"Sporta laboratorija", kas ir Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centrs, pārbauda sportistu veselības stāvokli un slodzes testā nosaka fizisko sagatavotību. Tas ļauj izveidot atbilstošus treniņu plānus un nepieciešamības gadījumā noteikt specifiskus izmeklējumus.
Šogad "Sporta laboratorijā", testējot U-16 un U-18 izlašu basketbolistus, sporta mediķi pārliecinājās, ka vispārējās fiziskās sagatavotības līmenis atsevišķiem jaunajiem basketbolistiem ir ļoti labs, bet pārējiem - vidējs vai zem vidējā līmeņa, un tas atbilst parastam skolēnam attiecīgajā vecumā.
U-16 un U-18 basketbolistu testi parādīja, ka daļai jauno basketbolistu ir straujš pulsa pieaugums līdz ar slodzes sākumu, citiem arī paaugstināta asinsspiediena reakcija. Jaunajiem spēlētājiem raksturīgs ir arī pagarināts organisma atjaunošanās laiks.
Šis gads gan īpaši neizceļas ar zemākiem sagatavotības rezultātiem.
Pirms apmēram pieciem gadiem U-16 izlasē no 20 basketbolistiem pienācīgā formā bija tikai trīs. Tad mediķi kopā ar treneriem gatavoja kopīgu plānu, lai spēlētājiem veicinātu fizisko sagatavotību ārpus ierastajiem treniņiem, un līdz rudenim tika panākts būtisks uzlabojums.
Rozenštoka saskata, ka jaunajiem basketbolistiem ir liela slodze, jo daudzi spēlē pilnu sezonu vairākās komandās. Raksturīgi, ka nenotiek spēku atjaunošana starp spēlēm un medicīniskajās pārbaudēs spēlētāji bija jau ar agrīnām pārslodzes pazīmēm.
Šogad jaunos basketbolistus testēja tikai pāris nedēļas pirms izlašu cikla sākuma, tādēļ jau bija par vēlu nepieciešamības gadījumā īstenot kādus ārstu ieteikumus. Ja testus veiktu gada sākumā, būtu pietiekami daudz laika, lai novērstu dažādas medicīniskas problēmas, paskaidroja Rozenštoka.
Par nozīmīgu jautājumu Rozenštoka uzskata agrīnās sacensības jau no astoņu gadu vecuma, kas daudziem nomāc spēlēšanas prieku. Tas iezīmē atšķirību no ārzemju prakses, kur uzsvars ir bērniem līdz 12 gadiem gūt prieku no sporta nodarbībām. Turpretim
Latvijā ir pārmērīgi agra specializācija, tādēļ pusaudža vecumā bērni jau ir noguruši un izsīkuši.
Labāka organisma adaptācija sākas jau pēc jaunatnes sporta posma noslēguma, kad nav tik daudz spēļu un profesionālā klubā ir noteikts gatavošanās un spēļu režīms.
Jaunajiem basketbolistiem, spēlējot daudzās komandās, neizbēgami palielinās pārslodžu radītu traumu risks. Rozenštoka paskaidroja, ka Latvijas basketbolā raksturīgos krustenisko saišu plīsumus noteiktā vecumā veicina arī hormonālas izmaiņas - saites kļūst trauslākas un neelastīgas, tādēļ svarīgi būtu par to piedomāt treniņu metodikā.
Basketbolu spēlē ieliektos ceļgalos un rezultātā aizmugurējās muskuļu grupas ir spēcīgākas un ceļgala noslodze nav pareiza. Pat bez sadursmes strauja apstāšanās driblā vai izraisīt saišu plīsumu, uzsvēra Rozenštoka. Arī modernie apavi, kas nemaz neslīd, veicina traumu risku.
Lai izvairītos no traumām, svarīgi ir pareizi stiepšanās un atsildīšanās vingrinājumi,
kas jauniešiem nereti tiekot pildīti formāli un bez pienācīgas apmācības.
Rozenštoka aicina noteikt jaunajiem basketbolistiem sezonā maksimālo spēļu skaitu un izglītot jaunatnes trenerus par treniņu metodiku konsultācijās ar sporta mediķiem. Ārste gan uzsvēra, ka sadarbībā ar treneriem jau pašlaik ir labi piemēri, tomēr lietderīgi būtu ieviest pastāvīgu un visaptverošu sistēmu.
