Kataras vīriešu handbola izlases pasaules čempionātā izcīnīja sudraba medaļas pēc tam, kad bezcerīgi bija zaudējusi iepriekšējās spēlēs un par nopietnu konkurenti to neuzskatīja. Ko nevar izdarīt par naudu, to var izdarīt par ļoti lielu naudu - pēc šāda principa rīkojās bagātākajā pasaules valstī, un tāds princips izlases veidošanā izsaucis sašutuma vētru ne tikai handbola aprindās. "Nopirktā komanda" spēlēs finālā - tā rakstīja par Kataras izlasi.
Dārgākais sudrabs pasaulē - tā var secināt pēc turnīra. Tika lēsts, ka Katara iztērēja vairāk nekā 100 miljonus eiro, lai izveidotu tik spēcīgu izlasi. Arī citos sporta veidos jau ierasta lieta, ka izlasē cenšas piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus, radot viņiem taisnāko ceļu – nodrošinot pilsonību par īpašiem nopelniem. Latvijas basketbols līdz šim bijis izņēmums.
''360TV'' raidījumā "Hattrick ar Puči" basketbola izlases galvenais treneris Mārtiņš Zībarts atklāja, ka tiekot strādāts, lai pilsonību piešķirtu leģionārei Pedijai. Publiskajā telpā sākās asa diskusija, īpaši iekarstot valsts un basketbola patriotiem.
30 gadus vecā Šeja Pedija dzimusi ASV, mācījusies Bostonā un profesionāles gaitās aizvada sesto sezonu. Pirms tam kļuvusi par Austrijas čempioni un kausa ieguvēju, Austrijas-Slovākijas līgas čempioni un trīskārtēju Vācijas čempioni. Spēlējusi arī Izraēlā, pērn atzīta par Latvijas-Igaunijas līgas vērtīgāko spēlētāju. "TTT Rīga" sastāvā viņa ir otro sezonu, un spēlētājas basketbola prasmes jautājumus nerada.
Zībarta kā izlases trenera motivācija ir skaidra - viņam vajadzīga laba saspēles vadītāja, kas atraisīs rokas arī pārējām.
Pēc informācijas parādīšanās publiskajā telpā sāka zvanīt fani uz Latvijas Radio. Viens no viņiem - Māris Bērziņš no Mālpils - uzskata, ka Latvija kopš basketbola laikmeta sākuma ir paļāvusies uz saviem talantiem, bet ārzemnieku piesaistīšana, viņaprāt, būtu pazemojoša.
Pirmais pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā 1995. gada 27. aprīlī saņēma literāts un publicists Roalds Dobrovenskis, ērģelniece Jevgeņija Ļisicina un ārsts, politiķis Romualds Ražuks. Toreizējais balsojums attaisnoja ieceri īpašos gadījumos Latvijā pazīstamiem cilvēkiem piešķirt pilsonību ar Saeimas lēmumu.
Parasti notiek paļaušanās uz to kolēģu viedokli un argumentāciju, kuri strādā Pilsonības un migrācijas lietu komisijā un šajos jautājumos iedziļinās daudz detalizētāk. Kā telefonintervijā atzina Inguna Rībena, viņa var izteikt savu personisko, no temata nedaudz attālinātas Saeimas deputātes, viedokli. Rībena saskata, ka ir cilvēki, kurus piesaka kā īpaši nozīmīgus Latvijai, bet tas nav īsti pareizi, jo sportisti ir vienīgā profesija, kas šādi tiek izcelta.
Savukārt Latvijas izlases spēlētāja Aija Brumermane, kura kopā ar Pediju spēlē TTT komandā, atzina, ka spēcīgas saspēles vadītājas piesaistīšanu izlasei būtu ieguvums.
Brumermane uzsvēra, ka laiki basketbolā mainās, tādēļ viņa raugās pozitīvi uz iespēju piešķirt Pedijai pilsonību, jo tas palīdzētu arī celt Latvijas izlases līmeni.
Vienpadsmitkārtējā Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja TTT rindās, trīskārtēja pasaules čempione un ''Mis Mundial'' titula ieguvēja Skaidrīte Budovska uzskata, ka Latvijas basketbolistes allaž iztikušas pašas ar saviem spēkiem un tā tam vajadzētu būt arī nākotnē. Arī Budovska atzīst, ka laiki ir mainījušies, un pašlaik pēc basketbolistiem laukumā ir grūti saprast, kura valsts pret kuru spēlē. Budovska apšauba, vai ir par ko piešķirt pilsonību, ja cilvēks ir nospēlējis Latvijā divas sezonas.
Viena no visu laiku Latvijas labākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota neatbalsta ideju, lai valstsvienībā spēlētu Pedija,
kurai pilsonība pusgadu pirms Eiropas čempionāta tiktu piešķirta par īpašiem nopelniem. Anete uzskata, ka pilsonības piešķiršana amerikāņu sportistiem arī atvieglina darba meklējumus Eiropā, jo tās pilsoņi nacionālajos čempionātos neskaitās kā leģionāri. ASV spēlētāju mērķis ir iegūt Eiropas pasi, lai apietu amerikāņu leģionāru skaita ierobežojumu klubos. Tāda ir lielāko daļu naturalizēto spēlētāju motivācija – izlase tikai ķeksīša pēc, lai turētos pie Eiropas pases.
Pirmā latviete, kas kļuva par Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) čempioni, arī uzskata, ka ar šādiem lēmumiem liedzam attīstīties savām spēlētājam konkrētajā pozīcijā. Latvijai nav jāseko citu valstu piemēram un nav jāaizraujas ar naturalizāciju, bet jābūt patstāvīgiem un jāizcīna rezultāti ar tādiem resursiem, kādi ir, pauda Jēkabsone-Žogota. Tad arī uzvaras garša ir pavisam cita, viņa piebilda, jo ir pret šādiem "vienas dienas" latviešiem.
