Rumpe sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka trenere savulaik ieradās viņas skolā un uzaicināja uz airēšanu. Lai gan Laine nodarbojās ar peldēšanu, viņa izdomāja, ka varētu pamēģināt kaut ko jaunu, un tā nonāca airēšanā. Jaunajā sporta veidā pēc sacensībām krājās liels nogurums, bet sportistei tas bijis pat patīkams, un Lainei ļoti patika, ka smagais darbs atmaksājās.
Pirms došanās uz Eiropas junioru čempionātu Laine ļoti uztraucās, jo apzinājās, ka ir sasniegusi 4. vietu pasaules junioru čempionātā, bet šaubījās, vai to spēs atkārtot. Sportiste uzskata, ka gūto panākumu veicināja visās iepriekšējās sacensībās uzkrātā pieredze.
Vēl ziemā Laine noteica sev mērķi vasarā airēt vieninieka laivā un uz to mērķtiecīgi gāja.
"Laikam sanāca," savu veikumu novērtēja Rumpe. Viņa izvērtē arī augstākus mērķus: "Olimpiskās spēles ir katra sportista sapnis. Es domāju, jebkurš sportists gribētu nonāk tik augstu. Bet tas ir liels darbs."
Laine pēc sezonas grib atgūt enerģiju, apdomāt visu paveikto un pēc apspriešanās ar treneri izvirzīt nākamos mērķus, kas pagaidām viņai vēl nav īsti skaidri.
Airētājas trenere Ilze Krūze uzskata Laines panākumu par likumsakarīgu, jo sportiste mērķtiecīgi un ļoti atbildīgi trenējās. Treneres ieskatā, Rumpe pērn vēl nebija gatava tik augstiem rezultātiem, turklāt vajāja traumas un airētāja vēl nebija nobriedusi kā sportiste. Tagad trenere pieļauj iespēju, ka vieninieks ir Lainei īstā laivu klase un
Eiropas junioru čempionātā sportistei palīdzēja iekrātā pieredze un iegūtā ticība saviem spēkiem.
"Īstenībā tur [Eiropas junioru čempionātā] nekādu pārsteigumu nebija, jo viņa bija ļoti tam gatavojusies un strādājuši mēs bijām ļoti daudz," teica trenere Krūze.
Par Laines iegūto ūdens sajūtu Krūze ir pateicīga viņas peldēšanas treneriem. Pārsēdusies laivā, Laine jau pirmajā gadā teikusi, ka viņai ļoti patīk airēt, bet trenere smej, ka neatceras nevienu citu, kurš garu kilometru mērošanu uzņemtu ar patiku.
Trenere Laini slavē par ļoti lielu mērķtiecību, sistemātiskumu un neatlaidību, kas airēšanā ir vajadzīgs.
Nonākšanu airēšanā no citiem sporta veidiem trenere nosauca par tipisku, jo pie airiem ķeras gan bijušie peldētāji, gan izturības sporta veidu pārstāvji, piemēram vidējo distanču skrējēji, riteņbraucēji un distanču slēpotāji.
Rumpes panākumu par ļoti īpašu notikumu un lielāko panākumu airēšanas sportam Latvijā pēdējos gados nosauca Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) vadītājs Henrijs Bukavs. Viņš atzina, ka panākumu trūkums ilgāku laiku ietekmēja arī sporta funkcionāru attieksmi un daļas pašvaldību atbalstu.
Airēšana ir vēlīns sporta veids, kam sāk pievērsties 12–13 gadu vecumā,
uzsvēra Bukavs. Tādēļ ir nepieciešams, lai jaunie sportisti vēl līdz tam būtu fiziski labi sagatavoti, piemēram, vieglatlētikā vai peldēšanā. Savukārt 18 gadu vecumā jau ir jāizšķiras, vai turpināt nopietnas gaitas sportā vai tomēr pievērsties darba un studiju gaitām, jo apvienošana ir grūti realizējama.
Panākumi junioru čempionātos Lainei nodrošinās valsts atbalstu, lai gatavotos nākamajai sezonai, tomēr 19 gadu vecums viņai nozīmē arī zināmu izšķiršanos par prioritātēm nākotnes gaitās, atzina LAF prezidents.
Bukavs cer, ka federācijas sāktā sadarbība ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti palīdzēs popularizēt airēšanu. Nākamgad airēšanas sports Latvijā atzīmēs 150 gadu jubileju, ko iecerēts atzīmēt ar dažādiem pasākumiem vairākās pilsētās.
