Ziemas olimpiskajās spēlēs Ķuzis ir startējis gan kā kamaniņu braucējs, gan piecās olimpiādēs, no 1980. līdz 1994. gadam bija mehāniķis PSRS un Latvijas izlasēs. Ķuzis 1976. gadā startēja Insbrukas olimpiskajās spēlēs, kur duetā ar Rolandu Upatnieku PSRS izlases sastāvā izcīnīja 9. vietu divnieku ekipāžu sacensībās. Vera Zozuļa 1980. gadā par olimpisko čempioni kļuva Ķuža regulētajās kamanās.
Kamaniņu braucēja gaitās Ķuzis pirmo nozīmīgo panākumu guva 1974. gadā, kad divnieka ekipāžā izcīnīja sudraba medaļu PSRS Tautu spartakiādē un uzvarēja PSRS kausa izcīņā. Pēc Upatnieka pāriešanas trenera darbā Ķuzis startēja kopā ar Valēriju Jakušinu, 1979. gadā izcīnot 9. vietu pasaules čempionātā Kēnigszē un 5. vietu Eiropas meistarsacīkstēs Oberhofā.
Pēc sportista karjeras beigām Ķuzis ilgus gadus kā tiesnesis un tehniskais delegāts darbojās Starptautiskajā kamaniņu sporta federācijā (FIL), kas 2010. gadā viņam piešķīra organizācijas Zelta medaļu. 2006. gadā Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Ķuzis bija FIL tehniskais delegāts.
Sporta žurnālists Dainis Caune kamaniņu sporta leģendu pirmoreiz iepazina tālajā 1978. gadā. “Viņš kāpa uz vēja dēļa, un mēs kopā cīnījāmies Ķīšezerā,” par Ķuzi zināja stāstīt Caune. Viņš esot izmantojis visas iespējas, lai kustētos un būtu dzīvs, brīvs un brašs vīrs, kāds viņš ir joprojām.
Balvu par mūža ieguldījumu Ķuzim paredzēts pasniegt 21. decembrī Rīgā Gada balvas sportā pasākumā, ko tiešraidē varēs redzēt LTV1 un replay.lv.
