Krauliņa rēķinā bija pēc valsts neatkarības atgūšanas atjaunotās vīriešu valstsvienības pirmā starptautisko cīņu pieredze 1992. gadā un Eiropas čempionāta finālturnīrs 1993. gadā, komandai pārsteidzot ar uzvaru pār vicečempioni Itāliju. Viņa vadībā vīriešu valstsvienība Eiropas čempionāta finālturnīrā 2001. gadā guva emocionālu uzvaru pār Lietuvas izlasi un izcīnīja 8. vietu, ko pēcteči spēja pārspēt tikai pēc 16 gadiem.
Latvijas čempionu “Brocēni” skaļais pieteikums Eiropas klubu turnīros un jaunizveidotā basketbola kluba “Ventspils” darba profesionalizēšana, izejot starptautiskajā apritē un izcīnot pirmos Latvijas čempiona titulus, arī bija Krauliņa devums.
Krauliņš deva ieguldījumu sieviešu valstsvienības saimniecības sakārtošanā un 2004. gadā palīdzēja komandai izcīnīt ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kas ievadīja panākumiem bagātāko posmu dāmu izlases vēsturē.
Vīriešu valstsvienībā Krauliņš vadīja komandu 107 spēlēs, ko tikai nesen pārspēja viņa audzēknis Ainars Bagatskis.
Krauliņš strādāja arī Uzbekistānā, Krievijā, Irākā, Kolumbijā un Ukrainā. Viņa rēķinā ir vairākas spēles PSRS izlases galvenā trenera statusā.
Pirmo Latvijas čempiona titulu Krauliņš izcīnīja ar Rīgas “Lokomotīves” sieviešu komandu 1972. gadā. VEF vīriešu meistarkomandai septiņdesmito gadu otrajā pusē, atgūstot vietu PSRS augstākajā līgā, tieši Krauliņa vadībā izveidojās jauno spēlētāju paaudzes meistarībai un mentalitātei atbilstošs spēles rokraksts, kas aizrāva līdzjutējus Latvijā un nodrošināja komandai popularitāti visā lielvalstī, bet visspožākajam talantam – Valdim Valteram – bija kā tramplīns starptautiska mēroga karjerai.
Krauliņš arī veicināja Rīgas ASK renesansi astoņdesmito gadu beigās, piesaistot jaunos latviešu basketbolistus, kuriem palīdzēja spert pirmos soļus lielajā basketbolā.
Viņsaulē Krauliņš devās 82 gadu vecumā.