"Rezultāti ir ļoti labi. Protams, ir labi, ka mērķi ir augstāki, tas jebkuram sportistam tā ir. Arī Andrejam tie noteikti bija augstāki, bet jebkurā gadījumā – visi starti ir nostartēti ar sirdi un dvēseli. Visi esam strādājuši, un es uzskatu, ka labi,” Soču olimpisko pieredzi rezumē Andreja Rastorgujeva treneris Intars Berkulis.
Andrejs ieguldījis milzu darbu pēdējo četru gadu laikā, veltot laiku tikai biatlonam. Treniņi notiek visu gadu. Tikai vienu mēnesi – martā, tie ir vieglākā režīmā, lai palīdzētu ķermenim atjaunoties. Lielākais darbs sākas jūnijā, kad viss jāsaliek kopā – fiziskie treniņi un šaušanas treniņi, kuros ietilpst ļoti daudz lietu, tostarp riteņbraukšana, peldēšana, airēšana, trenažieru zāle un neskaitāmas stundas šautuvē. Vasarā tiek arī izmantotas rollerslēpes tehnikas atstrādāšanai.
„Andrejs ļoti daudz lietu dara pats, viņam nav jālūdzas un jāsaka – dari tā. Viņš, piemēram, pats ir atradis variantus, kā viņš labāk atjaunojas pēc treniņa,” uzsver Berkulis.
Treneris stāsta, ka Andrejam pēdējās sacensības masu startā Sočos bijušas psiholoģiski grūtas, noteikti gribējies labāk sašaut mērķus, jo fiziskā kondīcija bija ļoti laba un slēpes arī labi slīdēja.
Tomēr par spīti tam, ka šogad cerēts uz labākiem rezultātiem, nevar nenovērtēt progresu, kas sasniegts kopš Vankūveras, kad Rastorgujevam bija sliktāki rezultāti. Viens no svarīgākajiem uzlabotajiem elementiem ir tieši šaušana, kurā Andreju stiprināja speciāli pieaicināts treneris no Krievijas.
Salīdzinot Andreja pieredzi ar veiksmīgākajiem ārvalstu biatlonistiem, Berkulis norāda, ka viņiem jau izejot no junioru sacensībām sporta infrastruktūra un valsts palīdz stipri ātrāk tikt sporta elitē.
„Mēs ar Andreju cīnījušies esam astoņus gadus, un tikai pēdējos divus gadus mēs esam varējuši saprast, kā jāslīd slēpei," saka treneris.
Intars Berkulis atceras, ka jau no paša sākuma Rastorgujevs bijis viens no talantīgākajiem viņa audzēkņiem. Tagad pats Andrejs uzņēmies iniciatīvu un pilnveidojis ap sevi esošo komandu, lai labāk realizētu savu potenicālu. „Ārsti, slēpju smērētāji – komanda ir kļuvusi plašāka un mēs ceram, ka tā vēl vairāk paplašināsies,” rezumē Intars.
Andrejs spējot ar visiem vienoties, kas viņu tomēr atšķir no Latvijas iepriekšējās biatlonistu paaudzes, kurā bija vērojami dažādi asumi. „Mēs jau te smejamies, ka viņš jebkuru mūs spēj piedabūt palīdzēt tā, kā viņš grib, bet ne jau sliktā nozīmē, tikai labā,” smej treneris.
„Jāturpina iet uz priekšu. Katra sezona cita no citas atšķiras. Šogad mēs konkrēti gatavojāmies olimpiskajām spēlēm. Nākamgad jau gatavosimies pasaules čempionātam,” saka biatlona treneris, norādot, ka tagad jāturpina piestrādāt pie šaušanas ātruma.
Intars Berkulis ir apņēmības pilns strādāt arī nākamos četrus gadus, lai Andrejs turpinātu progresēt un sasniegtu jaunus augstumus 2018. gada olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Tur apstākļi varētu būt vēl sarežģītāki kā Sočos. Tomēr, protams, šim darbam apakšā jābut finansiālajam pamatam. Cerība ir gan uz Latvijas sporta augstāko administrāciju, gan arī uz cilvēkiem, kuri tic Andreja talantam un ir gatavi palīdzēt.
