Šneps: Zināma liepājnieka saistība savulaik ar basketbola rezultātu manipulētājiem - nepierādāmas baumas

Manipulēšana ar spēļu rezultātiem Latvijas basketbolā pašlaik praktiski neizpaužas un nenotiek tādā līmenī, lai to risinātu kā aktuālu problēmu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Edgars Šneps. Šovasar 11 gadu darba gaitas Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāra amatā noslēgušais Šneps atzina, ka savulaik saistībā ar sporta totalizatoriem izskanēja arī pašlaik populāra Liepājas basketbolista vārds, taču tas nesniedzās tālāk par nepierādāmām baumām.

ĪSUMĀ:

  • Aizdomās par dalību totalizatoros savulaik turēja Liepājas otrās divīzijas komandu.
  • Riski manipulācijām ar spēļu rezultātiem saglabājas, basketbolistiem jāapzinās reputācijas risks.
  • "Tusētāju paaudzes" basketbolistu sodīšana - ceļš uz basketbola reputācijas atgūšanu.
  • Latvijas klubu basketbola līmenis - valsts ekonomikas spogulis.
  • Raimonds Vējonis - Šnepa favorīts LBS prezidenta vēlēšanās.

Totalizatoru skandāls ar vairāku basketbolistu iespējamu dalību skaļi izskanēja 2014.gadā, lai gan soda sankciju bija maz. Šneps uzsvēra, ka manipulācija ar spēļu rezultātiem tobrīd nebija krimināli sodāma, kā arī trūka spēļu uzraudzības sistēmas. Tādēļ LBS lēmumi sekoja tikai par personām, kuru rīcība manipulācijās bija skaidri izsekojama un pierādāma. Savukārt par 4-5 cilvēkiem bija neoficiāli lēmumi, brīdinot klubus neiekļaut viņus sastāvā, pastāstīja Šneps.

Kā viena no manipulācijās iesaistītajām vienībām tika minēta Liepājas otrās divīzijas komanda, kur liela daļa spēlētāju bija vienaudži Latvijā labi zināmam basketbolistam, kurš tolaik Spānijā gatavojās izvēlei Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) drafta pirmajā kārtā. Apstākļi vedināja uzskatīt, ka runa varētu būt par Kristapu Porziņģi.

Aizdomas bija par naudas izcelsmi likmju likšanai, taču Šneps uzsvēra, ka informācija nesniedzās tālāk par spekulācijām un baumām, kas nekādi nebija pierādāmas. Tiesa,

ar basketbolista ģimenes pārstāvjiem bijusi saruna par šīm baumām un tika atgādināts par reputācijas nozīmi.

"Ja nu gadījumā ir baumām kaut nedaudz pamata, izdariet, lai vairāk tā nebūtu," sarunas ar spēlētāja ģimeni būtību raksturoja Šneps.

Arī pašlaik pelēkā zona arvien pastāv, jo pasaulē darbojas nelegāli bukmeikeru kantori, kas manipulēšanā ar rezultātiem var iesaistīt nenobriedušus spēlētājus ar maziem ienākumiem, paskaidroja Šneps. Viņš aicina situācijai sekot arī turpmāk, bet dažus signālus pēdējo gadu laikā par iespējamu krāpšanos vairāk uzskata par blefošanu. Šneps uzsvēra, ka ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu bija iespēja izveidot spēļu monitoringa sistēmu, kā arī notika pienācīga komunikācija ar basketbolistiem, lai nerastos gribētāji meklēt apšaubāmu laimi derību uzņēmumu apkrāpšanā.

Šneps atgādināja, ka pats 27 gadu vecumā klubu līmenī spēlēja Latvijā un pelnīja 500 latu mēnesī, būdams izlases pamatsastāva spēlētājs. Tikai

vēlāk basketbolistiem radās iespēja ārzemēs pelnīt lielu naudu, tomēr Šneps saskata, ka spēlētāju izpratne par profesionālu attieksmi vienlaicīgi netapa.

Krīzi pēc 2009.gada Eiropas čempionāta ar "Tagad vai nekad" paaudzi Šneps atceras kā Latvijas basketbola atdzimšanu, jo bija bija laiks pārvērtēt, kādas vērtības basketbols pārstāv. Kļuva skaidrs, ka nevar "tusēt" un augstā līmenī spēlēt basketbolu, bija nepieciešama paaudžu maiņa, kas arī notika. Tas bija basketbolam nepieciešams pārmaiņu laiks, un spēlētāju diskvalifikācijas par disciplināriem pārkāpumiem bija nepieciešamas, uzsvēra Šneps. Viņš uzskata, ka mērķis tika sasniegts, jo aizvadītajā Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas izlasei bija otrais labākais līdzjutēju skaits tribīnēs, tātad basketbola reputācija tikusi atgūta. 

