Sporta studija

Bokseris Briedis Sporta muzejā iepazīst Austrālijas latviešu veikumu sportā

Sporta studija

Latvijas olimpieši sūta ekipējumu uz Ķīnu un piesargājas no vīrusa

Intervija: Raimonds Vējonis un Kaspars Cipruss. 2 gadu atskaites punkts

Bez skatītājiem laiki jo īpaši sarežģīti. Saruna ar Basketbola savienības vadītājiem Vējoni un Ciprusu

Tieši pirms diviem gadiem 21. janvārī par Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidentu ievēlēja bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Stājoties amatā, viņš nevarēja iedomāties izaicinājumus, kādus drīz vien radīja Covid-19 pandēmija. Pēc nepilna pusgada par Vējoņa labo roku jeb LBS ģenerālsekretāru kļuva Kaspars Cipruss.

ĪSUMĀ:

  • LBS iespējas nopelnīt nodrošina starptautiski pasākumi; pandēmijas laikos trūkst skatītāju finanšu devuma.
  • Basketbolā jauniešiem plāno izcilības centrus, sporta skolu treneru algām LBS savas finanses neatvēlēs.
  • Prioritāro sporta veidu noteikšanu basketbols atbalstītu, bet apzinās politiska lēmuma sarežģītību.
  • LBS vēlas palielināt stabilu klubu skaitu, cer uz Eirolīgas līmeņa kluba tapšanu.
  • Raimonds Vējonis turpinās darbu Basketbola savienībā arī Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē.

Nav pasākumu, nav finansējuma – tāds īsumā ir abu LBS amatpersonu vērtējums par aizvadītajiem pāris gadiem. Kovida situācijā uzņēmēji neziņas par nākotni dēļ kļuva piesardzīgāki par sadarbību, kā arī pēc nodokļu reformas daudziem zuda vēlme atbalstīt sportu, sarunā Latvijas Televīzijas “Sporta studijai” atzina Vējonis. 

Basketbola terminoloģijā runājot, nav gan tā, ka kāds būtu paņēmis taimautu – basketbola dzīve nav uz pauzes, bet, protams, kopējā situācija valstī un pasaulē atstājusi ietekmi.

Ļoti svarīgs atbalsts sportā – arī finansiāli – ir skatītāji.

LBS vienus no lielākajiem ieņēmumiem gūst tieši izlašu spēlēs, taču, sākoties pandēmijai, tās notika bez publikas.

Valsts sniegtais finansējums nekad nav pietiekams, atzina Cipruss. Pēc viņa teiktā, piemēram, astoņu izlašu (6 jauniešu un 2 pieaugušo) darbībai vajadzīgi apmēram 1,5 miljoni eiro, bet pēc kritērijiem no valsts var dabūt 300–400 tūkstošus eiro. Pārējais jānodrošina no sponsoriem un saimnieciskās darbības. Ja nav iespējas piesaistīt skatītājus, nevairojas arī rīkotāju ienākumi.

Starptautiski turnīri sniedz iespēju nopelnīt

Finansiāla veiksme ir arī iespēja sarīkot Latvijā kādu starptautisku turnīru – 2019. gada vasarā Rīgā notika daļa spēļu Eiropas čempionātā sievietēm, bet pērnvasar pasaules čempionāts basketbolā U-19 izlasēm.

“Jo vairāk pasākumu, jo lielāks finansējums, jo lielāks apgrozījums,”

sacīja Cipruss.

Viņš cer, ka Rīgai izdosies kļūt par Eiropas basketbola čempionāta mājvietu vīriešiem 2025. gadā, un tas ienestu pietiekami lielu naudu gan basketbolam, gan valstij. LBS vadība ir gandarīta, ka patlaban gan valdība, gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas pārrauga sporta jomu, saprot un atbalsta starptautisku pasākumu nepieciešamību. Šāda līmeņa turnīru norise pašu mājās dod arī papildus motivāciju jaunajiem sportistiem, taču pēdējie divi gadi jaunatnes sportā bijuši sarežģīti, un ne tikai basketbolā.

Kritisks punkts – treneru atalgojums

Galvenais jautājums ir par treneru atalgojumu. Latvijā jaunatnes basketbola sistēmā darbojas apmēram septiņi tūkstoši bērnu un 250 treneri, bet kopumā sporta skolas apmeklē 40 000 bērnu un jauniešu un strādā 1300 treneri, kuru atalgojums ir visai trūcīgs. Sporta skolu treneriem algas maksā IZM un pašvaldība, kur atrodas konkrētā sporta skola.

