Nobīde par vienu gadu novērsīs šo sacensību iespējamo konkurenci ar Pasaules kausu futbolā, kura publicitāte aizēnotu visus citus sporta pasākumus. Turklāt PK izcīņas jaunais formāts Latvijas skatītājiem nodrošinās iespēju biežāk redzēt valstsvienību spēlējot Latvijā, kā arī ļaus izlasei pamatoti pretendēt uz regulāru dalību finālturnīrā, paskaidroja Kehris.
Nākotnē par FIBA Pasaules kausu finālturnīrā cīnīsies 32 komandas, kuru vidū pienāktos būt arī Latvijai, uzskata Kehris. Jau šogad vīriešu valstsvienība ir apņēmusies Eiropas čempionātā cīnīties par vietu sešiniekā un iekļūšanu 2014.gada Pasaules kausa izcīņā, kurā pagaidām vēl piedalīsies 24 komandas. Savukārt 32 komandu formātā gandrīz puse PK izcīņas dalībvalstu būtu no Eiropas, tādēļ Kehris nešaubās, ka Latvijai jātiek dalībnieku vidū.
“Tā ir vieta, kur mums ir jābūt,” uzskata Kehris, aicinot vīriešu izlases kvalificēšanos dalībai Pasaules kausa izcīņā turpmāk izvirzīt kā valstsvienības uzdevumu. Pārliecību viņam rada pēdējā desmitgadē jauniešu izlašu veikums Eiropas čempionātos, kur Latvija vienmēr bijusi labāko desmitniekā.
Turpmāk kvalifikācija dalībai PK izcīņā notiks divu gadu ciklā, sešos sezonu starplaikos, ar izlašu mājas un izbraukuma spēlēm. Kehris gan atzina, ka viss jaunais nāk ar grūtībām, un ne visi, tostarp Eirolīgas klubi, par izmaiņām ir sajūsmā, jo, visticamāk, četri valstsvienību spēļu periodi būs pašreizējās klubu sezonas laikā. Pagaidām nav vēl zināms, vai tiks panākta vienošanās ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubiem par basketbolistu atbrīvošanu uz Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm, tādēļ kvalifikācija, iespējams, varētu sākties bez daļas no komandu potenciālajiem līderiem. Tomēr Kehris nešaubās, ka basketbola lielvalstīm, to skaitā Latvijai, būtu jāspēj PK finālturnīram kvalificēties arī bez NBA basketbolistu līdzdalības. Līdz šim veiksmīgo sadarbību ar NBA, piemēram, olimpisko basketbola turnīru norisē, FIBA plāno turpināt arī Pasaules kausa izcīņas organizēšanā, lai to padarītu par vienu no pasaulē nozīmīgākajiem sporta notikumiem.
“Pasaules kausa izcīņa basketbolā var pretendēt uz trešā nozīmīgākā pasaules sporta notikuma statusu aiz olimpiskajām spēlēm un Pasaules kausa futbolā,” pārveidotā turnīra perspektīvas izvērtēja Kehris.
Pēc pašreizējās sacensību sistēmas veidojas situācija, ka izlases pāris gadus nespēlē savās mājās. Toties jaunā PK sistēma paredz valstsvienībām daudz vairāk mājas spēļu, kas nacionālajām federācijām rada iespējas gūt papildu līdzekļus, piesaistīt sponsorus un veicināt skatītāju interesi. Arī Eiropas čempionāts turpmāk tiktu rīkots reizi četros gados, ar savu kvalifikācijas sistēmu, kas valstsvienībām arī nodrošinās mājas spēles savu līdzjutēju priekšā. Pārmaiņas būtiski izmainīs kontinenta meistarsacīkšu statusu - Eiropas čempionātam turpmāk nebūs saistība ar komandu kvalifikāciju uz Pasaules kausu vai olimpiskajām spēlēm, uzsvēra Kehris.
