Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Latvijas ""Free diving"" sportiste un instruktore Beata Grickeviča.

Kāpēc Latvijas jaunajiem basketbolistiem plīst krusteniskās saites?

Basketbolistus vajā ceļgala krustenisko saišu plīsumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ceļgala krustenisko saišu plīsums ir problēma, kas nomāc Latvijas sportistus. It īpaši bieži tā vērojama basketbolā. Tā divu nedēļu laikā krusteniskās saites pārrāvuši divi basketbolisti – BK “Barons”/”Kvartāls” spēlētājs Kristaps Dārgais un BK “Ventspils” basketbolists Rihards Lomažs.

Lomažs LTV raidījumā “Sporta studija” atklāja – pirms traumas juties labi, nekas nav liecinājis, ka kaut kas tāds varētu notikt. Viņam krusteniskās saites plīsa jau spēles piektajā minūtē. Taču apdomājoties sportists secina – jā, ilgākā atpūta, kas bijusi, ir divas nedēļas....

Arī Dārgais atzina – neko jau tādu viņš nebija izdarījis, vien to pašu, ko parasti. Jā, tajā spēlē bijis ilgs spēles laiks, viņš uzņēmās vairāk iniciatīvas nekā parasti, ķermenis neizturēja. Jā, un arī nogurums.

Trīs basketbolisti – Kaspars Vecvagars, Dāvis Bertāns un Jānis Bērziņš pamanījušies pārraut krusteniskās saites pat divreiz tai pašai kājai. Vairumā gadījumu pie vainas nogurums un pārslodze.

“Uzskatu, ka otrā reize vairāk bija neveiksmes faktors,” tā “Sporta studijai” atklāja Bērziņš. Jā, pirmajai reizei bijis izskaidrojums – gara sezona, nogurums, pārāk maz pievērsta uzmanība tam, ko ēd – vairāku faktoru kopums.

“Abas reizes sezona sanāca pasmaga. Pirmo reizi notraumējos pēdējā spēlē. Otrajā reizē sanāca trīs diezgan pamatīgi treniņi mazāk nekā 26 stundu laikā,” par savām traumām pastāstīja Bertāns.

Vecvagars neslēpa, ka par traumām daudz domājis. “Pie tāda noguruma ātrajā uzbrukumā nebūtu skrējis ar tādu jaudu,” uzskata basketbolists, piebilstot, ka laiku pagriezt atpakaļ jau nevar. Traumas esot katru sezonu, un, runājot par krustenisko saišu plīsumu, neviens īsti nevarot pateikt, kāpēc tā notiek. Kāds vaino zāli, kāds apavus, kāds fizisko sagatavotību. Vienotas atbildes nav un nebūs.

Fizioterapeits Raivis Aršauskis “Sporta studijai” atklāja kopsakarību – kad sportists tuvojas lieliem sasniegumiem, viņš sāk plīst nost. Turklāt sportā pārāk maz vērības tiek pievērsts sporta medicīnai. Fizioterapeits salīdzina ar automašīnu – jauns spēkrats pēc 10 000 kilometru nobraukuma tiek dzīts uz servisu. Kas notiktu, ja auto apskatītu tikai pēc 100 000 kilometru noskrējiena?

Fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis norāda uz to, ka pārāk liela uzmanība sportā no treneru puses tiek pievērsta konkrētajam sporta veidam, bet nevis fiziskajai sagatavotībai. Treneriem vajadzētu saprast ne tikai sava sporta veida specifiku, bet arī fizisko sagatavotību un atjaunošanās procesu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti