Lietuvas basketbola izcilnieks Karnišovs - NBA kluba Čikāgas «Bulls» rekonstrukcijas arhitekts

Pēdējos pāris mēnešos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komanda Čikāgas „Bulls” atradusies uzmanības centrā. Galvenokārt tas, protams, saistīts ar dokumentālo filmu „The Last Dance”, kas atskatās uz leģendārā Maikla Džordana laikiem Čikāgā. Līdz ar Džordana došanos pensijā 1999.gada sākumā „buļļi” ieslīguši nemitīgos pārbūves procesos un no kādreizējās spozmes palikušas tikai atmiņas. Čikāgas komandas vadība tagad nodota lietuvieša Artūra Karnišova rokās.

Deviņdesmitie gadi basketbolā pagāja Čikāgas „Bulls” zīmē. Maikls Džordans un viņa komanda bija simbols uzvarām un panākumiem – seši NBA čempionu tituli astoņos gados. 1999.gada 13.janvārī Džordans aizgāja no basketbola otro reizi, bet „buļļu” sastāvs gandrīz pilnībā nomainījās. Kopš tiem laikiem komandai bijušas pāris labas sezonas, bet komandas nākamā superzvaigzne Deriks Rouzs traumu dēļ tā arī nespēja sasniegt savus panākumu griestus Čikāgā.

Komandas vadībā ilgi atradās divi cilvēki – Gars Formens un Džons Paksons. Abi organizācijā nostrādāja vairāk nekā 15 gadus, un tieši viņiem bija jāatgriež Čikāga cīņā par čempionu tituliem, taču tas tā pa īstam arī neizdevās. Aprīlī komandas īpašnieku mērs bija pilns, atlaižot Formenu un Paksonu, bet Karnišovu ieceļot par basketbola operāciju viceprezidentu.

Karnišovs līdz ar to ir visaugstāk stāvošā amatpersona komandā, un viņš ir atbildīgs par visiem ar basketbolu saistītajiem jautājumiem organizācijā, par tiem atbildot kluba īpašnieku priekšā.

Lietuviešiem netrūkst leģendāru basketbola spēlētāju – atmiņā uzreiz ataust Šarūns Marčuļonis, Arvīds Sabonis, Šarūns Jasikēvičs, šobrīd labu sniegumu NBA demonstrē Domants Sabonis un Jons Valančūns, savukārt Karnišova vārds nepelnīti ir palicis savu pazīstamo tautiešu ēnā. Jaunais Čikāgas „Bulls” vadītājs ir rezultatīvākais spēlētājs Lietuvas izlases vēsturē ar 80 oficiālās spēlēs gūtiem 1466 punktiem. Nākamais rezultatīvākais spēlētājs Šauļus Štrombergs izlasē iespējis savākt 1084 punktus.

Lietuvas basketbola žurnālists Donāts Urbons LSM.lv paskaidroja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc Karnišova vārdu zina un atceras mazāk cilvēku. „Lietuvā viņu atceras kā izcilu spēlētāju, taču viņš tiešām ir Marčuļoņa un Saboņa ēnā. Viņi bija kā rokzvaigznes, savukārt Karnišovs bija visai kluss puisis. Vēl viens iemesls ir meklējams viņa sekmēs ar izlasi. Deviņdesmito gadu sākumā izlases līderi bija Marčuļonis un Sabonis, komandai tolaik gūstot lielus panākumus. Deviņdesmito otrajā pusē notika paaudžu maiņa. Tas sakrita ar laiku, kad Karnišovs bija neapstrīdams izlases līderis. Taču valstsvienība vairs neguva tādus panākumus, bet Lietuvā svarīgas ir uzvaras, tāpēc šie laiki ir piemirsušies. Komanda tobrīd vienkārši nebija tik spēcīga un tā bija gados jauna.”

Artūrs Karnišovs "Olympiakos" sastāvā Eirolīgas spēlē pret Madrides "Real"

Pieredzējušais basketbola komentētājs Madars Bergmanis min vēl kādu aspektu. „Karnišovs visu karjeru spēlēja Eirolīgā. Deviņdesmitajos gados arī Latvijā jau varēja redzēt NBA spēles, tāpēc zinājām turienes spēlētājus, taču Eirolīgu redzēt bija praktiski neiespējami, tas turnīrs principā neeksistēja. Eirolīga pie mums populāra kļuva vēlāk, kad lietuviešiem un arī mums pašiem jau bija citi varoņi.”

Karnišova ceļš uz NBA sākās astoņdesmito gadu beigās. Vēsturē viņš iegājis kā pirmais Padomju Savienības basketbolists, kurš nonāca ASV koledžā.

Par Karnišova palaišanu uz ASV 1989.gadā lēma visa PSRS sporta vadība un valsts drošības amatpersonas. Beigu beigās lietuvietim atļāva doties uz ASV, kur viņš nonāca Setonholas Universitātē. Aizbraucot uz ASV, viņš neprata ne vārda angliski… Apņēmība un centība gan ātri ļāva iemācīties valodu, kā arī iegūt izglītību ekonomikā, kas noderēja pēc karjeras beigām. Arī basketbola laukumā veicās gana labi, kļūstot par vienu no labākajiem basketbolistiem skolas vēsturē.

