ĪSUMĀ:
- Kristapa Porziņģa gūtā trauma ir basketbolā reta, tās ārstēšanā nav sporta medicīnā izstrādātu protokolu.
- Porziņģis traumu ir pilnībā sadziedējis, bet kāja vēl jānostiprina atbilstoši basketbola spēles slodzēm.
- Lai droši izvairītos no traumas atkārtošanās, būs nepieciešamas izmaiņas kustību mehānikā.
- Tikai ar secīgiem testiem iespējams noteikt kājas spēka atgūšanas tempu.
- Laukumā Porziņģis varēs atgriezties brīdī, kad pēdas struktūra būs pietiekami stipra basketbola spēlēšanai.
Porziņģis pagājušās sezonas izskaņā NBA finālsērijā "Celtics" ceļā uz čempionu titulu guva pēdas traumu, un liepājniekam jūnija beigās veica operāciju, atjaunojot saišu struktūras un nostiprinot kreisās kājas stilba kaula aizmugurējo saiti. Ikstens atzina, ka Porziņģis guva basketbolā retu traumu, kur – atšķirībā no ceļgala saišu plīsumiem – ārstēšanā nav ieviesti noteikti protokoli. Turklāt mūsdienās nav precīzu termiņu traumu dziedēšanā, kas garantētu noteiktā brīdī rezultātu, jo jārēķinās ar katra cilvēka ķermeņa unikalitāti, paskaidroja fizioterapeits.
Ārstniecības panākumu izvērtēšana balstās secīgos testu rezultātos, un līdzīgi darbojas arī "Celtics", kam sākuma posms Porziņģa atlabšanā nebija 100% skaidrs. Vēlāk būtiska loma sportista atlabšanā ir fizioterapeitam, kas zina, kādiem jābūt kustību amplitūdu un spēka rādītājiem, lai pēc savainojuma pilnīgas sadziedēšanas atlēts atgrieztos laukumā.
"Tagad cīņa ir nevis ar to traumu, jo tā vieta ir sadzijusi, viss ir kārtībā, bet ar to, ka pēcoperācijas periodā kāju nevarēja slogot," paskaidroja Ikstens. "Kāja ir pilnībā jāatjauno – sākumā jāatjauno [kustību] amplitūda, lai kāja pilnībā normāli kustētos. Pēc tam spēks pilnā amplitūdā, un pēc tam, lai viņa ātri spēj kustēties. Lēnā garā jāintegrē basketbola slodze, specifiskā slodze, lai šī [pēdas] struktūra būtu izturīga."
Ikstens uzsvēra Porziņģa auguma parametrus kā unikālu antropometriju, kā arī Kristapa izcilo kontroli pār savu ķermeni un kustību koordināciju. Porziņģa gadījumā rehabilitācijā tāpat nevarētu vadīties pēc standarta protokola, kas izstrādāts vidusmēra auguma cilvēkam.
Pēcoperācijas laikā tika izlaists fiziskās aktivitātes posms, jo kāju nedrīkstēja fiziski noslogot. Tādēļ muskuļu masa visā kājā palika mazāka, un rehabilitācijas procesā tas jānovērš.
"Nākamais solis, kur šobrīd Kristaps ir, ka viņš var kustēties, kā viņš grib, darīt visu, ko grib, bet kā viņu ieviest basketbola spēlē, ka viņš var spēlēt kontaktā pret kaut ko," rehabilitācijas virzību iezīmēja Ikstens.
Porziņģa trauma ir specifiska arī tādēļ, ka atšķirībā no muskuļa plīsuma saistaudu trauma nav jūtama un nevar zināt, cik lielas slodzes apjomā kas tāds varētu atkārtoties. Ja tāda trauma vienreiz ir bijusi, nevar uzskatīt, ka tā nevar notikt atkārtoti, paskaidroja Ikstens. Tādēļ noteikti ir jāmaina mehānika, lai izvairītos no savainojuma atkārtošanās, un nevar paļauties uz pieņēmumu, ka trauma tika gūta kādas nejaušas apstākļu sakritības dēļ.
"No medicīnas puses vienmēr ir jādomā, kā tā nebija apstākļu sakritība," teica Ikstens. "Mums kaut kas ir jāizdara, lai atkal nenonāktu tur, kur mēs bijām. Tātad kaut kas ir mazliet jāpamaina."
Pilnīga atlabšana un spēku atgūšana pirms atgriešanās laukumā Porziņģim ir svarīga arī tādēļ, ka intensīvas slodzes apstākļos pēdas struktūra sāk nogurt un var veicināt iekaisuma procesus.
Cik strauji Kristaps var palielināt slodzi, ir iespējams noteikt, tikai testējot,
un noteikti Bostonas klubā to arī dara, pastāstīja Ikstens. Ārsti un fizioterapeiti vērtē, kā reaģē pēdas struktūra, un sagaidīs brīdi, kad tā spēs paveikt tik daudz, cik nepieciešams basketbola laukumā. Pēc vasarā veiktās operācijas sākotnējā aptuvenā prognoze bija, ka Porziņģis laukumā varētu atgriezties pēc 5–6 mēnešiem.
Šovasar Kristaps vēlējās pabūt Latvijā ārpus Bostonas kluba sistēmas, ar ko Ikstenam jau iepriekš bija izveidojies kontakts. Porziņģis strādāja pēc "Celtics" izstrādātās programmas, ko Ikstens uzraudzīja un, uzturot komunikāciju, ik nedēļu ziņoja par atlabšanas progresu. Uz Latviju bija atbraucis arī viens no "Celtics" treneriem, un pārliecinājās, ka viņu spēlētājs ir drošās rokās, ja vēlas mazliet vairāk uzturēties mājās.
Ikdienā Ikstenam ir pienākumi gan trenera, gan fizioterapeita lomā dažāda vecuma Latvijas izlasēs un klubu līmenī, kā arī viņš sportistiem palīdz individuāli.
