patronu nodrošināšanai, atzīst LBF ģenerālsekretārs.

Šaušanas treniņi padara biatlonu par visai dārgu sporta veidu

Katrā nākamajā līmenī LBF nodrošina vairāk, bet prasības starptautiskā līmenī aug vēl straujāk. Bez ģimeņu un citu atbalstītāju palīdzības neiztikt, jo jākonkurē ar sporta lielvalstīm.

"Stāsts nav vienkāršs, naudas devēju palicis mazāk, prasītāju ir arvien vairāk," situāciju sponsoru piesaistīšanā raksturoja Upenieks. "Nākotnē acīmredzot vairāk būs jābalstās uz pašvaldībām."

Liela konkurence pasaulē samazina finansējuma izredzes pašu mājās

Augstākā līmeņa sportistiem ļoti nozīmīgs ir Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalsts, taču biatlonā nesaskata iespējas jaunajiem sportistiem izpildīt universāli augstās LOV prasības arī sporta veidā ar milzīgu konkurenci.

Izlases līderis Andrejs Rastorgujevs jau vairākus gadus ir Latvijas Bruņotajos spēkos

Laba sadarbība sacensību rīkošanā LBF ir izveidojusies ar Aizsardzības ministriju, arī vairāki sportisti,  viņu vidū Rastorgujevs, ir dienestā Bruņotajos spēkos.

Upenieks cer, ka biatlons kā militārs sporta veids spēs uzturēt aizsardzības struktūru interesi un kalpos kā pamats sporta veida attīstībai. 

Latvijā ir iepazīta arī Igaunijas pieredze, kur valsts finansējums vairāk tiek sadalīts klubiem un federācijai, savukārt Lietuvā biatlons ir viens no retajiem valsts atbalstītajiem ziemas sporta veidiem. Trijās valstīs sistēma ir līdzīga, lai gan katram ir savas nianses, pastāstīja Upenieks.

Latvijā pamats ir sporta skolas, Igaunijā - klubi, kas saistīti ar pašvaldībām. Igauņi saka, ka latviešiem labs risinājums ir sporta skolas, bet latvieši uzteic kaimiņus par sporta klubu uzturēšanu, tātad katram savi plusi un mīnusi, paskaidroja Upenieks.

Perspektīvas Rīgai un vairāku sporta veidu internātam

Lai biatlons Latvijā attīstītos, ir jāstiprina tradīcijas un nepieciešams nodrošināt, lai nebūtu tāds pārrāvums kā pašlaik augstas klases sportistu sagatavošanā, uzsvēra LBF ģenerālsekretārs, kurš pats savulaik startēja pasaules līmenī. Viņaprāt, tam būtu vajadzīgi 4-6 sportisti, kas Pasaules kausa sacensībās turētos rezultāta tabulas pirmajā pusē un varbūt savu reizi iesaistītos cīņā par medaļām. Lielu potenciālu LBF arī saskata Rīgā kā lielā pilsētā, lai arī tai nav biatlona bāzes. Upenieks kā  piemēru nosauc Tallinu, kur biatlona klubos sportisti paveic noteiktu darba apjomu, bet uz šaušanas un slēpošanas treniņiem dodas citur.

Nav atmesta ideja par internātu izturības sporta veidos Madonā, kur biatlons sadzīvotu ar slēpošanu un, iespējams, vēl kādu radniecīgu sabiedroto.

Madonā ir nodrošināta treniņu bāze, uzbūvēta jauna šautuve, kā arī ir iespēja mācīties pilsētā atvērtajā Latvijas Universitātes filiālē.

Latvijas sporta sistēmā 2021.gadā paredz būtiskas izmaiņas, tādēļ Upenieks sagaida, ka pašlaik ir īstais laiks diskusijām par sporta internātiem, un ziemas izturības sporta veidiem vajadzētu izveidot kopīgu skatījumu. Dažiem sporta veidiem jau izdevās iedibināt savus internātus kā pilotprojektus, bet pašlaik pārmaiņu priekšvakarā nav zināms, kā politika varētu veidoties turpmāk. LBF ģenerālsekretārs nešaubās, ka diskusijas vasarā varētu izvērsties īpaši karstas.

Fundamentāls jautājums - iespējas treneriem profesijā sevi uzturēt

Sarežģīts Latvijas biatlonā ir treneru jautājums. Jaunākas paaudzes treneru trīsdesmitgadnieku pašlaik nav, lai gan LBF apzinās, ka nepieciešamas jaunas asinis, lai sporta veids turpinātu dzīvot.

Sporta skolās atalgojums par darbu, kas ir arī sestdienās un svētdienās, nav stimulējošs.

"Treneru korpuss noveco," teica Upenieks. Viņš atzina, ka tā nav tikai biatlona problēma - nodrošināt treneriem iespēju saņemt pienācīgu atalgojumu pamatdarbā. Nokomplektēt bērnu treniņu grupu laukos jau pats par sevi ir izaicinājums, un ar vienu grupu atalgojums trenerim ir niecīgs. Tādēļ treneri strādā arī par sporta skolotājiem un meklē citas iespējas nopelnīt. Tajā pašā laikā bez pienācīgas pieredzes nevar izaugt labs un darbam izlasē piemērots treneris. LBF cerības saista ar IBU plāniem treneru sagatavošanai pievērst lielāku vērību nekā iepriekš. 

Biatlons Latvijā nav lielas masveidības sporta veids - pašlaik sporta skolās ir apmēram 200 bērnu un jauniešu.

Junioru vecumā Latvijas čempionātā jau startē mazāk nekā 10 dalībnieku, jo pienāk laiks izvēlēties karjeras ceļu dzīvē. Upenieks uzskaita vairākus būtiskākos izaicinājumus biatlona attīstībā. Pirmkārt, nepieciešama sistēmas sakārtošana sporta skolās kā pamata līmenī. Otrkārt, nodrošināt labākajiem efektīvu pāreju uz augstas klases sportu. Tam būtu nepieciešamas plašākas iespējas labākajiem jaunajiem sportistiem LOV un sporta internāti. 

Tomēr pāri visam Upenieks ierindo saprotamu sporta finansēšanas modeli, kas paredzētu vai nu lielāku valsts finansējumu, vai federācijām iedotu "makšķeri", kas ļautu ar labvēlīgiem noteikumiem piesaistīt finanšu devējus pašiem.

Pašlaik, ja kādā pozīcijā finansējums ir nepietiekams, tiek koriģēts treniņu plāns, bet ne ar pārrāvumiem, jo pretējā gadījumā pat Latvijas izlases līderi nebūtu konkurētspējīgi pasaules līmenī. Notiek arī tā, ka gatavošanās notiek uz deficīta rēķina un vēlāk LBF jālūdz valdībai palīdzība parādu dzēšanā. Gatavošanās un sacensību procesā nevar gaidīt, līdz parādīsies nauda, bet jebkāda minstināšanās kopējā finansējuma modeļa maiņā atsauksies uz labāko biatlonistu rezultātiem pēc astoņiem gadiem, saspringto situāciju raksturoja Upenieks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Biatlons
Sports
Jaunākie
Interesanti