Karnišova draugs, pašlaik Panevēžu „Lietkabelis” sporta direktors Martins Purlis atceras juku laikus, Baltijas valstīm atgūstot neatkarību. „Valodas problēmu dēļ viņam sākumā bija grūti iedzīvoties, viņš ilgojās pēc ģimenes un mājām, tomēr tābrīža situācijas dēļ atgriezties Lietuvā nevarēja. Ģimeni viņš nesatika aptuveni pusotru gadu. Artūram patika amerikāņu kultūra, viņu mūzika. Vēlāk, jau spēlējot neatkarīgās Lietuvas izlasē, komandas veterāni viņu iesauca par „amerikāņu puiku”. Tieši šīs ASV kultūras ietekmes dēļ – lielas austiņas, lai klausītos mūziku un citas lietas.”

Viens no Karnišova karjeras spilgtākajiem, vienlaikus amizantākajiem brīžiem notika 1992.gadā Barselonas olimpiskajās spēlēs. Mačā pret ASV ''sapņu komandu'' lietuvieši piedzīvoja bezierunu sagrāvi. Tobrīd 21 gadu vecais Karnišovs, pagājis nostāk no komandas rezervistu soliņa, nez no kurienes izvilka fotoaparātu, apsēdās uz grīdas un sāka fotografēt spēli un pretinieku komandas superzvaigznes. Lietuvas izlases veterāni par to nav bijuši sajūsmā, to uzskatot par sava veida necieņu. Turklāt pūles bijušas veltīgas, jo lielākā daļa bilžu padevušās miglainas.

1995.gada Eiropas čempionātā Karnišovs jau bija viens no izlases līderiem.

Pusfinālā pret Horvātiju viņš spēlēja bez maiņām, no spēles pilnībā izslēdzot pretinieku līderi Toniju Kukoču, kamēr pats horvātu grozā nemanāmi sameta 19 punktus. Nosedza to pašu Kukoču, kurš tobrīd jau bija Čikāgas „Bulls” spēlētājs un viens no galvenajiem panākumu kaldinātājiem arī turpmākajos gados. Visai skandalozā finālā lietuvieši pēc tam gan piekāpās Dienvidslāvijai. Nākamajos divos Eiropas čempionātos krietni atjauninātā sastāvā Lietuva netika pat pusfinālā.

Klubu līmenī Karnišovam bijusi spilgta karjera Eiropā. Atzīts par FIBA Eiropas labāko spēlētāju 1996.gadā, viņš pārstāvējis Eiropas basketbola milžus „Barcelona”, Boloņas „Fortitudo” un Pireju „Olympiakos”, būdams komandu līderis un izcīnot nacionālos titulus, tomēr neaizsniedzoties līdz uzvarai Eirolīgai.

Artūrs Karnišovs Lietuvas - ASV spēlē 1998.gada pasaules čempionātā

Karnišova iesauka bija Klusais slepkava. 2,04 metrus garais spēlētājs spēja darīt visu – spēlēt aizsardzībā, uzbrukt no distances, iet caurgājienos un arī triekt bumbu grozā no augšas. Karnišovs izcēlās ar augstu efektivitāti, punktus vācot nemanāmi, taču daudz. Lietuviešu žurnālists Donāts Urbons uzskata, ka Karnišovs būtu teicami iederējies mūsdienu NBA.

„Šobrīd ir daudz garu spēlētāju, kuri labi met no tālienes, taču tolaik basketbols bija cits. Turklāt deviņdesmitajos gados amerikāņi uz Eiropas basketbolistiem skatījās visai skeptiski un pat nievājoši," pastāstīja Urbons. Karnišovs arī nebija pats muskuļotākais spēlētājs, tāpēc daudz kas šķietami bija pret viņu. Viņš mēģināja iekļūt NBA, taču tika atskaitīts pašā pēdējā brīdī. Lomu spēlēja arī finansiālie apsvērumi – Eiropā viņš varēja pelnīt vairāk nekā Amerikā.

Spēlētāja karjerai punktu gan nācās likt pāragri – vien 31 gada vecumā, jo basketbolistu nomocīja ceļgala traumas.

Pēc karjeras beigām Karnišovs darbojās dažādos amatos NBA ofisā, iesaistīdamies tādos projektos kā „Basketball Without Borders”, kuras mērķis ir veicināt basketbola atpazīstamību un pieejamību visā pasaulē. Gan spēlētāja karjerā, gan pēc tam Karnišovs izveidoja milzīgu kontaktu loku, kas viņam palīdzēja ikdienas darbā. Kā saka viņa draugs Martins Purlis, pēc spēlētāja karjeras beigām Karnišovs ar savu pieeju darbam un atbildības sajūtu iemantoja cieņu un respektu visur, kur devās.

