Uzņēmējs Dins Stašāns: Basketbols zaudē laukumā un cīņā par naudu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas basketbolam nesokas aizstāvēt savas intereses cīņā par naudu un pašreizējie likumi neatstāj cerības uz uzņēmēju finanšu piesaistīšanu, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica uzņēmējs un zēnu Baltijas basketbola līgas (BBBL) turnīra organizators Dins Stašāns. Viņš uzskata, ka basketbolam jāspēj veiksmīgāk apliecināt noderību sabiedrībai, lai pretendētu uz valsts finansējumu līdzīgi kā kultūrā. 

Ja Latvijas Basketbola savienība (LBS) ziedojumos ir piesaistījusi mazāk nekā 400 tūkstošus eiro, tad nav pamats cerēt, ka basketbola klubi Ogrē, Ventspilī, Liepājā vai Valmierā atradīs vairāk. Savukārt 400 tūkstošu eiro Lietuvā ir augstākās līgas astes gala komandas budžets.

Stašāns uzskata, ka

klubu sadaļā rezervju nav, jo valsts pirms diviem gadiem ar izmaiņām ziedošanas likumos atņēma makšķeri, kādā veidā sporta klubi piesaistīja uzņēmēju naudu.

"To makšķeri atņēma un vietā neiedeva neko. Manā pārliecībā, rezerves nav menedžmentā, rezerves nav pašvaldību līmenī, jo pašvaldības ir vienīgās, kas ārpus Rīgas nosacīti profesionālo sportu notur pie dzīvības," teica Stašāns. "Jautājums ir, vai basketbola sabiedrība kopumā uzskata, ka klubu basketbols ir tik nozīmīga sporta vai basketbola sastāvdaļa, lai to vēl papildus finansētu caur citiem finanšu instrumentiem."

Kultūras jomas darbinieki ir bijuši veiksmīgāki un mācējuši pareizāk izstāstīt savas darbības jēgu un ieguvumus no tās plašākai sabiedrībai nekā sportisti,

savu skatījumu atklāja Stašāns. 

"Izrādās, ka mums valstī ir koris, kurā 65 cilvēki ir algoti darbinieki. Man nav nekas pret kori – neesmu fans un neesmu arī pretinieks. Tad ir jautājums – vienā mirklī konkrēta ministrija kļūst par SIA dibinātāju, kas nodarbojas ar kora mākslas attīstību. Teorētiski tieši tādā pašā mērauklā var būt situācija, kad Izglītības un zinātnes ministrija dibina SIA "Profesionālais basketbola klubs", kas spēlē Eirolīgā," teica Stašāns. 

"Iedodiet klubu menedžeriem miljons eiro, viņi nezinās, ko ar to naudu izdarīt. Ir šobrīd atšķirība tajā, kā publisko naudu apsaimnieko. Man nav atbildes, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Es tikai redzu, ka kāds ir bijis veiklāks, precīzāks, naskāks, lai publisko naudu pārvērstu stabilitātē, dotācijā, kas ir iezīmēta budžetā," sacīja Stašāns. "Līdz ar to koris, visticamāk, par nākamo gadu var būt stipri pārliecinātāks, kā izdzīvos un ar kādiem koristiem koncertos uzstāsies, nekā jebkurš profesionāls basketbola klubs Latvijā."

Stašāns uzsvēra, ka

tā nav cīņa starp kori un basketbolu, bet gan jautājums, kurš pieņem lēmumu un vai visi zina, kā notiek lemšana publiskās naudu sadalē. 

Ja Latvija spēj izaudzināt daudz profesionālu spēlētāju, tad basketbolistu spēja komercializēt savu prasmi nekādi neatgriežas infrastruktūrā, kur viņi ir izauguši.

"Tas ir neloģiski pašā saknē - nevienā uzņēmējdarbībā neviens nekad neieguldīs naudu idejās, kas nenes augļus. Basketbolā tā ir," paskaidroja Stašāns. "Basketbola infrastruktūras uzturēšanā nekādā veidā neatgriežas nauda no tiem gadījumiem, kad basketbols ir kļuvis par komerciāli veiksmīgu pakalpojuma sniedzēju. Es domāju, ka to var izdarīt. Tas nebūs ne šodien, ne rīt, bet mazajām valstīm būtu jāaizstāv savas intereses."

Stašāns aicina Latvijas jaunatnes basketbola skolām un klubiem ne tikai pateikt paldies, bet arī nodrošināt kompensāciju gadījumos, kad basketbolists ir kļuvis par profesionāli. Kā to panākt, varētu daudz diskutēt, atzina uzņēmējs.

"Man neliekas loģiski, ka līdz 16 gadiem spēlētājs ir izaudzis par pašvaldību naudu un vecāku līdzfinansējumu. Kļūstot par profesionāli, pelna miljonus. Kas ir tikai apsveicami, tas nav nekāds stāsts par latvisko skaudību. Aģents turpina pelnīt visu viņa karjeras laiku, savukārt vide, kurā viņš ir izaudzis, paliek ar tādu stāstu - ja gribēs, tad palīdzēs," sacīja Stašāns. "Pārējais paliek nenoregulēts. Sarežģīts jautājums, bet, ja futbols var, kāpēc basketbols nevar? Protams, futbolā ir cita nauda un komercializācijas iespējas, bet šobrīd basketbols neredz neko. No nulles sliktāk vairs būt nevar."

Stašāns saskata, ka

basketbolā cilvēku kopējā jauda ir vājāka nekā citās nozarēs Latvijā un, iespējams, vājāka nekā citos sporta veidos.

"Iespējams, sadrumstalotība, līderības trūkums," potenciālus basketbola trūkumus iezīmēja Stašāns. "Skaidrs, ka kādam karogs ir jānes un līderība jāuzņemas. Kad tāds līderis atradīsies, tad, iespējams, basketbola sabiedrība ies vienu ceļu, nevis katrs mīs savu taciņu un beigās domās, kāpēc mēs zaudējam lielos laukumos, vidējos un mazos."

Uzņēmējs Stašāns gan uzsver, ka globāli basketbolā nekāda panika nav un nekas nav noticis tik slikts, lai šausminātos, bet viela pārdomām, kā nākotnē darīt labāk, noteikti ir pietiekami plaša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti