Aseriņš izbauda atrašanos "VEF Rīga" ģērbtuvē un nešaubās, ka spēlētāji jūtas tieši tāpat. Un gadījumā, ja viņiem spēlei vēl nav tāds noskaņojums, ieejot ģērbtuvē pirms mača, tas parādās uz palikšanu. Aseriņš ir vienkārši apsēsts ar basketbolu, un kopš šī rudens brīvprātīgā kārtā dara visu, kas komandai vajadzīgs, un viņam ir privilēģija būt visa procesa vidū pat spēles laikā pie soliņa.
"Tātad dvieļi un ūdeņi ir salikti numuru secībā tā, ka te ir augstākais un tur ir zemākais, lai spēlētāji varētu saprast un atšķirt, kurš ir viņa dvielis un kurš nav," savu saimniecību pārzina Aseriņš.
Aseriņa dzīves stāsts ir īpašs, jo pirms sešiem gadiem, kad viņam bija 13 gadi, Robertam atklāja audzēju. Pēc operācijas bija jāmācās sēdēt, staigāt, pat norīt siekalas.
Pirms slimības viņš savā Mārupes komandā bija līderis, bet pēc tās spēlēt sacensību līmenī vairs nevarēja. Toties pats vēl mērķtiecīgāk meklēja iespējas saistīt dzīvi ar basketbolu, pat ja nevarēja pilnasinīgi spēlēt.
"Viss virzās uz priekšu. Basketbolā esmu palicis un domāju, ka, iespējams, pat dziļāk nekā agrāk, kad es spēlēju," atzina Aseriņš.
Slimība pamudināja Robertu cīnīties, censties, darīt, iet uz priekšu, nezaudēt laiku. Viņa mamma Kristīne Aseriņa atzīst, ka, lai cik tas neskanētu dīvaini, Roberta dzīve ir pamainījusies uz labo pusi.
Nonākšana VEF nebija nejauša. Roberts saka, ka īpaši pēc slimības viņš turas pie pārliecības, ka iespējas ir jāizmanto un par tām ir arī jāpacīnās.
Piemēram, jāuzrunā komandas vadība. Tagad viņš izbauda to, ka ir daļa no ''VEF Rīga''.
"Šodien mēs spēlējam pret Tallinas "Kalev/Kramo" – mūsu niknāko pretinieku no Igaunijas," pirms spēles pārliecību par uzvaru sev un citiem ģērbtuvē iedveš Aseriņš. "Bet čempioni esam mēs, un šos kungus mēs sagrausim, samalsim miltos!"
Roberts zina, kas katram komandā vajadzīgs, piemēram, higiēniskā lūpukrāsa Kristeram Zorikam.
"Jā, viņam [Zorikam] ir tāda īpatnība, ka Kristeram patīk lietot higiēnisko lūpukrāsu. Ne tikai spēlēs, bet arī treniņos viņam pie ūdens stāv atsevišķi tā higiēniskā lūpukrāsa," paskaidroja Aseriņš. "Piemēram, kad viņš noiet no laukuma, mēs iedodam spēlētājiem dvieļus un ūdeni, bet Kristeram iedodam arī to higiēnisko lūpukrāsu. Jo to viņam vajag, tas ir viņa rituāls un, ja tas ir jādara, tad tas ir jādara."
Roberts basketbolā trenējās kopš pirmās klases, bet iemīlēt spēli viņam Mārupes Sporta centrā iemācīja treneris Matīss Vārna. Roberts rāda balvu, kuru negaidīti saņēmis no Mārupes Sporta centra, kad centies atgriezties basketbola spēlē.
Pārsteigums bijis milzīgs, un balvu viņš prot novērtēt, tāpat kā uzmundrinājumu no Dāvja Bertāna, kurš uzdāvināja savu spēles kreklu ar uzrakstītu uzmundrinājumu savam čomam.
"Uz šī krekla ir rakstīts novēlējums man – vārdi drosmei un ticībai sev," pastāstīja Roberts. "Ka tiešām man tic, gan pasakās man par to, ka es ticu. Pēc tam, kad mēs vienu vasaru satikāmies, es viņam paprasīju – ai, nu ko mēs Dāvi "Instagram" sarakstāmies, iedod man savu numuru, lai mēs varam "WhatsApp" sarakstīties, īsziņās vienkārši. Un jā, nekādas problēmas. Iedeva man savu numuru, un es pirms un pēc spēlēm viņam uzrakstu."
Ja basketbolā saka, ka "VEF Rīga" ir atspēriena punkts basketbolistu karjerā un turpmākajā attīstībā, tad Roberts par savu atspēriena punktu dēvē Mārupes Sporta centru, kas bija visa sākums.
"No tā visa es arī esmu nokļuvis līdz šejienei. Un kas zina, kur es vēl tikšu, kā būs nākotnē... To jau zina tikai Dievs," piebilda Aseriņš.
Roberts ļoti novērtē to, ko cilvēki ir darījuši viņa labā, un ar viņiem sazinās joprojām.
Slimības mantojums ir arī dedzinājumi kokā – ar šo hobiju Roberts aizrāvās Vaivaru rehabilitācijas centrā, un arī šajā nodarbē tālu no basketbola viņš nav ticis.
"Šis darbs man top aptuveni divas nedēļas, ja es pie tā pieķeros un strādāju katru dienu pa stundiņai, divām," pastāstīja Roberts. "Īstenībā šis darbs ierauj un ar stundu nepietiek. Es dedzinu šos logo, kas saistīti ar sportu, īpaši ar basketbolu. Tas uzdzen to, ka gribas pabeigt un gribas rezultātu. Jā, tiešām es ar savu darbu lepojos. Lepojos ar to, ko esmu izdarījis, un man par to pašam ir prieks."
Un rezultāts ir – Roberts izgatavojis visu 30 Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu logotipus. Vairumā gadījumu tā ir viņa paša radoša pieeja logo oficiālajām versijām. Pareizinot 30 ar divām nedēļām, kas atvēlētas katram logo, var uzzināt laiku, ko Roberts šajā darbā ieguldījis.
"Šāda logo īstenībā "Chicago Bulls" komandai nemaz nav. No deguna viņam [vērsim] nekāds vējš nepūšas īstajā logo, viņam nav nekādu auskaru, bet šim logo es iedvesmojos no veikala, jo es ieraudzīju, ka viņiem ir tāds kepons pārdošanā," savu radošo pieeju atklāja Roberts. "Tam arī no deguna izpūšas tādi vārdi, kas ir klasiski piederīgi šai komandai – windy city [vēju pilsēta]. Kā "Chicago Bulls". Un kas vēl – ["Bulls" slavenība] Maikls Džordans mēdza sev auskarus likt."
Robertam bija taisnība – šoreiz "Kalev/Kramo" tiešām ir samalti miltos.
"Kā mēs metām iekšā, kā mēs izsargājāmies... Es domāju, te nav citu viedokļu – šī bija sezonas labākā spēle," lepojās Roberts. "Un gaidām vēl šādas spēles, lai beidzot pavirzītu sezonu uz otru pusi – šis ir sākums!"
Roberts Aseriņš nešaubās – basketbols ir tik liels sporta veids, ka viņam izdosies atrast savu vietu tajā arī turpmāk. Kā rīkotājam, vadītājam, trenerim, menedžerim vai varbūt žurnālistam... Pagaidām viss ir iespējams.
