Latvijai airēšanā ir jauni un talantīgi juniori, bet pieaugušo konkurencē augstu rezultātu nav. Par vienīgo izņēmumu varētu uzskatīt Elzu Gulbi, kura 2016.gadā izcīnīja sudrabu Eiropas čempionātā, kad bronzas medaļu Īrijai toreiz ieguva Pušpure.
Augsta līmeņa rezultātu trūkumu Latvijas akadēmiskajā airēšanā, iespējams, veicina treneru un klubu neveselīga konkurence, nepateicīgi treniņu apstākļi pašu mājās ziemā un atbalsta trūkums junioriem pārejas vecumā uz pieaugušo konkurenci. Nez vai situācija būtu savādāka, ja Pušpure 2006.gada neaizbrauktu uz Īriju un būtu palikusi Latvijā, jo pašreizējā pasaules čempione sportistes gaitas mājās jau bija noslēgusi.
Par pasaules čempioni Pušpure kļuva 36 gadu vecumā, taču pēc 30 gadu sliekšņa pārkāpšanas viņa ir kļuvusi arvien labāka un negrasās apstāties. Junioru līmenī guvusi panākumus Latvijas izlases sastāvā, Pušpure pieaugušo konkurencē iespējas karjeras turpināšanai sportā Latvijā nesaskatīja un 2006.gadā kopā ar topošo vīru Kasparu devās strādāt uz Īriju.
Airēšanā Sanita atgriezās, pateicoties nejaušībai. Pēc vairākiem gadiem Īrijā viņa kopā ar draudzenēm, meklējot zooloģisko dārzu, iemaldījās airēšanas klubā, kur pieteicās veselības grupā. Ar to pietika, lai turpinājumā tiektos uz arvien augstākiem mērķiem un vēlāk jau palīdzētu Īrijai sasniegt jaunu līmeni airēšanā sievietēm. Īrijas mediji Pušpures uzvaru šoruden pasaules čempionātā jau dēvēja par dominējošu.
Savukārt Gulbe pašlaik vēl ir kopā ar savu trīsgadīgo dēliņu mazā atvaļinājumā, bet oktobrī jau būs gatava sēsties laivā. Cerams, Tokijas olimpiskajās spēlēs pēc 20 gadu pārtraukuma olimpiskajā airēšanas kanālā redzēsim arī kādu Latvijas akadēmisko airētāju. Gulbe olimpiskā sudraba vērtus panākumus Tokijā novēl Pušpurei, bet augstākā kaluma godalgu gribētu izcīnīt pati.