Denveras "Nuggets" ģenerālmenedžera asistents Artūrs Karnišovs (pa labi) sarunā ar Hjūstonas "Rockets" basketbolistu Donātu Motejūnu

Plašo kontaktu loku un darba metodes 2008.gadā novērtēja Hjūstonas „Rockets” ģenerālmenedžeris Derils Morijs, kurš lietuvieti iecēla par starptautiskās skautošanas nodaļas vadītāju. Būtībā Karnišovs bija atbildīgs, lai „Rockets” sekmīgi meklētu talantus ārpus ASV robežām. Hjūstonas komandas vadība tolaik nekautrējās no sapulcēm un viedokļu apmaiņas, savukārt Karnišovs bija klāt šajās sapulcēs, pētot un vērojot, kā notiek lēmumu pieņemšanas process, sarunas par spēlētāju maiņām, darbs pirms jauno spēlētāju izvēles ceremonijas un citas nianses. Viņš bija telpā, kad „Rockets” veica maiņas darījumu, iegūstot Džeimsu Hārdenu un izmainot komandas nākotni. Kādā intervijā Karnišovs teicis, ka tobrīd viņš pats nepieņēma lēmumus, taču vēroja procesu, kā nonāk pie šiem lēmumiem. Viņa nākamais priekšnieks Tims Konelijs kādā intervijā teica, ka Karnišovs uz darbu varētu nākt baltā laboratorijas halātā, to skaidrojot ar lietuvieša strukturēto, pedantisko darba stilu, uzsvaru uz niansēm un vēlmi nepārtraukti attīstīt pašam sevi.

Konelijs 2013.gadā kļuva par Denveras „Nuggets” vadītāju un ģenerālmenedžeri vienā personā, bet kā savu asistentu viņš piesaistīja Karnišovu. Abu darbs bija pārbūvēt „Nuggets” pēc Karmelo Entonija aiziešanas. Kā redzam šodien, viņi uzdevumu paveikuši gana sekmīgi, jo Denveras vienība šosezon ir starp vadošajām komandām NBA, pretendējot uz čempionu titulu.

Tieši Karnišovu slavē par Denveras kluba serbu basketbolista Nikolas Jokiča atrašanu un viņa talanta attīstīšanu.

Jokiču draftā izvēlējās tikai ar 41.numuru, taču šodien serbs ir viens no labākajiem garajiem spēlētājiem līgā.

Jau strādājot par asistentu, Karnišovam izteica vairākus piedāvājumus kļūt par ģenerālmenedžeri citviet. Redzot lietuvieša sekmes, „Nuggets” neatlika nekas cits, kā viņu paaugstināt amatā. Karnišovs 2017.gada vasarā pārņēma Denveras kluba ģenerālmenedžera grožus, pabeidzot iesākto pārbūvi un sagatavojot konkurētspējīgu kodolu nākotnei.

Karnišovs pēc nonākšanas Čikāgā savam draugam Martinam Purlim uzrakstījis īsziņu – „sapņi patiešām piepildās.” Purlis LSM.lv paskaidroja, ka Čikāgas komanda ir viena no trim, četrām pazīstamākajām vienībām visā pasaules basketbolā ar milzīgu fanu pulku, tāpēc strādāt šādā komandā ir milzīgs gods. Turklāt

Čikāgā ir liela lietuviešu diaspora un tiek lēsts, ka pilsētā un tās apkaimē dzīvo aptuveni 100 tūkstoši Karnišova tautiešu.

Strādājot Denverā, Karnišovs izvairījās no uzmanības, un lietuviešu žurnālists Donāts Urbons uzskata, ka spēja tikt galā ar uzmanību un prasme kļūt atvērtākam būs ļoti nepieciešama sekmīgam darbam Čikāgā. „Klusie slepkavas nerunā! (smejas) Es jokoju, bet Artūrs tiešām ir viens no žurnālistiem nepieejamākajiem basketbola cilvēkiem Lietuvā," teica Urbons. "Nepārproti, viņš nav iedomīgs, tieši otrādi. Kad ar viņu vienkārši aprunājies, viņš pajokos, pastāstīs kādu interesantu stāstu, bet tiklīdz saki, ka vēlies interviju, ir pilnīgi cita situācija. Čikāgai ir milzums fanu, liela uzmanība un uzvarētāju kultūra. Karnišovam būs jākļūst atvērtākam intervijām un jāskaidro savi lēmumi faniem, kuri izsalkuši pēc uzvarām.”

„Bulls” nebūs starp komandām, kas dosies uz Orlando, lai atsāktu NBA sezonu. Karnišovam un viņa nolīgtajam ģenerālmenedžerim Markam Everslijam tagad būs jālemj, vai sastāva kodolu veidot ap somu talantu Lauri Markanenu un turpināt iepriekšējā režīma iesākto darbu, vai visu vēlreiz sākt no jauna. Atskatoties uz „Bulls” menedžmenta vēsturi, paredzams, ka Karnišovam tiks dots gana daudz laika, lai Čikāgu atgrieztu uz uzvaru ceļa, un viņu neatlaidīs, ja nesekos tūlītēji panākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Basketbols
Sports
Jaunākie
Interesanti