Lai gan savu pirmo spēli Latvijas izlases rindās Janičenoks neatceras, taču LTV raidījumam “Sporta studija” viņš atzīst – tagad ir noslēgusies ļoti liela dzīves daļa, kurā izbaudīts pilns emociju spektrs. Viņš atklāja, ka Latviju pārstāvējis jau kopš 14 gadu vecuma.
“Es negribēju būs par veterānu, kurš ir paņemts tur [izlasē] aiz cieņas vai iepriekš padarītiem darbiem. Kad pienācis laiks, jāsaprot īstajā brīdī,” atzina Janičenoks.
Šobrīd daudzi spēlētāji, saudzējot savu veselību un par prioritāti liekot klubus, no dalības izlasē atsakās. Janičenoks tā neesot darījis – ja saukts uz izlasi, vienmēr bijis gatavs palīdzēt un būt iespējami labākā formā. Taču viņš nepārmet puišiem, kas šobrīd atsaka izlasei – uz katru gadījumu, viņaprāt, jāskatās individuāli.
Spēlējot izlasē, Janičenokam ir bijis gan kauns, gan arī prieks – ir bijušas negulētas naktis, kad nevar aizmigt aiz satraukuma par padarīto, bet ir bijušas naktis, kad miegs nenāk aiz vilšanās.
Lielākā vilšanās, spēlējot izlasē, Janičenokam bijusi 2009. gadā, kad Latvijas izlase Polijā aizvadīja Eiropas čempionātu. Toreiz tika uzvarēta Vācija, taču cīņu izlase neturpināja – kaut kā pietrūka. Līdz pat šim laikam Janičenoks nav sapratis, kur bija vaina – vēl joprojām nav skaidrības, kāpēc tas tā noticis. “Jautājumu vairāk nekā atbilžu. Šis gadījums palicis atmiņā ar neizpratni – esi izdarījis, bet palicis pie sasitas siles,” atceras Janičenoks.
Tikmēr ar gandarījumu viņš atceras 2017. gada Eiropas čempionātu Stambulā, it īpaši uzvaras pār Krieviju un mājinieci Turciju.
Janičenoks ir visu laiku ceturtais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē – savu valsti viņš pārstāvējis 140 spēlēs un guvis 1376 punktus. Šobrīd viņš izlases spēlētājiem novēl sasniegt vismaz 100 spēļu robežu un pat 200, ja vien to ļaus noteikumi un izspēļu kārtības izmaiņas.
Janičenoks neslēpj, ka viņam ļoti simpatizē U-18 izlases puiši, kuri šogad Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba medaļas. Īpaši viņu pārsteidz jauniešu varēšana profesionāli atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kas noteikti ir vecāku, treneru un aģentu kopīgs darbs.