“LBS noteikti nemaksās algas sporta skolu treneriem,”

atbildēja Cipruss, jautāts, kā LBS tomēr iespējami vairāk varētu iesaistīties jaunatnes basketbola attīstībā. LBS trenerus atbalstot arī finansiāli dalībai kvalifikācijas celšanās apmācībās. 

Cipruss atkārtoti uzsvēra, ka pašreizējā situācijā LBS nav lielu iespēju papildināt savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības un sponsoriem, bet ar valsts piešķirto naudu visam nepietiek, turklāt kritēriji finansējuma piešķiršanai ir visiem sporta veidiem vienādi.

Basketbola savienība sadarbojas ar LBS padomes loceklim Edgaram Šnepam daļēji piederošu uzņēmumu SIA "Sporta halle", kas izplata "Molten" bumbas, un tieši ar šādām bumbām spēlē Latvijas jaunatnes basketbola līgā. Dilemmu situācijā Cipruss gan nesaskata, jo citu izplatītāju piedāvājuma LBS nav. LBS saņem arī noteiktu skaitu bumbu bez maksas, bet tās tiek pieaugušo komandām un izlasēm, kā arī LJBL fināliem. Iespēju plašāk atbalstīt sporta skolas LBS ierobežota budžeta dēļ nesaskata. 

Prioritāro sporta veidu nosaukšana – politiski sarežģīta

LBS daudz iesaistoties treneru apmācībā, un par prioritāti ir izvirzīta sava veida basketbola akadēmijas jeb izcilības centra veidošanu, lai jaunie talanti tiktu koncentrēti vienuviet, nodrošinot nepieciešamos apstākļus kvalitatīviem treniņiem, fizioterapijai un dzīvošanai. LBS ir izstrādājusi arī jauniešu reģionālo izlašu konceptu, bet kovida dēļ to vēl nav izdevies iedarbināt, piebilda Vējonis.

Mērķtiecīgam valsts finansējuma izlietojumam Vējonis uzskata par lietderīgu Latvijā noteikt prioritārus sporta veidus, bet viņš atzīst, ka tas negatīvi ietekmētu ne vienu vien pašvaldību un sporta skolas, kas darbojas citos sporta veidos.

Tādēļ politiska lēmuma pieņemšana par prioritārajiem sporta veidiem esot sarežģīta.

LBS pārstāvji arī norādīja, ka, salīdzinot ar Rīgu, kur tikai vēl taps tā dēvētā Basketbola māja jeb komandu sporta spēļu halle, Latvijas reģionos ir ļoti laba sporta infrastruktūra. Piemēram, Liepājā, Valmierā, Ventspilī ir spēcīgi basketbola klubi, caur kuriem pēc iespējas vairāk jauniešiem var dot iespēju spēlēt basketbolu. LBS arī runājot ar Latvijas pašvaldību vadītājiem par atbalstu basketbolam, lai veidotu piramīdu, kuras apakšā ir klubs un veidojas zināma pēctecība.

“Mērķis ir palielināt klubu skaitu – nevis klubi viendienīši, bet stabila vērtība. Bieži vien tas ir politisks lēmums un sasaistās ar finansējumu,” atzina Vējonis, piebilstot, ka tam jābalstās uz sistēmu, nevis kāda pilsētas mēra labvēlību.

Cipruss gan piebilda, ka

gribēšana un varēšana pašvaldībās nav viens un tas pats.

Turklāt basketbola klubos sistēma vēl ir pārejas procesā no postpadomju uz Rietumu principiem ar privāto ieguldītāju piesaistīšanu, kas jau ir paveikts, piemēram, Igaunijā, piebilda LBS ģenerālsekretārs. 

Klubu spēļu kalendārs prioritāri tiek pakārtots starptautiskām spēlēm, kam nākamajā pozīcijā seko Latvijas–Igaunijas līga,  bet tālāk ir pārējie turnīri. LBS attīstības stratēģija paredz arī Eirolīgas kluba tapšanu, bet jautājums ir par atbilstošu finansējumu. Turklāt ar finansēm vien nepietiek, lai garantētu dalību Eirolīgā, jo pirms tam nepieciešami arī augsta līmeņa panākumi. 

Pēc pirmajiem diviem gadiem LBS prezidenta amatā Vējonis darbu negrasās pamest un turpinās darboties amatā arī 2022. gadā, kad oktobrī paredzētas Saeimas vēlēšanas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt