"Es nevarētu iedomāties labāku karjeras noslēgumu kā šeit – savas ģimenes priekšā, savu vecāku priekšā, savu brāļu un māsu priekšā. Paldies jums liels, ka esat šeit un esat manas karjeras noslēdzošajā spēlē. Es to novērtēju no visas sirds," teica Jānis.
Brīdī, kad Saldū viesojās "Sporta studija", līdz Blūma spēlei – pēdējai profesionālajā karjerā – bija palikušas trīs stundas. Kaut gan karjerai viņš licis punktu nedaudz iepriekš. Šī ir īpašāka diena. Pie organizatoriskiem jautājumiem ķēries Jāņa brālis Arvis Blūms.
"Ar brāļa sievu un brāli [izdomājām] visu konceptu. Pārējie cilvēki, tehniskais nodrošinājums, idejas un kopīgi darītais, lai mēs radītu nebijušu atmosfēru Saldū.
Harismu basketbolā, kas ir Jānim, – to nevar nopirkt, to nevar paņemt. To var tikai iegūt vairāku gadu laikā," teic basketbolista brālis.
Visi saldenieki zina Jāni, bet pēdējos gados bija redzējuši tikai televizoru ekrānos. Pēdējo reizi viņš Saldū spēlēja 1998. gadā pie Saldus komandas, 16 gadu vecumā, kad guva četrus punktus, un tad viņš devās uz Rīgu.
"Man dzīvē bija tā iespēja izbaudīt šo atmosfēru, tā ir ļoti fantastiska. Es to redzu kā paldies Jānim par man doto iespēju baudīt basketbola vidi," atzīst Arvis.
Savā noslēdzošajā spēlē Blūms izvēlējās sev tuvos cilvēkus, ar kuriem spēlēja jaunatnes līgā, Latvijas un ārzemju komandās, valstsvienībā. Sava laika smagsvari.
"Es arī te lasu: Kambala, Biedriņš, Valters, Blūms, Seibutis, Baničs, Jahovičs… Man jau liekas – vienkārši sirreāla sajūta. Pat šķiet, ka tā ir pasaka. Tā taču nevar būt!" atzīst Arvis.
Andris Biedriņš – Jāņa draugs un komandas biedrs basketbola klubā "Skonto" un Latvijas izlasē. Astoņas sezonas nospēlējis NBA – Goldensteitas "Warriors" un Jūtas "Jazz". Vismaz tā ir rakstīts "Wikipedia", atzīst Jānis.
Uģis Viļums – Jāņa draugs un komandas biedrs basketbola klubā "Ventspils". Uģa dzimtā vieta ir Saldus.
"Principā vairāki arī netika, kurus gribēju. Teiksim – Janičenoks ar Ciprusu. Ļoti gribēju.
Saproti, ka vienmēr jau kāds arī netiks. Tagad jau daudzi aizņemti. Man jau dēla [Roberta] arī te nav," par komandas komplektāciju teic Jānis.
Biedriņš, ienākot ģērbtuvē, neslēpj, ka sajūtas ir dīvainas: "Jocīgi. Šermuļu iet pāri. Tāda deja vu sajūta. Vispār ir forši satikt vecos cīņubiedrus. Ar lielāko daļu mēs tiešām nebijām gadiem redzējušies. Baigi foršā atmosfēra."
"Viņš vienmēr ir bijis vokāls. Vienmēr bijis līderis. Vienmēr runājis ar visiem. Palīdzējis visiem. Vienmēr bijis draudzīgs. Mēģinājis sevi virzīt pareizajā virzienā. Tās ir labākās Jāņa īpašības. No tām tu tikai vari mācīties," par Blūmu teic Biedriņš.
"Viņš arī man bija liels piemērs, kas dzina uz priekšu. Mums visu laiku ar viņu bija [savstarpējā] cīņa, kad mēs bijām vienā komandā. Viņš bija labs aizsargs. Es biju ļoti labs uzbrukumā. Mēs visu laiku viens otru vilkām uz augšu," par Blūmu saka bijušais Latvijas izlases spēlētājs, arī treneris Kristaps Valters.
Bet pašam Blūmam, runājot par karjeru, jāatzīst: "Man karjeras svarīgākā komanda vienmēr bijusi Latvijas izlase, kur esmu daudz izsvīdis. Nekad nepatika neaiziet uz treniņu. Daudz izsvīdis esmu izlases labā. Tagad es skatos, pārdzīvoju par viņiem.
Atbalstu un priecājos, ka viss sanāk. Beidzot tas ir noticis, ka neviens neatsaka un visi ir. Tas ir super."
"Iziet un ar viņu uzspēlēt viņa pēdējā spēlē – tas bija tikai gods un lepnums. Es neesmu pārliecināts, ka vispār kādreiz to darīšu, bet tāpēc, ka tas cilvēks tev ir tuvs un tā spēle ir tuva – tur nebija jautājumu. Bija jādara vienkārši," savs sakāmais ir arī bijušajam izlases spēlētājam Kasparam Kambalam.