Pasečņiks Kanāriju salās iejūtas Spānijas basketbolā un par NBA draftu daudz nedomā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Anžejs Pasečņiks pēc profesionāla basketbolista gaitu sākuma Rīgā ir pārcēlies uz Spāniju, kur spēlē Grankanārijas "Herbalife" sastāvā un kļuvis daudz smaidīgāks. Anžejam šogad paredz labas izredzes Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā, tomēr viņš nesteidz apcerēt nākotnes perspektīvas, bet cenšas treniņos arvien uzlabot sportisko formu un aprod ar spāņu dzīves stilu.

Uz Spāniju Pasečņiks pārcēlās, lai pamainītu vidi un cilvēkus apkārt. "VEF [sastāvā] es jau biju vairākus gadus, un negribu teikt, ka es tur slikti trenējos vai nebiju motivēts," sacīja Pasečņiks. "Man bija ļoti vāja fiziskā sagatavotība, nevarēju spēlēt labi, visu laiku ātri piekusu. Tas laiks man tiešām bija smags, bet domāju, tas man arī dzīvē daudz ko ir devis."

Basketbola klubs "VEF Rīga" bija Anžeja profesionālās karjeras sākums. Viņam jau toreiz tika prognozēta spoža nākotne. Divi torņi - tā dēvēja Anžeju un Kristapu Porziņģi, kad viņi kopā U-18 Eiropas čempionāta laikā Rīgā izlasei palīdzēja izcīnīt ceturto vietu.

Taču neskatoties uz labajām prognozēm, Anžejam VEF sastāvā negāja tik viegli, un pēc trīs gadu sadarbības viņš no Rīgas devās spēlēt basketbolu Spānijas augstākās līgas komandā "GranCanaria Herbalife", kur šobrīd tiek aizvadīts jau otrais gads.

“Es domāju, viens no faktoriem ir tas, ka es esmu ļoti garš. Es biju jauns un man vienkārši bija daudz jātrenējas un jāstrādā pie sava ķermeņa. Es to darīju, bet varbūt ne pietiekami daudz, varbūt tagad tas vecums un briedums. Atbraucu uz šejieni, varbūt viss kopā sagāja, tāpēc paliku tāds, kāds esmu tagad. Ļoti grūti teikt par to, kā būtu, ja būtu. Bet te es noteikti ļoti, ļoti daudz strādāju, gan savai fiziskajai sagatavotībai, gan individuālai tehnikai.”

Anžejs rēķinās, ka viņš tiek pamanīts ne tikai basketbola laukumā. Spēlētājs pieļauj, ka, iespējams, arī tāpēc, ka ir ļoti garš. "Man prieks, ka visi ir iemācījušies manu uzvārdu un diezgan bieži sanāk to dzirdēt. Un cilvēki arī nav kautrīgi, viņi pienāk, paprasa nobildēties, parunāties bišķiņ. Tas ir salīdzinoši bieži, ja nesalīdzina ar Kristapu Porziņģi, bet visbiežāk pienāk pirms spēles, ja atpazīst, novēl veiksmi un kaut ko parunājās," sacīja Pasečņiks.

Latvijā, pēc Anžeja domām, basketbolam tik daudz neseko, vai arī cilvēki varbūt nav tik atvērti. Pat, ja kāds atpazīst, tad klāt nepienāks. Turpretim Spānijā, ja atpazīs uz ielas, noteikti pienāks un ko pateiks, vai novēlēs veiksmi un palūgs nobildēties.

“Latvieši varbūt kautrīgāki, baidās izrādīt ko tādu," saka basketbolists.

Dzīvojot Spānijā, Anžejs varbūt ir ko mazliet no spāņiem paņēmis un mēģina būt atvērtāks un smaidīgāks. Viņš atzina, ka visi spāņi domā, ka latvieši, lietuvieši, igauņi, krievi ir visu laiku drūmi, dusmīgi un nekad nesmaida. "Tāpēc es mēģinu lauzt viņu stereotipus un smaidu, un man visu laiku saka - ko tu smaidi. Pienāca fans un teica - čau, cilvēk, kurš nekad nesmaida. Pēc tam es aizdomājos un tagad mēģinu bišķiņ vairāk pasmaidīt, jo cilvēkiem tas ļoti patīk un tas ir svarīgi," viņš teica.

