Tomēr dalība finālā bija iespējama vien ar pretsāpju līdzekļu palīdzību, jo par sevi lika manīt sāpes kreisās kājas potītē.
Jauno sezonu Žagars sāka Spānijas pēc spēka otrās līgas klubā, tiekot izīrētam no Spānijas augstākās līgas komandas Badalonas “Joventul”. Par spīti veiksmīgam sezonas ievadam un dažādu manipulāciju veikšanai sāpes potītē nepazuda, un bija jāizšķiras par labu ķirurģiskai ārstēšanai.
Badalonas klubs Žagaram daļu rehabilitācijas posma ļāva atrasties Latvijā. Tas palīdzēja Artūram ģimenes lokā atgūties pēc savas pirmās nopietnās traumas. Jaunais basketbolists uzsver – tas ir kā atkāpšanās solis, lai vēlāk ietu uz augšu.
“Sākumā es vispār nesapratu, kas tas vispārībā ir – iziet rehabilitāciju, jo man iepriekš nebija bijušas tādas nopietnas traumas. Protams, ir bijuši kaut kādi mazi sasitumi, kad ir bijusi nedēļa ārā vai divas, bet, kad ir ārā trīs līdz seši mēneši…” izteicās sportists. Tagad viņš ir apņēmības pilns daudz strādāt, lai atgrieztos vēl labāks.
Pēc izcīnītā sudraba un Artūra snieguma Eiropas čempionātā Žagara jauno sezonu gaidīja daudzi. Bez Artūra paša arī vairāki Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu skauti un ģenerālmenedžeri.
Artūrs gan norāda, ka uz NBA ir jāiet soli pa solim. Priekšā smags darbs vasarā, svarīga arī nākamā sezona, un tad jau redzēs, cik tuvu ir pienācis NBA. “Kā saliksies tas ceļš, tā saliksies, bet es darīšu visu, ko es varēšu, protams,” pārliecinoši teic basketbolists.
Rehabilitācijas pasākumi norisinājās Ivara Ikstena uzraudzībā, kurš regulāri informēja Spānijas klubu par veikto progresu. Treneris ir gandarīts par Žagara panākumiem un slavē viņa augsto motivāciju un darba ētiku. Ikstens uzskata, ka Žagars jau drīz varētu atgriezties laukumā.
“Mēģinu visā saskatīt gaišo,” teic Žagars, piebilstot, ka šobrīd var vairāk pievērsties mācībām un vairāk strādāt ar savu ķermeni. Tāpat šī trauma likusi novērtēt, cik pašam ir svarīgs basketbols – bez tā esot tukšums sirdī.
Badalonas komanda ļoti rūpējas par Artūru. Komandas ģenerālmenedžeris pat esot nakšņojis pie Žagara palātā, kad viņam veikta operācija. Komanda rūpējas un iegulda, lai latviešu basketbolists nākotnē varētu spēlēt augstā līmenī.
Vien 18 gadu vecs, bet jau šobrīd Artūrs izceļas ar nopietnu vērtību izpratni, kuras pamatā ir ģimene. Viņš izmanto katru iespēju, lai pateiktu paldies saviem tuvākajiem. Vistuvākā saikne ir ar mammu, kura vienmēr ir atbalstījusi dēlu, emocionāli pārdzīvojusi, iespēju robežās nākusi uz spēlēm, lai gan darbs bieži vien to neatļāva. Bet pateicīgs Artūrs ir visai ģimenei.
