Saliņš un Kozlovskis nebija vienīgie Latvijas tiesneši, kuri strādāja olimpiādē. Latvijas speciālisti strādāja arī badmintona un tenisa turnīros, kā arī vingrošanas sacensībās. Tomēr šīs olimpiskās spēles kļuva par pirmajām, kurās basketbola turnīru apkalpoja divi Latvijas tiesneši.
Abiem Latvijas soģiem starptautiskajā basketbolā ir plaša pieredze, strādājot arī pērnā gada Pasaules kausa finālturnīrā. Saliņš atzīst, ka olimpiskās spēles īsti nevar nosaukt par pārsteigumiem bagātu pieredzi.
"Gaidīju spilgtu piedzīvojumu un augsta līmeņa basketbolu. Gaidīju arī iespēju vispār izjust olimpisko atmosfēru, ne tikai basketbola laukumos," sacīja Saliņš.
Arī Kozlovskis piekrita amata brāļa teiktajam, piebilstot, ka visspilgtāk atceras noslēguma ceremoniju, kad varēja atskatīties uz paveikto darbu. Tad arī vairāk nākušas ārā emocijas.
"Skaidrs, ka tas bija smags darbs. Tās bija vairāk nekā trīs nedēļas smaga darba. Mums jautā, vai mēs to izbaudījām? Jā, bet mums ir nepieciešama arī atpūta pēc šī visa. Īstenībā bija grūts laiks," piebilda Kozlovskis.
Abu basketbola (sieviešu un vīriešu) turnīru spēles kopumā klātienē apmeklēja aptuveni miljons skatītāju. Kozlovskis norādīja, ka šī lielā apmeklētība arī radījusi īpašo pieredzi, jo ar zvaigznēm laukumā sastapties nākas arī citos turnīros. Tomēr, kā atzīst Saliņš, – Lillē, kur basketbola turnīrs sākās, olimpisko garu izjust esot bijis nedaudz sarežģītāk.
Varētu domāt, ka lielāka apmeklētība uz tiesnešu pleciem var uzlikt lielāku spiedienu, tomēr Saliņš norāda uz pretējo. Viņaprāt, lielāks skatītāju skaits arī viņam ļauj vairāk izbaudīt basketbolu. Kolēģa teiktajam piekrita Kozlovskis.
"Viņi bija tā gaumīgi uztaisījuši. Tu nemaz nejuti, ka spēles ir futbola stadionā. Man patika," sacīja Kozlovskis.
Lai gan olimpiskais basketbola turnīrs ilga aptuveni trīs nedēļas, tiesnešu ikdiena lielā mērā bijusi dinamiska, jo spēļu tiesāšanas grafiks neesot noteikts, piemēram, nedēļu uz priekšu. Tiesnešiem par strādāšanu paziņots vien dienu pirms došanās laukumā. Bet tas neesot nekas jauns. Tiesa, svarīgs aspekts esot arī iepriekšējos mačos demonstrētais sniegums. Ja tas bijis labā līmenī, tad iespēju tiesāt bija vairāk.
"Mēs ar Gati kopumā apkalpojām salīdzinoši daudz spēļu. Bijām arī vadošo tiesnešu grupā, kuri tiesāja izslēgšanas spēles. Kopumā bijām 30 spēlēs, līdz ar to skaidrs, ka kādam būs mazāk spēļu. Bija tiesneši, kuri turnīru noslēdza tikai ar divām notiesātām spēlēm," par darbu sadalījumu stāstīja Kozlovskis.
Saliņam tika uzticēts vīriešu turnīra atklāšanas mačs starp Spāniju un Austrāliju. Ne tas vieglākais uzdevums, zinot, ka Spānijas basketbolisti izsenis nav vairījušies no iespējām simulēt pārkāpumus vai arī iet runāt ar tiesnešiem. Latvijas speciālists arī norādīja, ka pirmajā mačā zināmā mērā jānosaka tiesāšanas un komunikācijas tonis visam turnīram.
Olimpiādē par tā saukto "nāves grupu" tika dēvēta A apakšgrupa, jo tajā sacentās Austrālijas, Spānijas, Grieķijas un Kanādas valstsvienības. Saliņš vai Kozlovskis šajā apakšgrupā tiesāja četrus no sešiem mačiem. Tiesa, neviena no šīm izlasēm nesasniedza turnīra pusfinālu.