Par Latvijas basketbola attīstībai svarīgu Šneps uzskata ekonomikas realitātēs balstītu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu. Viņaprāt, ekonomiski pamatots klubu budžets varētu būt līdz pārsimt tūkstošiem eiro, un ilgstpējīgs modelis ir sadarbībā ar augstskolām, lai jaunie basketbolisti paralēli iegūtu augstāko izglītību. Tiesa, tajā pašā laikā tas nosaka arī komandas sastāva meistarības līmeni. Latvijā pašlaik nav iespējama tāda situācija kā Lietuvā, kur pašvaldība klubu sezonā var atbalstīt ar 400 000 eiro, piebilda Šneps. 

Pēdējos 10 gados ir izdzīvojuši tikai divi augstākās līgas basketbola klubi, tomēr Šneps uzsvēra, ka kopējais klubu skaits tajā pašā laikaposmā ir audzis. Lai basketbols veiksmīgi attīstītos, tādā valstī kā Latvija, viņaprāt, nav obligāta spēcīga profesionāla līga.

Klubu iespējas ataino ekonomikas situāciju valstī, un iespējas ir kļuvušas mazākas nekā iepriekš arī mainīto ziedošanas likumu dēļ.

Tomēr pašvaldības sporta piramīdas virsotne un mērķis jaunajiem basketbolistiem var būt arī otrās līgas klubs, un jebkurš ilgtspējīgs veidojums ir vērtīgāks par uzpūstu īstermiņa projektu, kur kādu iemeslu dēļ uz brīdi nolemj iepumpēt naudu, sacīja bijušais LBS ģenerālsekretārs. 

Šneps saskata, ka Latvija, izvēloties rīkot nacionālo čempionātu sadarbībā ar Igauniju, nevar ignorēt apstākļu maiņu. Klubiem ir svarīgi aizvadīt pienācīgu skaitu kvalitatīvu spēļu ar līdzvērtīgām komandām, tādēļ Latvijas-Igaunijas līga guvusi vispārēju atbalstu. 

Pēc 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas un neiekļūšanas olimpiskajā kvalifikācijā Šneps sācis apsvērt, kā attālināties no darba LBS, lai arī palikuši daži nepiepildīti sapņi par basketbola arēnas uzcelšanu Rīgā un kādas NBA spēles uzņemšanu Latvijā. Savu lēmumu Šneps paziņoja pirms LBS prezidenta vēlēšanām, kurās nebija neitrāls vērotājs.

Šneps nenoliedz, ka vēlējās redzēt LBS augstākajā amatā bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni,

bet izvairīgi komentēja situāciju, ka varētu būt veicinājis savam favorītam labākas publicitātes iespējas. Apgalvojumus par paša ieguldījumu tagadējā ģenerālsekretāra Kaspara Ciprusa nonākšanu amatā Šneps uzskata par sazvērestības teoriju izpausmi.

Savukārt izlases ilggadējā kapteiņa Jāņa Blūma pārmetumus "Sporta Avīzē" valstsvienības tālaika galvenajam trenerim Arnim Vecvagaram un LBS vadībai Šneps vērtē kā aizvainojuma diktētus par basketbolista netikšanu laukumā pamatsastāvā komandai neveiksmīgajās kvalifikācijas spēlēs 2019.gada Pasaules kausa izcīņā. Vecvagara kļūšanu par izlases galveno treneri Šneps nenožēlo, jo uzskata, ka ar citu treneri drīzāk būtu iespēja vēl sliktākam notikumu pavērsienam. Tā kā deviņas desmitdaļas valstsvienības sastāva ir no Latvijas klubiem, ārzemju speciālista piesaistīšana nebūtu bijusi noderīga. Par lielu savu kļūdu šajā situācijā Šneps uzskata kvalitatīva dialoga ar sabiedrību nozīmes nenovērtēšanu. Viņš piebilda, ka, lai gan rezultāts droši vien būtu tāds pats, situācijas izskaidrošana palīdzētu izvairīties no dažādām spekulācijām.

Par svarīgāko LBS ģenerālsekretāra amatā paveikto Šneps uzskata izmērāmu rezultātu sasniegšanu,

piemēram, jauno basketbolistu un dažāda līmeņa komandu skaita pieaugumu, kā arī pieaugušo sporta veida publicitāti. Arī basketbols kā Latvijas eksporta prece vērtībā ir pieaugusi gan Eiropā, gan NBA, uzsvēra 48 gadus vecais Šneps, kurš netiešu saistību ar basketbolu negrasās zaudēt arī turpmāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Basketbols
Sports
Jaunākie
Interesanti