Sporta komandas Latvijā galvenokārt balsta divi finansējuma avoti – pašvaldību budžets un reklāmdevēju līgumi. Par vieniem un tiem pašiem naudas avotiem sacenšas ne tikai basketbola klubi, bet arī profesionālas un pusprofesionālas komandas futbolā, hokejā, volejbolā un handbolā.
Modelis praktiski tikai ar pašvaldības mārketinga budžetu, protams, nevar nodrošināt sporta funkcionēšanu tik lielos apmēros, kā gribētos,
paskaidroja Andris Blaka, kura mediju aģentūra „Mindshare” ir padziļināti pētījusi Latvijas sporta mārketinga tirgu.
"Jautājums, vai vajag tik daudz komandu? Es domāju – pamatots jautājums," uzsvēra sporta mārketinga speciālists Blaka.
Latvijas futbola klubiem viens no lielākajiem attīstības dzinuļiem ir iekļūšana Eiropas kausos, kur katras kvalifikācijas kārtas pārvarēšana ienes kontā prāvus naudas līdzekļus. Turpretim
Latvijas basketbola klubiem dalība Eirokausos ir finansiāls slogs, nevis atvieglojums.
"VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups saskata, ka viss sports Eiropā, izņemot futbolu, tomēr balstās uz ambīcijām. Turpretim ekonomiskā efekta no kluba spēlēšanas Eiropas kausos nav, jo tas nozīmē vairāk izdevumu nekā ienākumu.
Savukārt BK ”Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics uzsvēra, ka Eiropas kausu komandai spēlētāju acīs ir augstāka vērtība.
"Galvenais burkāns ir prestižs. Ja esi Eiropas kausu komanda, vari citādi komplektēt sastāvu, jo spēlētāji ir tendēti uz karjeras attīstību un viņiem Eiropas kausi neatkarīgi no līmeņa ir nozīmīgs slieksnis, kas ir jāpārvar ceļā uz sportiskām virsotnēm," paskaidroja Pleinics.
Profesionālā sporta spēcīgākais stūrakmens visā pasaulē ir skatītāji.
Viņu iztērētā nauda par sacensību skatīšanos klātienē un pie ekrāniem nodrošina sporta industrijas asinsriti. Uzskatāmākais piemērs Latvijā ir bokseris Mairis Briedis - lai redzētu viņu darbībā, desmitiem tūkstoši cilvēku ir gatavi ne tikai pirkt biļetes, bet arī maksāt par cīņas translācijas skatīšanos. Latvijas sportā tas gan ir izņēmums nevis iedzīvojusies lietu kārtība.
Blaka vaino līdzjutējus, kas par savu izklaidi negrib maksāt, abonējot noteiktu televīzijas vai interneta kanālu. "Negribi nomaksāt savu naudu par to, ka fanosi kādam līdzi, tad esi sūdīgs līdzjutējs. Latvija ir pilna ar šādiem līdzjutējiem," pauda mārketinga speciālists.
Valsts čempionvienības "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups uzskata, ka
Latvijā sekmīgi var pastāvēt tikai četri līdz pieci profesionāli basketbola klubi, kuriem būtu jāstartē Baltijas mērogā, bet LBL risinātos kā lielāko novadu komandu sacensības.
Jaunupa ieskatā varētu darboties 10-12 pusprofesionāli, bet stabili novadu klubi, kas jauniem spēlētājiem dotu brīnišķīgu 2–3 gadu attīstības perspektīvu.
Arī BK "Ventspils” ģenenerālmenedžeris Pleinics pieļauj, ka Latvijas klubu basketbola attīstības vektors neizbēgami būs citā virzienā, drīzāk tuvojoties amatieru basketbolam, nevis Eirolīgai, jo tam nav atbilstoša finanšu pamatojuma.
Pašmāju basketbola sacensības var piepildīt tribīnes reģionos - to ir apliecinājuši sekmīgākie LBL 2. divīzijas klubi.
Viens no uzskatāmiem piemēriem ir basketbola klubs „Saldus”. Savulaik vairākas sezonas spēlējuši augstākajā divīzijā, saldenieki saprata, ka elites līmenis ar pilsētas naudas un vietējo basketbolistu resursiem ir pārāk liela greznība. Kluba pašreizējais budžets – 30 tūkstoši eiro – ir vismaz trīsreiz mazāks, nekā būtu nepieciešams spēlēšanai LBL, lēš kluba vadītājs Edgars Buiķis.
BK „Saldus” valdes priekšsēdētājs Buiķis paskaidroja, ka
saldenieki labprāt spēlētu LBL, ja līga būtu mazliet vājāka un tajā nespēlētu BK "Ogre", BK "Ventspils", "VEF Rīga" un varbūt vēl kāda komanda, kas visas iesaistītos Baltijas līgā.
Tāds LBL līmenis būtu atbilstošs BK "Saldus" līmenim un finanšu rocībai.
Vairāku pakāpju kārtības iedibināšanai ļoti būtiska būtu vadošo klubu nostāja, ja tie piekristu startēt tikai Baltijas mērogā un cīņā par Latvijas čempionāta medaļām neiesaistītos, līdzīgi kā hokejā Rīgas "Dinamo”. Pleinics uzskata, ka par šādu modeli varēja diskutēt pirms 10 vai 15 gadiem, bet ne tagad, savukārt Jaunupam nebūtu iebildumu pret "VEF Rīga" nestartēšanu Latvijā, ja par to vienotos visi Baltijas sacensībās startējošie klubi.
"Zinot kolēģu noskaņojumu, man liekas, ka šī versija ir neiespējama, bet, ja jautā personīgi man, es domāju, ka tā nav problēma," teica Jaunups.
Klubu basketbols Latvijā sarežģītā situācijā bija jau pirms pandēmijas. Skaidrs, ka pēc pandēmijas profesionālu basketbolu klubu un līdz ar to profesionālu basketbolistu skaits Latvijā būs mazāks. Līdzīga situācija sagaida arī citus sporta veidus.
Blaka neizmantotu potenciālu saskata augstskolu resursos, lai sportists pusprofesionāli sportotu un iegūtu izglītību. "Tas ir tiešām ļoti svarīgi, lai sportisti iegūtu izglītību," viņš teica. "Mums vajadzētu uz to ļoti nopietni skatīties un analizēt."
Mēdz teikt, ka tieši krīzē var saskatīt iepriekš nepamanītu iespēju. Latvijas klubu basketbola nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, vai vietējā basketbola sabiedrība spēs saskatīt ne tikai krīzi, bet arī iespēju.
