Vadlīnijas ir vajadzīgas, lai treneri sporta skolās redzētu, kam jāpievērš uzmanība treniņos, jo jauniešu izlasēs nevar paspēt dalībniekiem īsā laikā iemācīt visu nepieciešamo. Ja bērni būs pienācīgi sagatavoti sporta skolās, talantīgie spēlētāji uzreiz būs gatavi iekļauties izlases kontekstā, paskaidroja Galvanovskis.
Basketbola treneri ir pārliecinājušies, ka kaut kas jādara lietas labā, jo pašmāju jaunatnes izlases Eiropas basketbolā diezgan fundamentāli atpaliek. Spēlētājiem jau 13 gadu vecumā māca taktikas lietas, kas būtu jāsāk ne agrāk kā 17 gados, bet tikmēr tiek palaisti garām fundamentāli svarīgi individuālās meistarības jautājumi un vispārējā fiziskā sagatavotība, uzsvēra LBS Treneru komisijas vadītājs.
Galvanovskis vēlas, lai vadlīnijas nākotnē gūtu atspoguļojumu arī Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) noteikumos, jo tad arī tiesneši zinās, kam laukumā pievērst uzmanību. Pašlaik vadlīnijas ir tikai ieteikums un treneri var strādāt arī pa vecam, ja vien tā vēlas.
Ja jaunatnes basketbola sistēma arvien buksēs, Galvanovskis iestāsies par to, lai vadlīnijas pilotprojektā iekļautu kādas vecuma grupas noteikumos.
Tas aizliegtu agrīnā vecumā, piemēram, noteiktus blokus vai izspēles, toties palīdzētu apmācīt jaunos spēlētājus pareizi darboties ātrā uzbrukumā vai skriet koridorā.
Bērnu basketbola noteikumos ir nepieciešami nosacījumi, kas veicina individuālās meistarības uzlabošanu un ļautu sekmīgi nospēlēt vienam pret vienu. Turpretim attīstot dažādas sadarbības, pretinieki tāpat tās atšifrē un par izšķirošu faktoru kļūst spēlētāja individuālā meistarība, paskaidroja Galvanovskis.
Vadlīnijas ir nepieciešamas, lai basketbolists spētu kvalitatīvi spēlēt ilgtermiņā, nevis gūtu panākumus īstermiņā, bet vēlāk nepietiekamu individuālo prasmju dēļ paliktu zaudētājos.
Kāds kluba "Barcelona" skauts Galvanovskim stāstījis, ka Spānijā līdz 13–14 gadu vecumam vispār nemēģina basketbolā spēlēt kādas sadarbības.
Galvanovskis uzskata, ka noteikumos līdz 12 gadu vecumam jāparedz trīs punktu guvums par jebkuru precīzu metienu ārpus soda laukuma, lai nekropļotu jaunā spēlētāja metienu. Latvijā bērni arvien cenšas aizmest bumbu līdz grozam no trīspunktu līnijas, bet ar normālu metienu agrīnā vecumā tas nav iespējams.
Ir izstrādātas arī fiziskās sagatavotības pamata vadlīnijas katrai vecuma grupai. U-16 "Challenger" sacensībās bija redzams, ka
latvieši nav fiziski pietiekami jaudīgi, lai līdzvērtīgi konkurētu ar pretiniekiem,
atzina Galvanovskis. Treneri lielākoties vada basketbola nodarbības, bet vispārējā fiziskā sagatavotība tikmēr paliek novārtā, ko veicina arī agrīna specializācija kādā sporta veidā.
Apgūstot dažādas kombinācijas, var ātrāk gūt panākumus sacensībās, bet ilgtermiņā tas spēlētāju meistarībai praktiski neko nedos, paskaidroja Galvanovskis. Viņš saka bērnu vecākiem, ka priecāsies par uzvarām, bet nepārdzīvos par palikšanu bez medaļām, jo jaunie basketbolisti ilgtermiņā būs ieguvēji no metodiski pareizas gatavošanās. Treneri arvien grib uzvarēt, bet svarīgāk ir atrast katram bērnam pareizo pieeju veiksmīgai attīstībai gan sportā, gan izglītības iegūšanai.
