Sporta ziņas

Latvijas - Igaunijas basketbola līga. BK «Ogre» - «TalTech/OPTIBET»

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. RFS 1:2 «Valmiera FC»

Kas jāmaina Latvijas sportā - Kādi bijuši pirmie divi gadi basketbolā Raimonda Vējoņa virsvadībā?

Nacionālās izlases aprūpētas, finanses atkarīgas no dotācijām. Divi gadi basketbolā Vējoņa laikā

Nedēļas nogalē apritēja divi gadi kopš Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta stūres sviras ir Raimonda Vējoņa rokās. Lielāko daļu prezidentūras termiņa ģenerālsekretārs bija Kaspars Cipruss. Zīmīgi, ka no sešiem Latvijas Televīzijas uzrunātajiem basketbola vides pārstāvjiem, tikai viens bija gatavs ar savu vērtējumu dalīties publiski.

Basketbola apskatnieks Andrejs Siliņš par LBS nopelnu uzskata izcilu apstākļu nodrošināšanu valstsvienībām. Ne tik daudz tehnisko nodrošinājumu izlašu sabraukumu laikā, ko spēlētāji nekad nav kautrējušies saukt par augstāko līmeni, bet vairāk izšķirošo “burbuļu” sarīkošanu Rīgā.

"Tas, ka šie labvēlīgie apstākļi netika izmantoti, paliek nevis uz LBS, bet spēlētāju un treneru sirdsapziņas," piebilda Siliņš.

LBS tiešām var uzteikt par veiksmīgu darbu valsts finansējuma piesaistīšanā pasākumiem. Piemēram, 2021. gadā Nacionālā sporta padome piešķīra finansējumu gan U-19 pasaules čempionāta rīkošanai, gan nacionālo izlašu sabraukumiem un starptautiskam 3x3 turnīram Rīgā, gan 3x3 Rīgas komandas sezonas turpināšanai. Lai arī pēdējais minētais lēmums formāli vērtējams visnotaļ pretrunīgi, jo Nacionālā sporta padome naudu piešķīra komandai, kas minētajās sacensībās startē zem Rīgas vārda, nevis kā nacionālā izlase, tomēr tā ir naudas dalītāju, nevis lūdzēju problēma.

Kopumā LBS pastāvēšana lielākoties ir atkarīga no valsts dotācijām. Arī lielo projektu – “Basketbola mājas” celtniecība un 2025. gada Eiropas čempionāta vīriešiem rīkošana – būs atkarīga no politiskiem lēmumiem. Pieejamais gada pārskats par 2020. gadu iezīmē skaidras tendences, jo saņemtās dotācijas vairākas reizes pārsniedz citus ieņēmumus. 

Iespēju pašiem ģenerēt ieņēmumus lielā mērā kavējuši pandēmijas radītie ierobežojumi sporta sacensību apmeklējumam. Tomēr LBS organizētās sacensības nav palikušas bez sponsoriem. Siliņš uzsver, ka titulsponsori ir pieciem no sešiem  LBS rīkotajiem pieaugušo turnīriem.

"Tātad ir Latvijas–Igaunijas līgai titulsponsors, ir sieviešu līgai, Nacionālajai līgai, Latvijas kausam un arī e-basketbolam," teica Siliņš. "Visiem šiem turnīriem ir titulsponsori, ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar “Maxima”. Domāju, ka varētu vairāk un labāk, bet arī tas, kas ir paveikts, nav maz," sacīja Siliņš.

Lielus jautājumus raisa ieguldījumi jaunatnes basketbolā. Piemēram, 2020. gadā Jaunatnes basketbola līgai tērēts nedaudz vairāk par 161 tūkstoti eiro, no kuriem 103 tūkstošus eiro ar dalības maksām ienesuši paši dalībnieki jeb sporta skolas un klubi. Turklāt dalībnieki sedz arī visus sacensību izdevumus, tai skaitā maksā tiesnešiem. LBS sastāda sacensību kalendāru un lielāko finansiālo ieguldījumu sniedz sezonas beigās, organizējot finālturnīrus spēcīgākajām komandām. 

Izmaksu optimizēšanai LBS ģenerālsekretārs Cipruss iestātos par vēl sīkāku dalījumu divīzijās Jaunatnes basketbola līgā.

"Lai būtu pēc iespējas mazāk izdevumu, dalām vairākās divīzijās un spēlējam savā starpā. Mēs saprotam, ka 2. divīzija lielākoties ir sociāls projekts, tomēr pašas sporta skolas grib braukāt vairāk, sacensties," paskaidroja Cipruss. "Piemēram, austrumos – Krāslava ar Rūjienu. Tas ir ļoti liels attālums. Vai viņiem būtu jābrauc tikai tāpēc, ka kāds domā, ka varbūt izaugs kāds [spēlētājs]? Ir jābūt balansam starp finansiālajām [iespējām] un gribēšanu."

Kā galveno LBS artavu jaunatnes basketbolā Cipruss nosauca līdzfinansējumu treneru izglītībai. LBS segusi lielāko daļu mācības maksas 50 treneriem, kuri iestājušies starptautiskajā Lietuvas Basketbola akadēmijā. Zīmīgi, ka Jaunatnes basketbola līgas nolikumā ir punkts, ka obligāti jāspēlē ar “Molten” bumbām. To izplatītājs ir LBS padomes loceklim Edgaram Šnepam daļēji piederošs uzņēmums SIA “Sporta halle”. LBS paskaidroja, bumbas saņem tikai nacionālo izlašu  un vadošo pieaugušo līgu spēlētāji, tikmēr vairāk nekā 7000 bērnu un jauniešu bumbas iegādājas paši vai arī to dara viņu pārstāvētās komandas, tā veidojot šā nolikuma punkta aisberga neredzamo daļu.

Cipruss norādīja, ka šāds punkts nolikumā ir tāpēc, ka “Molten” ir LBS atbalstītājs un oficiālais partneris, taču gada pārskatā tā ieguldījums nekur nav atšifrēts. 2020. gadā uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 300 tūkstošu eiro peļņu, taču bumbu tirgošana ne tuvu nav vienīgais tā rūpals.  

"Ja man “Wilson” vai “Spalding”, vai kādi citi nāks ar labāku piedāvājumu, es būšu priecīgs tos uzklausīt," sacīja Cipruss. "Esmu bijis pie partneriem – viņi līdzīgu vai labāku piedāvājumu šobrīd nespēj piedāvāt."

Klubu basketbolā ilgtermiņa plāni ir pārsteidzoši ambiciozi. Ideja par Eirolīgas klubu Rīgā gaisā virmo jau 20 gadus, un arī esošā vadība to nav norakstījusi.

"Mums arī attīstības stratēģijā ir ielikts, ka jābūt pārstāvniecībai Eirolīgā ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem," uzsvēra LBS prezidents Vējonis. "Un tas nozīmē veidot ne tikai “VEF Rīga” kā spēcīgu klubu, bet arī vēl kādu, jo mēs esam ieinteresēti, lai pārstāvniecība būtu plašāka. Bet te atkal atduramies pret mūžīgo jautājumu sportā – kā piesaistīt finansējumu?"

Pilna saruna ar Raimondu Vējoni un Kasparu Ciprusu 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt