Euranet Plus

Eiropas Ārpolitikas padomes pētniece Alida Vračiča par ES un Rietumbalkānu attiecībām

Euranet Plus

Ne visiem Eiropas Parlamentā būs iespēja iztaujāt Cukerbergu

Palielinājusies migrācija caur Turciju uz Grieķiju, kā arī no Āfrikas uz Spāniju

EK prasa lielāku atbalstu bloka robežkontroles aģentūrai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kopš 2015.gada migrācijas krīzes situācija uz Eiropas Savienības ārējām robežām ir ievērojami uzlabojusies. To uzraudzīšanai nu pievērsta daudz lielāka uzmanība. Tomēr situācija joprojām ir trausla, šī gada sākumā novērots būtisks migrācijas un patvēruma meklētāju plūsmas pieaugums caur Turciju uz Grieķiju, kā arī no Āfrikas uz Spāniju.

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu bloka robežkontroles aģentūrai, īpaši pirms vasaras sezonas, kad migrācijas plūsmas pāri Vidusjūrai ierasti pieaug. Runājot par ārējām robežām un drošības stiprināšanu, Brisele arī vēlas uzlabojumus bloka vīzu informācijas sistēmā, īpaši attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem izsniegtām uzturēšanās atļaujām. 

Kaut Eiropas Savienības ārējās robežas vairs nav pakļautas tik milzīgam migrācijas spiedienam kā pirms trim gadiem, situācija joprojām saglabājas trausla. Atslābt nedrīkst, aizvadītajā nedēļā brīdināja Eiropas Komisija. Brisele īpaši izcēla, ka šogad atkal vērā ņemami pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, kas Eiropā ierodas caur Turciju. Trīs mēnešos līdz martam caur Turciju pie Grieķijas robežām ieradušies 15,5 tūkstoši patvēruma meklētāju – tas ir deviņas reizes vairāk nekā šajā pašā laika periodā gadu iepriekš.

Par piekto daļu līdz sešiem ar pusi tūkstošiem šī gada sākumā pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas ieradušies Spānijā. Vienlaikus strauji sarucis migrantu un patvēruma meklētāju skaits, kas devušies pāri Vidusjūrai no Lībijas uz Itāliju – par 77% mazāk nekā gadu iepriekš.

Līdzīgi kā ar Turciju 2016. gadā, Eiropas Savienība arī ar Lībiju noslēgusi sadarbības vienošanos migrācijas jautājumos apmaiņā pret palīdzību.

Kaut progress ir, situācija gan joprojām ir trausla, un bloka ārējo robežu nodrošināšanai joprojām ir daudz darāmā, brīdināja Eiropas Savienības migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls. Viņš aicināja dalībvalstis sniegt vairāk palīdzības Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai – gan ar ekspertiem, gan aprīkojumu:

„Vairāk nekā pusotrs tūkstotis ekspertu nosūtīti uz ārējām robežām, lai palīdzētu dalībvalstu robežsargiem. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra arī palīdzējusi īstenot arvien lielāku skaitu operāciju, kurās tiek atgriezti noraidītie patvēruma meklētāji. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu vairāk izmantot aģentūras jaunās un paplašinātās pilnvaras attiecībā uz noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanu.”

Brisele norāda, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai nodrošināta tikai puse tās darbībai nepieciešamo resursu, ir ievērojami iztrūkumi gan personāla skaita, gan aprīkojuma ziņā.

Eiropas Komisija rosinājusi nākamajā bloka daudzgadu budžetā atvēlēt krietni vairāk naudas šīs robežaģentūras uzturēšanai, lai tās personāla skaitu palielinātu līdz 10 tūkstošiem cilvēku.

Runājot par ārējām robežām, drošības stiprināšanai Eiropas Komisija ierosinājusi arī uzlabot bloka vīzu informācijas sistēmas darbību un novērst, Briseles ieskatā, vairākus trūkumus. Tostarp izcelts jautājumus par trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām uzturēšanās atļaujām un ilgtermiņa vīzām. Komisārs Avramopuls teica, ka „Eiropa nav cietoksnis, taču mums ir jāzina, kas šķērso mūsu robežas”:

„Mēs ierosinām automātiskas pārbaudes, lai par vīzām atbildīgās iestādes un robežsargi ar vienu piegājienu var pārbaudīt visas nepieciešamās datubāzes un iegūt informāciju, kas nepiecieša darba pienākumu veikšanai un lai novērstu to personu iebraukšanu, kas rada draudus.

Mēs vēlamies uzlabot vīzu informācijas sistēmu, lai dalībvalstīm ļautu apmainīties arī ar informāciju par personām, kurām izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Robežsargi varēs ātri noskaidrot, vai šo personu dokumenti ir derīgi, vai tie tiešām pieder personai, kas tos uzrāda, un vai šī persona rada draudus dalībvalstu iekšējai drošībai. Tas padarīs robežkontroles vieglākas, ātrākas un drošākas," klāstīja Avramopuls.

Eiropas Komisija atzīmē, ka pašlaik Eiropas Savienības līmenī netiek glabāta nekāda informācija par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, un uzskata, ka tā ir būtiska drošības nepilnība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti