Ustjugovs 2010. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs finišēja pirmais 15 kilometru distancē ar kopīgu startu, taču 2020. gada oktobrī CAS atzina viņu par vainīgu asins dopinga lietošanā, kas tika konstatēta pēc rādītājiem sportista bioloģiskajā pasē.
Apelācijas instancē CAS atbalstīja tiesas sākotnējo lēmumu, kas paredz Ustjugovu diskvalificēt uz četriem gadiem un anulēt visus biatlonista rezultātus no 2010. gada janvāra līdz 2014. gada sezonas beigām. Ustjugovs bija iekļauts arī Krievijas stafetes komandā, kas Vankūverā ieguva bronzas medaļas.
Teorētiski Ustjugovs var apstrīdēt CAS arbitrāžas lēmumu Šveices Augstākajā tiesā, taču tā var izvērtēt tikai juridisko procedūru atbilstību likumiem, nevis jautājuma būtību.
Sagaidāms, ka Vankūveras olimpiskais zelts papildinās Francijas biatlonista Martēna Furkada godalgu kolekciju. Par sudraba medaļnieku jākļūst slovākam Pavolam Hurajtam, bet bronza pienākas Austrijas sportistam Kristofam Zumanam. Oficiāls lēmums par medaļu pārdalīšanu jāpieņem Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, un jaunie godalgu īpašnieki varētu tās saņemt 2026. gada Milānas un Kortinas d'Ampeco ziemas olimpisko spēļu norises laikā.
Latvijas biatlonistu labākais rezultāts Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs bija pašreizējā trenera Ilmāra Briča izcīnītā 14. vieta sprintā, atstājot Ustjugovu uzreiz aiz sevis. Dalībai distancē ar kopīgu startu neviens latvietis nekvalificējās.
