Sporta ziņas

Dzintara aplis

Sporta ziņas

Deivisa kausa pasaules 2. grupas spēles pret Dominikānas Republiku. Roberts Štrombahs un Kārlis Ozoliņš

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Basketbola attīstībai Rīgā trūkst ambīciju un vīzijas

Sieviešu basketbolu bremzē «TTT Rīga» likstas, galvaspilsētā arī trūkst kopējas attīstības vīzijas

Svaigais piemērs ar farsu, par kādu izvērtusies "TTT Rīga" komandas starpsezona, raisa jautājumus par galvaspilsētas attieksmi pret basketbolu. Lai arī leģendārais zīmols turpinās pastāvēt, TTT šosezon nespēlēs Eirolīgā un divas nedēļas pirms sezonas sākuma tikai sāka komplektēt sastāvu. 

ĪSUMĀ:

  • "TTT Rīga" pajukušo starpsezonu skaidro ar kluba juridiskā statusa maiņu, vilcināšanās maksāja vietu Eirolīgā
  • Jaunajā sezonā "TTT Rīga" budžets būs divreiz mazāks nekā pirms gada
  • Latvijas Basketbola savienībā norāda uz sporta veidā Rīgas domes nesamērīgi pieticīgiem mērķiem 
  • Vīriešu basketbolā galvaspilsēta varētu stiprināt sadarbību ar "VEF Rīga"
  • Pieticīgās sekmes valsts finanšu piesaistīšanai sporta infrastruktūras būvēm Rīgā skaidro ar normatīvo aktu trūkumu

"TTT Rīga" nedienas ne tikai iecirtīs robu komandas konkurētspējā, bet arī Latvijas sieviešu basketbola kopējā attīstībā. Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka LBS cerēja uz rezultatīvāku sadarbību ar Rīgas domi. 

"Mēs vairākas reizes prasījāmies uz Rīgas domi, ka mēs varbūt varam dot kādu padomu, jo tomēr mums arī ir kompetence, bet līdz šim cilvēki bija mēģinājuši izrullēt paši," teica Cipruss. "Izskatās, ka līdz galam.. varbūt izrullēs, bet Eirolīgā mēs šosezon diemžēl nespēlēsim."

Savukārt Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna pauda, ka sadarbībā ar LBS domstarpību nav bijis.

"Pirms nedēļas Kaspars Cipruss sēdēja manā kabinetā. Mēs izrunājām, mēs runājām absolūti vienā toņkārtā," sacīja Vīksna. "Nezinu, kurā kabinetā Kasparam tika atteikts, nezinu."

TTT ilgās dīkstāves iemesls bija juridiskā statusa maiņa no nodibinājuma uz biedrību. Vīksna paskaidroja, ka līdz 30. jūnijam procesu nevarēja veikt, jo ar nodibinājumu Rīgas domei bija spēkā esošas darījuma attiecības.

Nekas gan neliedza veikt priekšdarbus, lai biedrību dibinātu jau 1. jūlijā un saglabātu "TTT Rīgai" vietu Eirolīgā,

jo konceptuāls lēmums par gaidāmo juridiskā statusa maiņu komandai tika pavēstīts jau pērngad decembra beigās, bet tas netika paveikts.

Šosezon klubs var rēķināties ar to, ka pa 100 000 eiro tam piešķirs abi dibinātāji – Rīgas dome un pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme". Minimālā biedru nauda citiem atbalstītājiem statūtos norādīta 10 000 eiro. Iepriekšējās sezonās kluba ieņēmumi svārstījās ap 760 tūkstošiem eiro, turpretim jaunajā sezonā budžets būs apmēram trīsreiz mazāks.

Vīksna TTT dotēšanas nepieciešamību pamatoja ar senā zīmola saglabāšanu un piramīdas virsotnes nospraušanu pašvaldības basketbola skolas audzēknēm.

Vīriešu basketbolā šāda skaidra mērķa pietrūkst, ko uzsvēra arī Cipruss.

"Ja viņu [Rīgas domes] mērķis ir tikai Jaunatnes basketbola līgas čempiontitula izcīnīšana savā vecuma grupā, tad tas ir nožēlojams mērķis. Rīgai ir visas iespējas cīnīties pret Viļņu, pret Barselonu," uzsvēra Cipruss. "Es vairākas reizes esmu dzirdējis, ka nav finansējuma, nav kadru. Draugi, mīļie, pagaidiet! Mēs tikko spēlējam pret Turciju. Tur ir vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju. Budžets, es nezinu, 10–15 reizes lielāks? Viņiem [basketbolists Šeins] Larkins tikko notraumējās, atlidoja ar privāto lidmašīnu bez problēmām. Es taču nesaku: "Ai, mēs nespēlēsim pret Turciju, mums budžets nav tāds, cilvēku resurss nav tāds.""

Rīgas dome nav pašvaldības līmenī noteikusi prioritāros sporta veidus, tāpēc būtiska jaudas palielināšana basketbola skolai nav plānota.

Tāpat nav plānota prioritāšu noteikšana, kamēr valsts to nebūs izdarījusi vispirms. Valsts no šīs ieceres gan atteicās jau pavasarī.

Basketbola sabiedrībā bieži aizstāv viedokli, ka Rīgai ir nepieciešams Eirolīgas līmeņa vīriešu basketbola klubs, kas atvieglotu gan skatītāju, gan sponsoru piesaisti un iedotu panīkušajam klubu basketbolam nepieciešamo vilkmi, bet tam vajadzētu apjomīgākas pašvaldības dotācijas.

Vīksna neizslēdz varbūtību stiprināt sadarbību ar klubu "VEF Rīga", izvirzot to kā jaunatnes sistēmas piramīdas virsotni. Līdzšinējās sarunas ar "VEF Rīga" gan ir palikušas pusratā, jo domē vairāk koncentrējās "TTT Rīga" jautājumu risināšanai. 

Infrastruktūras celtniecībā Rīga ievērojami iepaliek no citām pašvaldībām – tas attiecas arī uz basketbolu, kur bāze ir galvaspilsētas mērogiem neatbilstoša.

Citām pašvaldībām grandiozas ieceres palīdzējis realizēt gan Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, gan valsts budžets. Rīgai šajos spēles laukumos nav sekmējies. Rīgas Sporta pārvaldes priekšniece Vīksna norādīja, ka valsts finansējumu sporta būvju celtniecībai neizdodas piesaistīt jau kopš neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā.

"Nekāda normatīvā akta valsts finansējumam nav – tam, kā dala valsts naudu sporta infrastruktūras celtniecībai," teica Vīksna. "Ja būtu tāds normatīvais akts, mēs noteikti iepazītos un būtu pretendējuši."

Vīksna izvairījās komentēt, vai iemesls šādām politiķu antipātijām neslēpjas faktā, ka Rīgu ilgstoši vadījušas partijas, kas nacionāla mēroga politikā atrodas opozīcijā.

Pilna saruna ar Dinu Vīksnu 
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti