Zemnieku saimniecība “Dimzas” strādā jau 20 gadu. Te audzē cūkas, izveidota arī ražotne gaļas pārstrādāšanai. Arī saražoto viņi tirgo paši savos veikalos Palmu ielā Rīgā un Eikažos. Saimniecība dod darbu 20 cilvēkiem. Šo gadu laikā saimniecībā ir bijis daudz dažādu pārbaužu – gan no Pārtikas un veterinārā dienesta, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Pēdējā izcēlusies jau no paša sākuma. 11.aprīlī “Lauku gaļas veikaliņā” ieradās divi nodokļu inspektori - Zigurds Briņķis un Aigars Kupčus, kurš tad arī devis dažādus mājienus.
“Bet viņš jau no paša sākuma teica – mēs pašu cilvēki, ar mums var droši runāt, ar mums var droši rēķināties. Mums nav nekādu problēmu,” stāstīja z/s “Dimzas” līdzīpašniece Lidija Sildare.
Uzņēmēja norādījusi, ka viņiem nekā slēpjama nav, lai pārbauda visu, kas pārbaudāms, un dara savu darbu. Pēc tam sākusies tāda kā rīvēšanās, kur mēģināts atrast pārkāpumus par katru cenu. Inspektori pēc divām nedēļām turpināja pārbaudi saimniecības grāmatvedībā. Pārbaudījuši algu sarakstus un maršruta lapas, secinājuši, ka nav uzskaitītas atsevišķas darba stundas. Grāmatvede pārrēķinājusi nodokļos nomaksājamo summu, un tā tūlīt pārskaitīta valstij. Arī šeit pārkāpumus neatrada. Kupčus uzņēmuma līdzīpašniecei teicis, ka “viņam sava alga arī jānopelna”.
“Viņš (Aigars) atnāca, un telefonā parādīja to summu. (1400 eiro). Es paliku gandrīz bez valodas,” notikušo atceras Sildare. Viņa stāsta: “Viņš saka – kad tad mēs tiksimies, kad tad mēs nokārtosim to visu, es saku – man tādas naudas summas jau pirmkārt nav, kur tad es tādu dabūšu?! Nu labi – ja tik daudz nē, tad mazāk. Es saku kādus 300? Viņš – tas man ir par maz. Bet es jau nebiju gatavojusies vispār maksāt. Kāpēc man kaut kam ir jāmaksā?!,” atceras Sildare.
Otrs inspektors tai visā noraudzījies. Kupčus solījis, ka lēmums būs 5.maijā, taču norēķināties gan vajadzētu līdz tam. “Ka 5.maijā būs lēmums un tad.. Bet “vajadzētu jau ātrāk, jo man ļoti būs jācīnās par jūsu saimniecību, ka būs jāiet pie nodaļas vadītājas, ka tur būs pārrunas, un būs ļoti stingri jācīnās”. Mēs brīnāmies – par ko tad būs jācīnās?! Nekas tur tāds nav, neko tur neierakstīja,” sacīja Sildare.
Patiesībā inspektors ar šādu tekstu, visticamāk, mēģinājis ietekmēt uzņēmējas rīcību, jo pārbaude bija beigusies, un nekādu tālāku lēmumu jebkurā gadījumā nebūtu. To apstiprina arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: “Šajā gadījumā – viennozīmīgi. Izejot no VID prakses, šeit šajā gadījumā viņam nebūtu nekāda administratīvā atbildība, nekas. Jo līdz pārbaudes pabeigšanai viņš ir nomaksājis tos nodokļus.”
Sildare stāsta, ka, uzreiz nesamaksājot, cerējusi, ka Kupčus naudu vairs neprasīs. Taču sekojuši vairāki atgādinājuma zvani no dažādiem telefona numuriem.
Uzzinot par notiekošo, “De facto” vērsās pie Finanšu policijas Iekšējās drošības daļas, kas sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu. Šonedēļ Sildare vienojās, ka satiksies ar inspektoru Palmu ielā, netālu no zemnieku saimniecības Rīgas veikala. Uz tikšanos Kupčus ieradās ar dienesta auto pa ceļam uz nākamo inspicējamo uzņēmumu. Tad arī atdota nauda – 700 eiro.
Naudas nodošanas laikā Sildare aicināja Kupču to pārskaitīt, bet viņš atbildēja: “Nē, nē to es nekad nedaru!”. Vēlāk viņš aizrādīja, ka ļoti neērti juties, kad uzņēmēja pa telefonu runājusi “tiešā tekstā”, jo “nevar tā runāt.” Kupčus arī teicis: “Galvenais, lai tas būtu no jūsu labas gribas. Jo savādāk man tas vienkārši nav vajadzīgs.” Sarunai turpinoties, Sildare iebilda, ka no viņas puses nekādas labās gribas nav bijis, jo viņš ilgu laiku to prasījis, taču vajadzējis zināt, kas tai lēmumā ir.
Te arī Kupčus izliekas, ka ļoti nopūlējies, lai it kā mainītu lēmumus par labu saimniecībai: “Ja būtu, kā mēs visu norādījām, tad būtu padsmit tūkstoši par tukšu gaisu soda naudas. Un divi protokoli būtu bijuši.”
Atsveicinoties Kupčus vēl piesaka interesi kādreiz ierasties uz zemnieku saimniecības ražotās produkcijas degustāciju. Pāris minūtes vēlāk Kupču arestēja. Uzreiz pēc aizturēšanas viņš kukuļņemšanu noliedz un saka, ka savu darbu darījis godīgi. Taču jau vēlāk viņš atzinies un iesniedzis atlūgumu.
Jau iepriekš šī inspektora darbs bija pievērsis VID amatpersonu uzmanību.
“Bija atsevišķi signāli. Bet viens ir signāli un aizdomas, bet ir vajadzīgi pierādījumi. Un šeit ļoti veiksmīgi – iesaistoties un uzticoties mums, mēs arī pierādījām, ka ir ļoti svarīgi – pateikt ne tikai, ka varbūt aizdomas, bet arī sadarboties ar mums, lai mēs varētu mūsu darbiniekus pieķert un atbilstoši rīkoties,” teica Pētersone.
Vēl kāds gadījums jau iepriekš ar citu VID amatpersonu arī parāda to, ka ir vēlme blefot ar savu ietekmi. Pirms kāda laika Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar VID par kukuļa pieprasīšanu aizturēja kādu VID darbinieku, kurš solījis panākt lēmuma maiņu. Taču patiesībā tobrīd esošā VID un tiesu prakse bijusi tāda, ka konkrētais lēmums tiktu atcelts jebkurā gadījumā. Un domājams, ka arī konkrētais VID darbinieks to labi zinājis.
