Sarkozī tika aizturēts no rīta, kad viņš ieradies plānotajā policijas nopratināšanas vietā, lai runātu par Lībijas varas iestāžu finansiālo atbalstu viņa vēlēšanu kampaņai. Par to vispirms ziņoja franču laikraksti „Mediapart” un „Le Monde”. Līdz šim 63 gadus vecais Sarkozī bija atteicies ierasties uz nopratināšanu pēc tam, kad kāds uzņēmējs atzina, ka no Lībijas līdera piegādājis trīs koferus ar naudu kā atbalstu Sarkozī prezidenta vēlēšanu kampaņai 2007.gadā.
Apgalvojumi par Kadafi finansējumu Sarkozī vēlēšanu kampaņai pirmoreiz atskanēja 2011.gada martā, kad toreizējais Francijas prezidents Sarkozī aģitēja par NATO vadīto militāro intervenci, kas palīdzēja gāzt Kadafi. Savukārt 2012.gada martā franču tiešsaistes interneta izdevums „Mediapart” publicēja kādu dokumentu, kurā tika norādīts, ka Kadafi režīms nodevis vairāk nekā 50 miljonus eiro Sarkozī prezidenta kampaņas vajadzībām. Sarkozī tās nosauca par provokatīvām ziņām, draudot ar tiesvedību pret šo izdevumu.
Atkārtoti Sarkozī saistība ar Kadafi uzmanības centrā nonāca 2016.gadā, kad Francijas un Libānas uzņēmējs Zijāds Takiedīns paziņoja, ka 2006. un 2007.gadā veicis trīs braucienus no Lībijas galvaspilsētas Tripoles uz Parīzi, vedot skaidru naudu Sarkozī kampaņai. Katrā no šiem braucieniem Takiedīns vedis koferi, kurā bijuši no pusotra līdz diviem miljoniem eiro 200 eiro un 500 eiro banknotēs. Viņš piebilda, ka saņēmis šo naudu no Kadafi režīma militārā izlūkdienesta vadītāja Abdallāha Senusi. Takiedīns tiek nopratināts kādā citā lietā, un jau agrāk bija apsūdzējis Sarkozī finansiālā atkarībā no Kadafi 2006.-2007.gada vēlēšanu kampaņas laikā, bet tikai 2016.gadā nāca klajā ar apgalvojumu, ka pats vedis naudu.
Kadafi dēls Saifs al Islāms jau 2011.gadā paziņoja, ka Sarkozī saņēmis naudu no Lībijas.
"Vispirms Sarkozī ir jāatmaksā Lībijai nauda, ko viņš ņēma savai kampaņai. Mēs finansējām viņa kampaņu, un mums tam ir visi pierādījumi. Mēs lūdzam šo klaunu Sarkozī atmaksāt Lībijas tautai tās naudu! Lībija cerēja, ka viņš mums palīdzēs, taču Sarkozī sagādāja vilšanos," viņš pauda 2011.gada martā.
Francijas likumi paredz, ka Sarkozī būs jāuzturas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā līdz 48 stundām. Šajā laikā izmeklētājiem jāizvirza oficiālas apsūdzības vai jāatbrīvo eksprezidentu.
Sarkozī sabiedrotie atkārtoti uzsvēruši, ka Francijas eksprezidents naudu no Kadafi nav ņēmis. Viņi ir pārliecināti, ka izmeklētājiem neizdosies gūt pietiekamus pierādījumus, līdz ar to lieta tiks izbeigta.
Pēc prezidentūras beigām pret Sarkozī uzsāktas vairākas lietas saistībā ar korupciju. Visās pret sevi izvirzītajās apsūdzībās Sarkozī savu vainu kategoriski noliedzis. Dažas lietas izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ.
Bijušā Francijas prezidenta aizturēšana notiek dažas nedēļas pēc tam, kad viņa bijušais partneris Aleksandrs Djurī tika arestēts Londonā, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu, taču februārī pēc atkārtota tiesas aresta rīkojuma Djurī nācās atgriezties pirmstiesas apcietinājumā. Viņa uzklausīšana tiesā paredzēta 28.martā. Djurī izmeklētāju uzmanības centrā nonāca 2013.gadā par finansējumu Sarkozī prezidenta kampaņai. Līdzīgi kā Sarkozī arī Djurī atteicās ierasties uz nopratināšanu pēc Francijas varasiestāžu uzaicinājuma.
