LBS valde vienojās par nepieciešamību izstrādāt finanšu līdzekļu aprites kontroles mehānismu, kā arī nolēma veikt rēķinu auditu, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par pārtēriņu valstsvienības gatavošanās posmā 2017.gada Eiropas čempionātam un dalības laikā finālturnīrā.
Savukārt jautājumu, vai LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps ir prasījis bijušajam izlašu direktoram Mārim Jučmanim atdot viņam valsts piešķirto prēmiju Basketbola savienībai, nolemts skatīt 19.martā. LBS valde vispirms vēlējusies gūt skaidrību par finanšu līdzekļiem, lai varētu pieņemt nākamos lēmumus.
LBS valdei bija lielas pretenzijas jautājumos par finanšu apriti, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt darba attiecības ar finanšu direktoru Arvīdu Grigaļāviču.
Valde arī nolēma pārskatīt dažu personu darba pienākumus attiecībā uz naudas izlietojumu, piebilda Voins.
Tiesībaizsardzības institūcijas vēl vērtē Jučmaņa iesniegumu juridiski, savukārt LBS valde lēma, ka nav pieļaujamas šādas darbības, ja tādas ir notikušas, sacīja Voins. Viņš atzina, ka pašlaik nav juridiska pamata LBS pieņemt Šnepa vai Jučmaņa nostāju, un jāsagaida likumsargu institūciju lēmums.
Uz valdes sēdi 19.martā ir uzaicināts arī Jučmanis, un tad varētu tikt pieņemti nākamie lēmumi. Voins sagaida, ka tobrīd varētu būt skaidrība par LBS saņemtajiem rēķiniem. Uz trešdien notikušo sēdi Jučmanis nebija aicināts, jo LBS vēlējās vispirms tikt skaidrībā ar iekšējo informāciju, paskaidroja Voins.
LBS prezidents atzina, ka iepriekš viņa vadītajā organizācijā nekas tāds nav ticis piedzīvots. Voins gan neuzskata, ka finanšu pārtēriņos nauda varētu būt tikusi tērēta neatbilstošām vajadzībām.
Valdes loceklis Edgars Jaunups ar LBS revidentu apkopos informāciju un 19.martā ziņos, kas jāmaina sistēmas uzlabošanai, sacīja Voins.
Šneps žurnālistiem apliecināja, ka ir uzturējis saziņu ar Jučmani, taču nav nodarbojies ne ar izspiešanu, nedz šantāžu. Viņš uzskata, ka smagie apvainojumi ir nepatiesi.
Savukārt Grigaļāvičs Latvijas Radio teica, ka nav saņēmis no LBS nekādu informāciju ar norādi uz likuma punktu, par ko būtu atlaists. Viņš arī noliedza, ka par līdzekļu pārtēriņu nebūtu laicīgi informējis LBS. Grigaļāvičs piebilda, ka "ar cipariem Jučmanim ne vienmēr ir gājis gludi", neraugoties uz augstu profesionālo kvalifikāciju. Kamēr Grigaļāvičs daudzus gadus strādā LBS, savienība nav saņēmusi nevienu savienības darbinieka ziedojumu.
Tikmēr basketbola apskatnieks Artūrs Šēnhofs Latvijas Radio konfliktu raksturoja kā ietekmes dalīšanas centienus, kas par nelaimi basketbolam tiek risināti publiski. Jau jūnijā Šēnhofs norādīja, ka LBS valdē ir iekšējā kašķēšanās, kuras dēļ arī šis konflikts radies.
KONTEKSTS:
Bijušais Latvijas izlašu direktors Jučmanis iepriekš informēja, ka LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps viņam prasījis atdot Basketbola savienībai valsts prēmiju. Ar sūdzību par izspiešanu un šantāžu Jučmanis vērsās KNAB, kas lietu novirzīja Valsts policijai. Savukārt LBS vainoja Jučmani apmēram 53 000 eiro pārtēriņā, strādājot basketbola izlašu direktora amatā.
Valsts prēmija par Latvijas izlases uzvaru Eiropas čempionātā 3x3 basketbolā Jučmanim piešķirta pērnā gada beigās kā izlases tehniskajam menedžerim. Jučmanis pauda, ka Šneps viņam stāstījis par ierastu praksi prēmiju "aizskaitīt atpakaļ", paturot sev nelielu procentu. Jučmanis par šādu praksi dzirdējis pirmoreiz.
Šneps kategoriski norobežojās no apgalvojumiem, ka Jučmanim prasīts atdot prēmiju. Sešus gadus Jučmanis bija izlašu direktors, un pārtēriņi bija viņam hroniski, sacīja LBS ģenerālsekretārs.
Jau pirms vairāk nekā gada LBS nolemts no Jučmaņa šķirties, un uz vīriešu izlases direktora amatu rīkots konkurss. Taču pēc valstsvienības galvenā trenera Ainara Bagatska lūguma nemainīt personālu un komandas mikroklimatu sekoja lēmums atstāt pašlaik bērna kopšanas atvaļinājumā esošo Jučmani amatā līdz 2017.gada Eiropas čempionāta beigām.
