Valters Ženēvā tika svinīgi uzņemts FIBA Slavas zālē un kļuva par otro latvieti pēc Uljanas Semjonovas, kura darbība sporta laukumā tik augstu novērtēta. 1981. gadā Valters PSRS izlases sastāvā tika atzīts par Eiropas čempionāta vērtīgāko spēlētāju, bet gadu vēlāk kļuva par pasaules un divkārtēju kontinenta čempionu.
"Ja neesmu basketbolā, man tur nav ko vairāk darīt. Ir vairākas citas lietas jādara, nevis jāzaudē laiks un enerģija," savu norobežošanos no Latvijas basketbola virtuves pamatoja Valters. "Ikdienā cenšos par basketbolu vispār nerunāt," viņš piebilda. Valters var apspriest kārtējās aktualitātes, bet citās lietās cenšas neieslīgt, jo nesaskata tam jēgu.
Savulaik Valtera mērķis bija panākt, lai katrā Latvijas pilsētā būtu basketbola komanda, lai basketbols kļūtu par populāru un jauniešiem pievilcīgu sporta veidu. Jaunatnes basketbola līgas darbība 10 gados izrādījās pietiekams grūdiens, lai tagad Latvijai būtu Kristaps Porziņģis, Jānis Timma un citi augsta līmeņa spēlētāji, kuri, iespējams, būtu nonākuši citos sporta veidos, ja basketbols netiktu mērķtiecīgi attīstīts.
Valters neuzskata sevi arī par žurnālistu, bet gan par projektu vadītāju, kas ļāvis izveidot raidījumu "Overtime" un kopīgi ar Armandu Puči nodrošināt tā darbību. Valters daudz vēro dažādus notikumus un allaž ir gatavs par tiem paust savu viedokli.
Lielāko karjeras daļu Valters pārstāvēja Rīgas VEF. 1988. gadā sāka strādāt par jauno basketbolistu treneri paša izveidotajā Valtera basketbola skolā, bet kā "ASK/Brocēni" galvenais treneris aizveda komandu līdz trim LBL čempiona tituliem. Septiņas spēles Valters ir bijis arī Latvijas basketbola izlases galvenais treneris.
Valters mudina vecākus racionāli izvērtēt milzu ambīcijas ar bērniem gūt lielus panākumus sportā. Viņš saka, ka vispirms būtu ar zinātniskām metodēm jānoskaidro, vai atvašu gēni ir piemēroti izvēlētajai nodarbei. Taču pirmkārt Valters novēl visiem dzīvot veselīgi, lai galvā būtu mazāk muļķību.
