Ceļš pretim nospraustajiem mērķiem jau kādu laiku vijas cauri Juglas kanālam, ko paši sportisti smejot dēvē par olimpisko centru “Jugla”. Savulaik te bijusi arī nopietnāka infrastruktūra ar svaru zāli peldošā pontonā, taču tā nodegusi.
"Tagad izmantojam tikai peldošo plostu - laivu novietni," ar savu pieticīgo sporta bāzi iepazīstināja Akmens. Viņš priecājas, ka, dzīvojot Rīgā, treniņu vieta ir ērti pieejama.
Roberts ar treneri Aleksandru Timoškeviču Juglā atraduši pateicīgu vietu treniņiem –
rokas stiepiena attālumā atrodas Ķīšezers un Baltezers. Diemžēl šeit arī beidzas visas privilēģijas, jo apstākļi ir tālu no vēlamajiem, it īpaši rudenī, pavasarī un ziemā. Kā smej pats Roberts – tā rodas čempioni. Spartiskie apstākļi dara viņu stiprāku un sportists ir apmierināts ar treniņu vietu, kas pasargāta no lieliem vējiem. 
"Paši varat redzēt, cik skaists ūdens šodien," saulainā oktobra dienā priecājās Akmens. "Esmu te savā vidē kā tādā meditācijā ar sevi, savu laivu, airi un savu darbu."
Konkurentiem, ar kuriem Roberts cīnās starptautiskajā arēnā, būtu grūti atrast kopsakarības starp viņa parādīto rezultātu un treniņu apstākļiem.
“Viņi domātu, ka šitas Akmens nav tīrs,” pasmejas smaiļotājs. Taču norāda, ka Jugla ir optimāla vieta, kur trenēties. Grūti ir tad, kad kļūst auksti, tad nākas sevi piespiest. Bet, ja to nedarīs, tad nebūs rezultāts. "Kaut kā līdz tam mērķim ir jātiek, jāmēģina atrast motivācija atnākt un darīt," uzsvēra Roberts. Viņam patīk brīžiem palikt vienatnē, lai paliktu brīvs tikai ar savām domām.
Pēc treniņa Akmens rūpīgi sapoš savu laivu, kurā startē jau otro sezonu. "Gribas, lai laiviņa ir tīra un smuka. Kad atnāc nākamo reizi uz treniņu, lai ir tikpat skaista," spodrinot laivu, sacīja airētājs. "Ir jāpucē, es viņu saucu par Sarkano raķeti."
Septembrī Pasaules kausa posmā Akmens izcīnīja sesto vietu. Apstākļi visiem bijuši vienādi – Covid-19 ietekmēja treniņprocesu. Izcīnītais panākums Robertam dod stimulu attīstīties un ar pārliecību iet uz nospraustajiem mērķiem, neapstājoties pie sasniegtā. Viņš cer uz vēl labākiem rezultātiem un rēķinās, ka 24 gadu vecumā jācīnās ar pieredzējušākiem konkurentiem.
Smaiļošana nav komerciāls sporta veids, taču Roberts ir spējis atrast sev atbalstītājus.
Būtisku atspaidu sniedz Latvijas Olimpiskā vienība, kur viņš atrodas B sastāvā, un Latvijas Kanoe federācija. Pēdējā pusgadā atbalsts pat palielinājies, un arī federācija grasās piešķirt viņam smaiļošanas trenažieri, lai gatavotos Tokijas olimpiādei. Akmens cer decembrī doties uz treniņiem siltākās zemēs, bet atzīst, ka Covid-19 dēļ nav iespējams zināt, kas pasaulē notiks pāris mēnešus vēlāk. Ja plānu nāksies mainīt, viņš ir gatavs airēt Juglā, līdz ūdeņi aizsals.
Līdz šim Akmens savas iespējas ir izmantojis teju pilnībā, vismaz to liecina panākumi junioru līmenī. Tomēr tagad pie Roberta horizonta ir olimpiskās spēles. Kvalificēšanās Tokijai nebūs viegla – uz visiem palikušas vien trīs vakantas vietas. Bet, ja tas neizdosies, Akmens airi krūmos nemetīs, bet turpinās strādāt un pilnveidoties. “Četri gadi, un jāmēģina atkal,” optimistisks par nākotni ir smaiļotājs.