"Skaidrs, ka visas četras ir augsta līmeņa komandas. Bija ļoti grūti prognozēt, kura no komandām uzvarēs kurā spēlē. Tāpēc arī visās spēlēs bija ļoti liela atbildības sajūta, lai mēs savu darbiņu izdarītu labi un punktu skaitīšanu, kā arī visas pārējās lietas atstātu komandu pārziņā," sacīja Saliņš.
Olimpiskā basketbola turnīrā satiekas labākās komandas no visiem pasaules reģioniem. Kozlovskis tika pie iespējas tiesāt Dienvidsudānas mačus, kas tomēr nav ikdienišķs aspekts Latvijas tiesnešiem. Dienvidsudānas izlase plašāku uzmanību izpelnījās jau pērnā gada Pasaules kausa izcīņā, jo popularitāti guva viņu stāsts par šīs izlases treniņprocesu, kas lielākoties notiekot zem atklātas debess.
Kozlovskis gan norādīja, ka šī pērn gūtā popularitāte zināmā mērā sakāpusi Dienvidsudānas spēlētāju galvās.
"Tā viņu popularitāte guva virsroku, un viņi, iespējams, kaut kur jau sajauca robežas. Katrā ziņā tā nebija komanda, kuru viegli tiesāt. Tieši komunikācijas ziņā. Ja mēs parasti domājam, ka ar lielajām valstīm, piemēram, ASV ir problēmas komunikācijā, tad tā noteikti nav.
Tā pati Amerika atbrauca zvaigžņotā sastāvā, bet [viņu] komunikācijas veids bija profesionāls arī laukumā. Bieži vien tā komunikācija [ar amerikāņiem] ir vieglāka nekā ar Eiropas izlasēm, kurām ir konkrēta kultūra un komunikācijas veids," atminējās Kozlovskis.
Protams, ASV spēļu tiesāšana, neskatoties uz amerikāņu profesionālo pieeju, nekādā gadījumā neesot viegla, jo pretinieki mēģina atrast katru iespēju, kā gūt priekšroku pret šīm NBA zvaigznēm. Kozlovskim bija iespēja tiesāt abas Serbijas–ASV spēles. Otrajā šo komandu duelī likme bija iekļūšana olimpisko spēļu turnīra finālā. Serbi lielāko spēles daļu bija vadībā, tomēr mača izskaņā ASV veterāni Lebrons Džeimss, Stefans Karijs un Kevins Durents spēja savai valstsvienībai nokārtot uzvaru.
Kozlovskis atceras, ka otrajā abu komandu spēlē sajūtas esot bijušas unikālas, jo tiešām šķitis, ka tikšot pieredzēta sensācija.
"Šī sensācija bija tik tuvu. Es pilnībā saprotu viņu [serbu] sagruvumu pēc spēles. Viņi varbūt paši tam neticēja, bet, tai spēlei attīstoties, man radās sajūta, ka nevis amerikāņi to maču vinnēja, bet serbi kaut kur nenoticēja sev," sacīja Kozlovskis.
Arī Saliņš par darbu ar ASV valstsvienību izteicās atzinīgi: "Bija jautājumi normālā un politkorektā veidā. Ja man bija iespēja uz tiem atbildēt, tad es to arī darīju. Bija situācija, kad pirms trešās ceturtdaļas sākuma ar vienu konkrētu spēlētāju izrunāju, ka iespējams, esmu kļūdījies. Viņš to uzņēma ļoti korekti, un mēs varējām virzīties tālāk."
Abi tiesneši arī atzina, ka viņiem mačs nesākas ar pirmo bumbas iemetienu laukuma centra aplī. Viņiem darbs ar spēlētāju izpēti sākas jau brīdī, kad uzzināts par nozīmējumu konkrētajam mačam.
Olimpiskajā turnīrā ar uzvaru pār Franciju finālmačā triumfēja ASV basketbolisti. Savukārt pie bronzas godalgas tika Serbija, kas cīņā par medaļu uzveica pasaules čempioni Vāciju.
