Tik bieza sniega kārta izveidojusies Jēkabpils novada Leimaņu un Rubenes pagastā. Ap 10 centimetriem sniega ir arī Viesītes, Aknīstes, Līvānu, Madonas, Varakļānu, Balvu un Rugāju novadā.
Gaisa temperatūra daudzviet Vidzemē un Latgalē priekšpusdienā bija noslīdējusi līdz -1 grādam, līdz ar to zem slapjā sniega segas salīkušie koki un ziedošās dārza puķes apsaluši ar kraukšķīgu ledus kārtu.
Šī ir biezākā un plašākā sniega sega, kas Latvijā pēdējo desmitgažu laikā izveidojusies tik vēlu pavasarī. Iepriekš 2017. gada 10. maijā daudzviet sniga, tāpat pērn neliela sniega kārta Ziemeļvidzemē viedojās 3. maijā. Visvēlāk sniegs uzsnidzis 1953. gadā, kad 29. maijā Kazdangā izveidojusies piecu centimetru sniega kārta, vēl vēla snigšana bijusi 1951. gada 25. maijā Dagdā, kur uzsniga 10 centimetri sniega.
Snigšana Jēkabpilī sākās jau naktī, un agri no rīta sniegs turpināja pārklāt pilsētu. Visbiezākā sniega sega veidojās uz jau salapojušajiem krūmiem un kokiem, tāpat uz puķu dobēm un zāliena.
“Tagad mēs varam izbaudīt šo skaisto skatu, es pat šodien sniegavīru uzvēlu, nevarēju atturēties. Bērnību vajag atcerēties. Jā, kopš bērnības nekas tamlīdzīgs nebija darīts. Izskatās skaisti. Pabaroju putniņus, kuri šodien izmisīgi kaut ko meklēja uz ceļiem un sniegā rakājās. Ļoti interesants laiks šodien ir,” stāstīja jēkabpiliete Vita.
Ziema maija vidū pārsteidza ne tikai pilsētniekus, bet arī lauku iedzīvotājus.
“Vēl nekad neesam piedzīvojuši tādu sniegu, pirmo reizi. Māsai vārda diena – pirmā sniega diena. Ļoti pārsteidzoši. Braucot lielu gabalu, ļoti skaista daba,” stāstīja Viesītes novada Rites pagasta iedzīvotāja Aina.
Jēkabpils dobēs nesen iestādītas atraitnītes, kas arī bija zem sniega segas. Tomēr pilsētas ainavu arhitekte uzsver, ka puķēm tas nekaitēs.
“Atraitnītēm sniegs netraucē, pareizāk sakot, tas pat silda. Ja cietuši būs, tad būs cietuši esošie uzziedējušie ziedi atraitnītēm, bet mitrums un siltums viņām ļaus vēl ilgstošāk ziedēt,” skaidroja Jēkabpils pilsētas domes ainavu arhitekte Mārīte Breimane.
Dārzkopji uzsver, ka augi nav pakļauti lielam riskam, ņemot vērā, ka aukstums naktī nepārsniedza mīnus trīs, mīnus četrus grādus, turklāt sniegs jau tajā pašā dienā sāka kust. Visvairāk Jēkabpilī cietuši koki, kuru zari liecās un lūza no slapjā sniega svara.
Arī Daugavpilī uzsnidzis sniegs, ko fotogrāfijās fiksēja Latvijas Radio Latgales studijas korespondents Sergejs Kuzņecovs.
Apsnigušas tulpes, zem sniega arī ziedošie augļu koki. Šādu skatu daļā Latvijas šorīt vēroja iedzīvotāji. Sociālajos medijos cilvēki dalās ar krāšņām fotogrāfijām. Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumu daļā šorīt sniga, sniega segas biezums sasniedza vairākus centimetrus.
Stādu audzētāja Dzintra Batņa no Ludzas stāstīja, ka šorīt viņas pusē ir neliela sniega kārta. Laika prognozēm sekojusi dažādos avotos un gatavojusies, tāpēc nekas traģisks noticis neesot.
“Dzīvojām Ludzā, pašā pilsētā, no rīta bija tiešām pārsteigums, kaut gan tika ziņots par sniegu, četros naktī vēl nekas neliecināja par snigšanu, bet no rīta jau viss bija balts, baltie ķirši ir apsniguši, ziedošie. Bet mīnuss grādu nebija, tā ka domāju, ka nekādi postījumi augļu kokiem netiks nodarīti,” sprieda Batņa.
Viņa gan pieļāva, ka “smagākā nakts ir priekšā, kad gaidāmi -3 grādi, un tad varētu būt kaut kādi zaudējumi tieši augļu dārzos”.
Viņa pati nodarbojas ar stādu audzēšanu siltumnīcās, “mēs izlīdzēsimies ar kurināšanu, ar aplikšanu, esam apbruņojušies un gaidām”. Batņa piebilda, ka sniega noteikti bija vairāk nekā Ziemassvētkos.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils atgādināja, ka siltumu mīlošākiem augiem būtu vajadzīga papildu aizsardzība.
Sinoptiķu prognozes liecina, ka turpmākajās dienās gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, tomēr arī nākamnedēļ vēl gaidāms maijam neraksturīgs vēsums.
