Pērnā gada nogalē par Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) direktoru apstiprinātais Krūmiņš kopš 1994. gada trenēja dažāda vecuma Latvijas jauniešu izlases un pieredzi darbā ar jaunajiem basketbolistiem iekrāja arī iepriekš. Pēc slimības dēļ noslēgtas basketbolista karjeras Krūmiņš kopš 1983. gada ir bijis basketbola treneris dažādos līmeņos.
Latvijas valstsvienību neveiksme, nekvalificējoties Eiropas čempionātu finālturnīriem, arī Krūmiņam raisīja pārdomas par cēloņiem. Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāra Kaspara Ciprusa teiktajam, ka treneru kolektīvs netiek līdzi spēlētāju līmenim, Krūmiņš piekrīt par tikai desmito daļu. Krūmiņš uzsvēra, ka visu mūžu treneru arodā pavadījušiem speciālistiem ieteikumus varētu dot vienīgi NBA līmeņa basketbolisti, kādu izlases sastāvā kvalifikācijas turnīrā nebija.
Krūmiņš saskata tendenci spēlētājiem nereti apšaubīt treneru lēmumus, kam, viņaprāt, var būt vairāki iemesli.
"Ja spēlētājs, kas aizbrauc spēlēt uz ārzemēm, uzskata uzreiz, ka viņš ir gudrāks par jebkuru treneri Latvijā, tad kaut kas nav pareizi veikts. Vai nu [vainīgi] jaunatnes treneri, vai aģenti, vai pašam spēlētājam ar galvu viss nav kārtībā," teica Krūmiņš. "Kāpēc tad ārzemju klubos, kur spēlētāji nonāk, parasti vienmēr visiem ir mute ciet un visi klausa treneri? Acīmredzot tāpēc, ka maksā lielu naudu un skaidri zini, ja pateiksi kaut ko nepareizi, tad nespēlēsi vai brauksi mājās."
Krūmiņš apšauba, vai kvalitatīva ārzemju trenera piesaistīšana būtu risinājums, turklāt ne tikai finanšu dēļ.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Piesaistot ārzemju treneri, viņš nebūs laimīgs, ieraugot komandu vienu dienu pirms spēles, uzsvēra Krūmiņš. "Kādu savu basketbola filozofiju viņš [ārzemju speciālists] varēs komandā ielikt? Nekādu, uzlaidīs spēlētājus laukumā, un viņi spēlēs," piebilda Krūmiņš.
Naudu, ko prasa ļoti labs ārzemju treneris, Krūmiņš labprātāk ieguldītu paplicinātajā Latvijas jaunatnes basketbolā.
Daļa perspektīvu jauno basketbolistu ir devušies uz ārzemēm, bet vairākām jauniešu izlasēm jāspēlē B divīzijā, lai gan līdz 2013. gadam visas jauniešu izlases bija spēcīgākajā A divīzijā. Kaut arī nonākšana zemākā līmenī netika uzskatīta par nozīmīgu neveiksmi, Krūmiņš A divīziju uzskata par nopietnu rādītāju. Viņš atgādināja, ka medaļotajās jauniešu izlasēs bija spēlētāji, no kuriem vēlāk izauga valstsvienības līmeņa basketbolisti.
Daudzi bijušie spēlētāji ir kļuvuši par izciliem treneriem pieaugušo basketbolā, bet, lai speciālists ielēktu jaunatnes basketbolā, pašam ir jāizaudzina vismaz viena basketbola paaudze, uzskata Krūmiņš. Viņaprāt, lejupslīdi jaunatnes izlašu sniegumā iezīmēja laiks, kad komandu trenerus praktiski izvēlējās LBS vadība, bet Treneru komisija tikai apstiprināja ieteiktos kandidātus.
Krūmiņš arī apšauba, vai valstsvienības vadība iepriekš tika nokomplektēta gana profesionāli.
Lai gan Latvijā ir pietiekoši daudz pieredzējušu treneru bez darba, iespēja izmantot viņu gudrus padomus netika izmantota,
tā vietā paļaujoties uz paziņām, bijušajiem komandas biedriem vai personām no draugu loka.
Vīriešu valstsvienībai kritiski neveiksmīgajā kvalifikācijas spēlē pret bulgāriem Krūmiņu pārsteidza Roberta Štelmahera darbība, jo izlases galvenais treneris maču novadījis pilnīgi neatbilstoši tam, kā ir darbojies visu mūžu. "Cik pazīstu Robertu Štelmaheru, viņam vienmēr ir bijusi sistēma, ir bijusi kārtība un disciplīna. Principā nerausta spēlētājus un priekšu un atpakaļ. Tas, ko mēs redzējām šajā spēlē, bija diena pret nakti," atzina Krūmiņš.
No izlases spēlētājiem Krūmiņš sagaida entuziasmu pārstāvēt savu valsti nacionāla principa dēļ, jo viņi atšķirībā no trenera nesaņem atalgojumu par valstsvienībā paveikto.