Kanāriju saule, smaidīgi cilvēki, ballītes, bezrūpīga atmosfēra - izklausās vilinoši. Taču Anžeja prātu šīs lietas nejauc.

Viņam ir skaidrs mērķis - Kanāriju salās viņš treniņiem pievērsies daudz nopietnāk nekā Rīgā.

“Kad es atbraucu, es sapratu, ka es gribu strādāt, es zinu, ko es vēlos panākt. Ja cilvēkiem interesē, cik bieži es uz pludmali braucu, tas sanāk varbūt maksimums divreiz mēnesī. Tas tikai tad, ja mums ir brīvdienas. Tā tikai uz mājām un uz zāli, un viss. Es personīgi nāku kādu stundu, pusotru pirms treniņa, un vēl pēc treniņa palieku individuāli pastrādāt," savu darba grafiku atklāja sportists.

Jau ierodoties Grankanārijā Pasesečņikam bijusi sajūta, ka viņš ir mājās: "Tiešām, var teikt, ka tās ir kā otrās mājas. Ja mācētu vēl spāņu valodu, tad vispār ideāli būtu. Viņiem tas mūsējais j burts ir kā h un tad mani sauc par Ancehu. Pirmajos mēnešos es dusmojos, visiem mēģināju iemācīt, bet tagad jau kaut kā samierinājos ar domu, paši cilvēki arī iemācījās manu uzvārdu, vārdu un uzvārdu, tāpēc vairs nekādas problēmas nav. Un uzvārdu viņi tiešām ir iemācījušies runāt labāk par dažiem latviešiem.”

Anžejs gan vēl nespēj pierast pie spāņu braukšanas un mašīnas novietošanas stila. "Dažreiz ir tādi skati, ka spāņiem nevajag nekādus sensorus. Atpakaļgaitā brauc, kad uzsit pa [citu] mašīnu, tad apstājas," satiksmes īpatnības raksturoja basketbolists.

Milzīgā arēna Laspalmas pilsētā uzcelta tikai pirms trim gadiem, tajā ir 10 000 skatītāju vietu un, par ko priecājas Anžejs, tā ir vien piecu minūšu brauciena attālumā no mājām.

“Treniņu programma mainās katru dienu. Treniņos ir svarīgi, lai kaut kas mainās, lai nepierod un nepazūd interese. Mums ir galvenais, divi asistenti, fiziskās sagatavotības treneris, kuram ir dažreiz divi asistenti. Nav katru dienu, bet dažreiz sanāk kopā septiņi treneri uz treniņu, sēž un skatās. Šī vieta ir ļoti labi treniņiem pakārtota, it īpaši arēna. Viss ir kopā - svaru zāle, aukstās vannas, vairāki basketbola laukumi. Man te ir ļoti, ļoti labi. Man te viss patīk."

Anžejs ir Grankanārijas komandā garākais spēlētājs - viņa augums ir divi metri un 16 centimetri, bet kājas izmērs esot salīdzinoši mazs - 49..

“Pat komandā brīžiem džeki, ar ko es jau spēlēju otro gadu, viņi saka, nestāvi man blakus, es jau otro gadu ar tevi kopā spēlēju, bet es nespēju pierast pie tava auguma," pastāstīja spēlētājs.

Cītīgais darbs treniņos ir devis rezultātus - Anžeja iespējas tikt izvēlētam NBA draftā šogad ir vislielākās. Līdzjutēji nepacietīgi gaida vasaru un draftu, taču pats Anžejs cenšas pagaidām par to nedomāt un koncentrējas darbam komandā sezonas laikā.

“Tas ir katra jaunā spēlētāja sapnis, visi gribētu tur [NBA] spēlēt, mani ieskaitot, bet nu tiešām redzēsim, kas un kā būs, ļoti grūti minēt šobrīd," nākotnes izredzes izvērtēja Pasečņiks. "Pirmo sezonas daļu esmu aizvadījis plus mīnus labi un nezinām, kas notiks tālāk. Ja turpināšu spēlēt labi, varbūt pakāpšos vēl augstāk, ja man būs pāris sliktas spēles pēc kārtas, varu nokrist arī zemāk, tāpēc viss ir atkarīgs no tā, kā turpināšu sezonu. Es mēģinu spēlēt tik labi, cik varu, parādīt visiem, ka varu spēlēt, un domāju, ka pagaidām man plus mīnus viss izdodas," cerīgi noskaņots ir Anžejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti