Jau pirms spēles nācās dzirdēt no trenera, ka mūsējām pašas svarīgākās spēles būs nākamās trīs, bet Serbija ir grupas favorīte. Kā spēle aizies, tā arī rīkosies. Spēle aizgāja labi, tāpēc, manuprāt, nedaudz par ātru tika atdota iniciatīva. Ar viņām varēja spēlēt un varēja uzvarēt. Protams, ka iespaidoja divi faktori - Anetes [Jēkabsones-Žogotas] savainojums un [Anetes] Šteinbergas pārāk ātri sapelnītās piezīmes. Līdz ar to zem groziem problēmas tikai pieauga. Vai šāda treneru stratēģija attaisnosies, redzēsim.
Ja vinnēsim nākamās spēles un iekļūsim nākamajā kārtā, varēsim viņiem likt galvā pat divus Jāņu vainagus. Taču reizēm gadās arī tā, ka pirmajā spēlē izlaisto spēles pavedienu vairs nesanāk notvert. Jāapzinās, ka šeit ir pavisam cita spriedze un cits basketbols nekā bija pārbaudes spēlēs.
Arī šādā spēles ritējumā, kā pret Serbiju, var atrast pozitīvo. Pirmkārt, normālu pieredzi ieguva otrais sastāvs un pirmais lieki neiztērēja spēkus. Jāņem vērā, ka komandā ir piecas debitantes, tāpēc viņas jau paspēja ieiet čempionāta atmosfērā, un pirmais lampu drudzis būs garām. Ka tāds bija, varēja redzēt spēles sākumā, jo abām komandām bija daudz kļūdu, nervozēšanas. Tāpēc arī Šteinbergai tik ātri sodi. Taču otrreiz šādu kļūdu viņa nepieļaus. Palīdzēs arī tas, ka sezonu ir bijusi [Ainara] Zvirgzdiņa komandā. Cerams, ka meitenes šo pieredzi labi parādīs jau nākamajās spēlēs.
Epizodiski otrais sastāvs nospēlēja labi, taču trūka stabilitātes un noturīguma. Dažas no jaunajām atstāja labu iespaidu. Vispirms [Kate] Aizsila. Droši iegāja spēlē, nebaidījās uzņemties iniciatīvu, jo, kad nespēlēja Anete [Jēkabsone-Žogota] un Gunta [Baško-Melnbārde], kādai bija jāvelk spēle. Viņa gana droši vadīja saspēli. Jā, bija kļūdas, bet pēc tām viņa nenolaida rokas. Iepriecināja arī [Kristīne] Vītola, kas savāca daudz bumbu. Vītolai šāda iespēja pavērās pēc Šteinberga noiešanas no laukuma. Tikai metieni no groza apakšas varēja būt precīzāki, un beigās pārāk bieži pazaudēja pretspēlētājas zem sava groza un tām bija netraucēti metieni.
Vienubrīd šķita, ka meitenes pārāk ātri visu grib atrisināt ar tālmetieniem. Taču sava loģika bija - sākumā labi krita trīspunktnieki un jāizmanto tie ieroči, kas dod rezultātu. Kad vairs nekrita, tad gan vairāk varēja mēģināt tikt tuvāk grozam.
Taču jāsaprot, ka šis izlases modelis atšķiras no tā, kurā es spēlēju. Mums bija Zane [Tamane], Liene [Jansone], Aija [Brumermane]. Tagad tādas jaudas zem groza nav. Jā, mājās palika [Sabīne] Niedola, taču viņa spēlē līdzīgi Šteinbergai, un Zvirgzdiņš izvēlējās to, kas pie viņa spēlēja. Līdz ar to arī treneris ir izvēlējies nedaudz citu spēles manieri - vieglās garās vairāk kustas, iet ārā, liek blokus, pašas met trīspunktniekus, ir agresīvākas. Bet pēdējā laikā arī viss sieviešu basketbols ir mainījies - kļuvis ātrāks, atlētiskāks. Trenerim jāiet laikam līdzi un maksimāli jāizmanto tie spēlētāju resursi, kas viņam ir pieejami.
Divas ceturtdaļas bija labas, tāpēc pat žēl, ka beigās ir -16. Cerams, ka nenāksies skaitīt zaudētos grozus. Pēc spēles rezultātam tādam nevajadzēja būt. Ar visu otro sastāvu. Tāpēc arī nedaudz kremt, ka netika līdz galam pārbaudīti serbiešu nervi, jo viņas tikai cilvēki vien ir un arī kļūdās. Spēles sākumā tas bija labi redzams, jo sevišķi, kad mūsējām sakrita tālmetieni. Bet četras spēles tādā režīmā nav joka lieta, tāpēc spēku pataupīšana ir saprotama. Vai tā attaisnosies, redzēsim pēc dažām dienām. Un daļēji jau piektdienas vakarā.
