"Senākos laikos, kad "Žalgiris" neatradās labā finansiālā situācijā, vadība devās pie sponsoriem un lūdza palīdzību, lai atbalstītu komandu. Tagad ir pavisam cits stāsts. Mēs vairs nesakām – dodiet mums naudu," skaidroja komandas direktors un bijušais spēlētājs Pauļus Jankūns. Viņš norādīja, ka komanda "pārdod emocijas". Tāpat atbalstītāji tiek saukti par partneriem.
Šosezon kluba "Žalgiris" budžets būs nedaudz vairāk kā 11 miljoni eiro. Liels atspaids ir pilsētas devums – finansiāli un par pilsētās līdzekļiem uzbūvētās arēnas pārvaldības nodošana klubam. Pateicīgie apstākļi ļauj klubam arī pašam pelnīt ne vien no arēnas, bet arī biļešu tirdzniecības.
"Mūsu mērķis ir, lai ne tikai tēvs atnāk uz arēnu un noskatās spēli, bet viņam sev līdzi jāpaņem māte un divi bērni.
Spēles apmeklēšana ir domāta visai ģimenei. Turklāt tas sevī ietver ne tikai spēles skatīšanos, bet arī ko vairāk. Skatītājiem jāsniedz pēc iespējas vairāk," teica Jankūns.
"Žalgiris" sevi pozicionē kā Baltijas komandu. Sezonā garantētas 17 mājas spēles pret Eiropas basketbola grandiem, kas piesaista cilvēkus no Igaunijas, Latvijas, Polijas.
15 tūkstoši līdzjutēju Eirolīgas spēlēs – nav problēma. Savukārt savākt sešus tūkstošus uz Lietuvas līgas spēlēm ir pavisam cits stāsts.
Tas tik un tā ļauj pacelt kopējo Lietuvas basketbola līgas līmeni – līga ar naudas balvām, lielu TV auditoriju.
Pēc "Žalgiris" un Lietuvas basketbola seko futbols. Lietuvas tas šobrīd nepieredz vieglākos laikus – valsts vēlas pārņemt futbola federāciju, jo tur vadībā atrodas personas, kuras ar savu kriminālo pagātni grauj futbola reputāciju. Stadionu infrastruktūra ir akūts jautājums, jo īpaši Viļņā, kur federācijas izveidotā stadionā spēlē gan jaunieši, amatieri un profesionāļi. Tomēr Lietuvas Futbola līga var dzīvot patstāvīgi stabilos apstākļos, kas kopējo konkurences līmeni spēj paaugstināt.
FK "Sūduva" komunikācijas speciālists Daļus Matvejevs neslēpj, ka Lietuvā futbols nav labākajā līmenī. "Mēs apzināmies, ka Latvijas futbola klubiem "Riga" FC un "RFS" ir vairāk naudas. Tomēr, mūsuprāt, varbūt arī kļūdāmies, bet šķiet, ka Latvijas klubi ļoti paļaujas uz viena cilvēka finansējumu. Šeit ir nedaudz citādāk. Mēs esam krietni ilgtspējīgāki. Tomēr mēs nedaudz apskaužam par naudas apjomu, kas viņiem [Latvijas klubiem] pieejams. Tas palīdz iegādāties spēlētājus, uzlabot komandas infrastruktūru. Neviena komanda Lietuvā to nevar atļauties," teica Matvejevs.
Lietuvā sporta komandas ļoti paļaujas uz pašvaldību atbalstu.
"Protams, viss atkarīgs no komandas. Tomēr Viļņas "Žalgiris" no pašvaldības [šosezon] saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro. Pēc man zināmas informācijas, tie ir aptuveni 40% no kluba budžeta, skaidroja Lietuvas Futbola līgas komunikācijas speciālists Karolis Tretjaks. Ir klubi, kā, piemēram, "Panevežys", kas no savas pašvaldības saņem līdz 25% kluba budžeta. Tas gan rada daudz jautājumu pirms katras sezonas. No pašvaldības vadītāju attieksmes atkarīgs, kā klubs aizvadīs sezonu, viņš skaidroja.
Lietuvas Futbola līgā klubiem noteikts minimālais budžeta apjoms – vismaz 300 tūkstoši eiro, lai komandu pielaistu sezonas startam.
Tas klubiem liek būt aktīvākiem finansējuma piesaistē. Esošā finansējuma sistēma Lietuvā atvieglo šo uzdevumu.
Arī pašreizējā situācija Lietuvā sponsorus līdz galam nemotivē atbalstīt sportu.
"Nav tā, ka uzņēmējs, kurš vēlas atbalstīt futbola komandu vai jebkuru cita sporta veida komandu, saņemtu nodokļu atlaides. Sistēma nav radīta, lai pievilinātu uzņēmējus atbalstīt sportu, teica Matvejevs. Tomēr viņš skaidroja, ka sponsorēšanā likumam nav ne vainas, jo, lai gan uzņēmēji nesaņem milzu atlaides, tas viņus nenostāda neizdevīgā pozīcijā. "Vienīgais būtiskais aspekts, kas padara sponsorēšanu izdevīgu, ir, salīdzinot ar reklāmas pirkšanu. Reklāmas apliktas ar krietni vien lielāku PVN. Caur sponsorēšanu uzņēmums saņem lētāku reklamēšanās iespēju, nekā to darot pa tiešo," viņš norādīja.
Tāpat Lietuvā variē taktiku sponsoru piesaistīšanā. Ir komandas, kas nemeklē vienu lielu sponsoru, kurš varētu piešķirt 30 000 eiro. Tā vietā vienības lūko pēc vairākiem maziem sponsoriem, paskaidroja Tretjaks. "Piemēram, "Džiugas" komandai ir vairāki atbalstītāji, kuri katrs atsevišķi iedeva mazāk finansējumu nekā viens liels," viņš teica.
Lielākais īpatsvars sponsoru piesaistītajā finansējumā Lietuvas futbolā ir no totalizatoriem.
Lietuvas futbola arodbiedrības vadītājs, bijušais valstsvienības spēlētājs Arūns Klimavičus norādīja, ka daudz kas atkarīgs no rezultāta. Tāpat ir svarīgi, lai rezultāts ir ilglaicīgs.
"Neviens nezina, vai nākamajā sezonā rezultātu izdosies atkārtot. Vēlies pārdot spēli, bet rezultāta nebūs. Līdz ar to futbols zaudē, ka neviens neskatās un arī līdzjutējs nepērk biļetes, jo nav rezultāta. Tas ir ļoti specifisks temats. Manuprāt, brīdī, kad būs paredzams potenciālais rezultāts [Eirokausu sasniegšana], tad skatītājam tas atvieglos izvēli – pirkt vai nepirkt [biļeti uz spēli, translāciju]. Tam visam vajadzīgs laiks. Neesam nedz Spānija, nedz ASV. Mēs esam valstis, kuras šajā aspektā tikai sāk savu ceļu," teica Klimavičus.
Lietuvieši šobrīd ar veselīgu skaudību raugās Latvijas virzienā par naudas apjomu, kas pieejams vismaz virslīgas līderu komandu budžetos. Reizē gan piemin, ka šaubās par tā lietderīgu izlietojumu, atskaitot vienīgi ieguldījumus infrastruktūrā. Tikmēr mēs ar līdzvērtīgu skatu apbrīnojam Lietuvas basketbola saimniecību. Viss ir līdzsvarā. Vairāk vai mazāk.