Spēcīgāko komandu basketbolistiem pārmaiņas nodrošinās, ka reizi četros gados - pēc Eiropas čempionāta, Pasaules kausa izcīņas un olimpiskajām spēlēm, viena vasara būs brīva, lai sadziedētu savainojumus un pavadītu vairāk laika kopā ar ģimeni.
Latvijas basketbolam ir izdevīgi, ka sporta veids pasaulē iegūs daudz lielāku svaru un tuvosies potenciālam, kas pašlaik ne tuvu nav izmantots, uzskata Kehris. Sportā aizvien populārākā pārrobežu prakse lielu pasākumu rīkošanā ļaus trim Baltijas valstīm kopīgi pretendēt gan uz Pasaules kausa izcīņas, gan olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru rīkošanu. Kehris atzina, ka futbolam Eiropā ir grūti sasniegt vēl ko vairāk, bet basketbols ne tuvu nav sasniedzis iespēju griestus.
“Sportam par skatītāju ir jākonkurē ar citām laika pavadīšanas iespējām, tādēļ jānodrošina vislabākais piedāvājums, kas piesaistītu vairāk līdzjutēju,” nepieciešamību celt Pasaules kausa izcīņas prestižu pamatoja Kehris. Viņš paskaidroja, ka basketbolā ir pasaules līmeņa zvaigznes, taču pašreizējais pasaules čempionāts nav notikums, kas atbilstu savam potenciālam. Iebildumi pret izmaiņām sacensību struktūrā drīzāk izskan no valstīm, kas nav pārliecinātas par spēju tikt 32 spēcīgāko valstsvienību vidū.
FIBA arī turpmāk plāno nopietni attīstīt 3x3 basketbola sacensību sistēmu ar mērķi, padarīt to par olimpisko disciplīnu. Kehris nešaubās, ka 3x3 basketbolā nākotnē dalīs olimpiskās medaļas, saskatot labas nākotnes iespējas arī Latvijai.
Kehris atzina, ka daudzo iekšējo konfliktu dēļ, FIBA Eiropas nodaļas darbība pēdējos gados nav bijis veiksmes stāsts - pārāk daudz federāciju un klubu cīņu, strīdu ar Eiropas basketbola līgu savienību (ULEB) un FIBA pasaules organizāciju, kas traucējis sporta veida attīstībai.
Starptautiskajai basketbola federācijai ir stratēģiska attīstības vīzija un mērķis sakārtot basketbola funkcionālo hierarhiju, tāpēc Kehris sagaida, ka pēc maijā paredzētajām FIBA Eiropa vadības vēlēšanām, šī organizācija spēs darboties veiksmīgāk un mainīsies arī tās funkcijas. Saglabājot Eiropas lomu basketbolā, FIBA-Eiropa vairs nebūšot sporta veida politikas noteicēja, jo tai jārealizē politika, kas izdiskutēta FIBA pasaules līmenī un jārespektē arī NBA nozīmīgums. Kehris paskaidroja, ka saglabāsies jomas, kas būs tikai FIBA-Eiropas pārziņā, piemēram, jaunatnes čempionāti kā svarīgs posms spēlētāju meistarības pilnveidošanā.
Kehris cer, ka nākotnē FIBA būs lielākas iespējas novirzīt finanses nacionālajām federācijām sporta veida attīstībai. “Latvija ir FIBA dibinātāji, un to neviens nav aizmirsis,” apgalvoja Kehris.
Izmaiņas sacensību struktūrā FIBA ieviesa ar mērķi celt turnīra atpazīstamību un prestižu pēc pētījuma par sacensību atdevi. FIBA ģenerālsekretārs Patriks Baumans iepriekš pauda, ka nacionālās izlases ikvienā valstī ir basketbola lokomotīves, tādēļ valstsvienību loma jāstiprina un jāuzlabo, tajā pašā laikā respektējot klubu ieguldījumu sporta veida ikdienā. FIBA plāno pārskatīt arī sieviešu valstsvienību sacensību sistēmu un kalendāru.
