Valters un viņa ģimene Ženēvā ieradās dažas dienas pirms svinīgā pasākuma. “Teikšu godīgi – Ženēvā es neesmu bijis. Esmu pasauli izmalis krustām šķērsām, bet šeit es neesmu bijis. Skaista vieta,” izstaigājot skaisto Šveices pilsētu, atzina basketbolists, kurš gan par pašu pasākumu bija diezgan skeptisks.
“Es domāju te tāds formāls pasākums – zvaigznes viņi dabūt nevar.
Tos, kas Eiropā vēl dzīvi palikuši, viņi ir paņēmuši. Es jau galvenokārt te brauc dēļ bērniem un sievas. Viens es te nebūtu braucis,” atklāja basketbolists.
Viņš ir otrais Latvijas pārstāvis, kurš uzņemts FIBA Slavas zālē. Tieši pirms desmit gadiem Slavas zālē tika uzņemta leģendārā Uļjana Semjonova. Tiesa gan, ieviesusies kļūda viņas biogrāfijā, kur viņas tautība norādīta amerikāniete.
“Uļjanu varētu visos muzejos likt. Tāda, kāda ir viņa, neviens vairāk nebūs,” neslēpa Valters.
“Sporta Studijai” bija iespēja ielūkoties arī par godu FIBA 85. dzimšanas dienai veltītajās vakariņās. Jubilejai par godu tika izpildīta to astoņu valstu mūzikas, kas 1932. gadā izveidoja Starptautisko basketbola federāciju. Starp tām bija arī Latvija. Zīmīgi, ka dibināšana notikusi tajā pašā ēkā, kur arī svinīgais pasākums, un kungi vakariņojuši tajā pašā restorānā, kur vakariņas tika pasniegtas arī šoreiz. Viņi ēduši asari, un šī zivs arī šoreiz uz galda.
Latvijas vārds pasākuma laikā tika pieminēts vairākkārt, un par mūsu valsts panākumiem liecināja arī gravējumi uz vēsturiskajām trofejām.
Ar trofejām bija saistīta arī otrā plašā pasākuma diena – visi viesi devās uz Lozannu, kur apskatīja olimpisko muzeju. Atmiņās kavēties varēja arī Valdis Valters, stāstot, ka viņu politisku apsvērumu dēļ nav paņēmuši uz 1980. gada olimpiādi Maskavā. 1984. gadā arī viņam liegta dalība olimpiskajās spēlēs, bet 1988. gadā jau pats vairs nav gribējis.
Slavas zālē šogad pretendēja iekļūt 150 kandidāti. Beigās izraudzīti seši spēlētāji, viens treneris un pirmo reizi arī komanda – 1992. gada ASV “dream team”.
“Viņš ir vienīgais no laureātiem šovakar, kurš pārstāv vienu no astoņām valstīm, kas dibināja FIBA,” tā pieteikts tika Valters. Paša basketbola leģendas pateicības runa par uzņemšanu Slavas zālē bija emocionāla: “Pirmkārt, paldies manai vecmammai, kas mani izaudzināja. Paldies ģimenei un treneriem, īpaši Anatolijam Blikam, kurš mainīja manu domāšanas veidu. Milzīgs paldies maniem faniem, un, protams, manai skaistajai dzimtenei Latvijai. Es biju patriots, lai arī par to runāt bija bīstami. Paldies FIBA, ka mani neaizmirsāt. Mana sirds pieder jums.”
Pēc pasākuma Valters atklāja, ka noslēgums bijis fantastisks. Viņam pirmo reizi nācies teikt runu par tik seniem laikiem, kurus pat neatceras. “
Kādreiz ejot uz laukuma, es nesatraucos, bet šeit tāda nestandarta situācija bija,” piebilda leģendārais basketbolists.
Viņš cer, ka paša pieredze, augot un veidojoties par basketbolistu, varētu būt kā labs piemērs tiem jaunajiem, kuriem šobrīd klājas grūti, bet ir mērķis.
